Strādājot pie nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem, nevajadzētu ļauties nepatiesam mītam, ka liela daļa trūcīgo ir "nestrādājoši sliņķi", šodien Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēdē mudināja jomas eksperte, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) asociētā profesore Baiba Bela.
Bela skeptiski un kā bīstamu novērtēja vēl šodien publiskajā telpā izskanējušo ideju, ka nevajagot dāsnus pabalstus, jo to saņēmēji "neko nedara". Eksperte vērsa uzmanību, ka atbilstoši 2018.gada datiem no ap 125 000 sociālās pabalstu saņēmējiem lielāko daļu veidoja ap 50 000 pensionāru, ap 27 000 bērni un ap 15 000 pilngadīgas personas ar invaliditāti.
Savukārt pilngadīgas nestrādājošas personas, tajā skaitā, personas bērna kopšanas atvaļinājumā pēc 2018.gadiem bija ap 24 000. Tāpēc asociētā profesore retoriski vaicāja, kuri ir "nestrādājošie sliņķi", un aicināja neļauties domāšanai, ka liela daļa trūcīgie nevēlas strādāt. Bela gan piebilda, ka pastāv mazs skaits strādājošo vecumā esošo trūcīgo, par kuriem pašvaldību pārstāvji pauž, ka viņi nav aktīvi strādātāji.
Eksperte savā prezentācijā vērsa uzmanību ekspertu secinājumiem pētījumos, ka nevienlīdzīgākās sabiedrības iedzīvotāji mazāk uzticas viens otram un nevienlīdzība arī kavē ekonomikas attīstību.
Savukārt vienlīdzīgākās sabiedrībās bērniem no mazāk izglītotiem slāņiem ir lielākas iespējas iegūt labāku izglītību un nodrošināt sev lielāku labklājību, atzīmēja asociētā profesore, uzsverot, ka ir svarīgi nodrošināt visiem bērniem pieeju kvalitatīvai izglītībai, jo tas nosaka, kādas būs viņu iespējas nākotnē.
Saeimas deputāts Edmunds Cepurītis (P) līdzīgi norādīja, ka nevienlīdzības mazināšanas jomā politika tiek veidota, balstoties nepatiesos mītos, no kuriem jāatsakās. Politiķis akcentēja, ka darbs pie nevienlīdzības samazināšanas palielinātu cilvēku iespējas uzlabot savu situāciju.
Bela savā prezentācijā vērsa uzmanību ļoti lielajai atšķirībai nevienlīdzības rādītājos starp Rīgas apkaimi no vienas puses un vairākiem citiem Latvijas reģioniem no otras puses. No Latvijas galvaspilsētas tālāk esošo reģionu iedzīvotājiem parādās ļoti slikta situācija, kur nepieciešami lielāki uzlabojumi.
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa (JV) šajā kontekstā norādīja uz atšķirībām starp reģionu vecuma sastāvu, piemēram, Rīgas apkaimē ir lielāks skaits ģimeņu ar bērniem.
Saeimas deputāte, bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča (LPV) vērsa uzmanību datiem, ka mazturīgākiem pensionāriem ir desmit gadus īsāks dzīves ilgums. Tāpēc būtu loģiski, to ņemt vērā, piešķirto viņiem lielākus atbalsta maksājumus, uzsvēra politiķe.
Parlamentārietis Jurģis Klotiņš (NA) pauda, ka nevienlīdzībai ir kompleksi cēloņi, tajā skaitā alkohola pārmērīga lietošana. Politiķis pozitīvi novērtēja, ka valdība šodien ir spērusi soli risinājuma virzienā, virzot grozījumus alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanai.
Klotiņš atzīmēja, ka valsts var veidot vienlīdzīgākas iespējas, tajā skaitā, izglītības iegūšanai, lai veicinātu tādu personību veidošanas, kas ir spējīgas uzņemties atbildību par savu dzīves virzienu, izvēloties arī savu profesiju.
Nacionālās apvienības frakcijas vadītāja vietnieks arī mudināja atbalstīt iespējas tiem senioriem, kuri to vēlas, dot iespēju strādāt pusslodzi vai ceturtdaļslodzi. Tāpat jāveido tāda nodokļu politika, kas sekmē uzņēmējdarbības ar augstu pievienoto vērtību attīstību, lai tādējādi veicinātu budžeta ienākumus, ko novirzīt iedzīvotāju sociālajam atbalstam.
Apakškomisijas priekšsēdētāja Zane Skujiņa-Rubene (JV) norādīja, ka apakškomisija tuvākajā laikā turpinās spriest par risinājumiem gan šajos, gan citos jautājumos, kas šodien izskanēja sēdē.
