Lai gan bezdarbs ir krities, joprojām saglabājas riski tā pieaugumam, vēsta banku analītiķi.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka bezdarba samazināšanos ceturtajā ceturksnī lielā mērā balstīja ekonomikas atgūšanās no Covid-19 ierobežojumiem, kas nokompensēja vēl pagaidām ierobežoto Krievijas kara un sankciju negatīvo iespaidu. Arī izvairīšanās no enerģijas krīzes un siltie laikapstākļi mīkstināja augstās inflācijas ietekmi.
Ekonomikas noturība ir ļāvusi noturēt stabilitāti darba tirgū un arī būtisku satricinājumu riski nav saredzami, uzskata Gašpuitis. Viņaprāt, ekonomikas perspektīvas ir nedaudz uzlabojušās, kas nozīmē, ka arī pat nelielais prognozētais bezdarba pieaugums varētu izpalikt. Tomēr, skatoties uz priekšu, sankciju ietekme un Krievijas faktora negatīvā ietekme pieaugs. Arī eksporta tirgos "pieaugs pretvējš".
Gašpuitis skaidro, ka ASV un Eiropā vēl izpaudīsies straujā procentu likmju kāpuma un stingrāku kreditēšanas nosacījumu ietekme, kā dēļ neliels īslaicīgs bezdarba pieaugums joprojām ir iespējams. Taču kopumā darba tirgū viļņošanās nav gaidāma un tas saglabāsies stabils, prognozē ekonomists.
Lai arī bezdarbs ir krities, panākt nodarbinātības atgūšanos pirmskovida līmeņos būs sarežģītāk, atzīst Gašpuitis. Nodarbinātības līmenis ceturtajā ceturksnī bija 64%. Kopš 2020.gada pirmā ceturkšņa tas ir atjaunojies, bet vēl par aptuveni 1,5 procentpunktiem atpaliek no pirmskrīzes gados sasniegtajiem līmeņiem. Gašpuitis skaidro, ka daļa iedzīvotāju ir kļuvuši ekonomiski neaktīvi, jo neredz iespējas vai nevēlas iesaistīties darba tirgū. Šo cilvēku iesaistīšana ir svarīgs uzdevums ekonomikas izaugsmei tuvākā un tālākā perspektīvā, jo darbinieku pieejamības aktualitāte būs nemainīgi augsta.
Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka 2022.gada nogalē Latvijas ekonomiskā izaugsme bija salīdzinoši lēna, tomēr pozitīva, kas atspoguļojās arī darba tirgus datos - bezdarbs minimāli samazinājās par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni.
Ņemot vērā, ka 2022.gadā situāciju ekonomikā pasliktināja strauja inflācija kombinācijā ar augstu nenoteiktību, darba tirgus kopumā bija viena no stiprākajām ekonomikas pusēm - bezdarba līmenis bija pat zemāks nekā 2021.gadā, uzsver Migunovs. Kaut arī pēdējā ceturksnī turpinājās uzņēmēju pieprasījuma samazinājums pēc darbaspēka, izmaiņas joprojām ir minimālas, un darba tirgus saglabājas karsts, kas atvieglo darba meklēšanas procesu bezdarbniekiem.
Pakāpeniski mazinās arī bezdarba līmeņa starpība pa reģioniem, liecinot par to, ka arī reģionālā ekonomika sāk vairāk izmantot savu potenciālu, norāda Migunovs. Latgale joprojām paliek kā reģions ar augstāko bezdarba līmeni (9%), tomēr arī tur ir ievērojami uzlabojumi - 2022.gadā starpība starp bezdarba līmeni Latgales un Rīgas statistiskajiem reģioniem bija 3,5 procentpunkti, bet pirms pieciem gadiem tā bija stabili lielāka. Ciešāks darba tirgus katrā no reģioniem stimulēs konkurenci par darbiniekiem, kas var atspoguļoties arī algu pieaugumā, uzskata Migunovs.
Latvijas Bankas ekonomists norāda, ka no darba ņēmēju puses situācija saglabājas labvēlīga - ekonomiski aktīvo iedzīvotāju daļa no kopējā iedzīvotāju skaita pieauga, 2022.gadā arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju absolūtais skaits Latvijā palielinājās uz Ukrainas bēgļu rēķina. 2022.gada gaitā palika salīdzinoši zems arī to bezdarbnieku īpatsvars, kuri zaudējuši cerības atrast darbu, kā arī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars, kas liecina par iedzīvotāju optimistisku skatu uz iespējām iesaistīties darba tirgū.
Kaut arī līdz šim darba tirgus bija noturīgs, joprojām saglabājas riski pieaugt bezdarbam, kas galvenokārt ir saistīti ar pieprasījuma pusi, atzīst Migunovs. Joprojām augstās enerģijas cenas un nenoteiktība bremzē uzņēmumu izaugsmi, līdz ar to arī darbinieku skaita vairošanu. Līdztekus joprojām augstajām enerģijas cenām arī minimālās algas palielināšana 2023.gadā būs papildu izmaksas darba devējiem, kas liks rūpīgāk izsvērt jaunu darbinieku pieņemšanu darbā. Tādēļ uzņēmumu redzeslokā varētu būt izdevumu konsolidācija un produktivitātes risinājumi, nevis jaunu darbinieku pieņemšana.
Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka aizvadītajā gadā divi svarīgākie darba tirgus rādītāji mainījās uz labo pusi - nodarbinātība auga, turklāt strauji, bet bezdarbs samazinājās.
"Tiem, kas uzņēmumos atbild par darbinieku piesaisti un noturēšanu, dzīve kļūst sarežģītāka, taču tā nav slikta zīme, jo nepieciešamība taupīt arvien dārgāko cilvēku laiku ir galvenā ekonomiskā progresa veicinātāja. Tā mudina ieguldīt efektivitātē, kā arī liek izšķirties, ko ir un ko nav vērts darīt, tātad domāt stratēģiski," pauž Strautiņš.
Šogad izmaiņas darba tirgus galvenajos rādītājos būs ļoti mērenas, prognozē Strautiņš, norādot, ka ekonomikas izaugsme būs vāja vai varbūt nekāda. Nozares, kas var ciest no šī gada globālajām ekonomiskajām nedienām, ir ļoti ģeogrāfiski koncentrētas Latvijas reģionos, kur iespējas darba tirgū ir salīdzinoši pieticīgas. Tāpēc šogad darba tirgū var būt neveselīgi kontrasti - pārkarstošs darba tirgus galvaspilsētā un tā apkārtnē, bezdarba uzplaiksnījumi apvidos tālu no lielajām pilsētām. Šogad bezdarbs varētu nedaudz pieaugt, taču vismaz sāksies algu pirktspējas atjaunošanās tiem, kam darba netrūks, prognozē Strautiņš.
Ekonomists skaidro, ka to, ka ekonomika kopumā mainās algotā darba veicējiem par labu, varētu liecināt ekonomiski neaktīvo cilvēku īpatsvara samazināšanās, kam viens no izskaidrojumiem varētu būt atgriešanās aktīvajā dzīvē pēc tam, kad cerības atrast darbu bija zaudētas. Taču ticams ir arī cits skaidrojums - cilvēki atsāka strādāt tāpēc, ka vajadzēja maksāt augstās enerģijas un pārtikas cenas.
Pagājušajā gadā vidējais darba meklētāju īpatsvars bija 6,9% salīdzinājumā ar 7,6% pirms gada. Ceturtajā ceturksnī bezdarba kritums gada griezumā bija nedaudz lēnāks - no 7,1% līdz 6,7%. Sieviešu vidū darba meklētāju īpatsvars gada laikā samazinājās par 1,6%, bet vīriešu vidū pieauga par 0,6%, tagad šie rādītāji ir attiecīgi 5,0% un 8,3%. Strautiņš pieļauj, ka tas ir tāpēc, ka pakalpojumu nozares attīstītās ļoti sekmīgi, bet celtniecībā darbu apjoms sarucis trīs gadus pēc kārtas.
Strautiņa ieskatā valstij ir jāsteidz glābt vīriešu darbavietas ar Eiropas Savienības (ES) fondu palīdzību, palīgos jau ir pieteikušies nekustamo īpašumu attīstītāji no Lietuvas un Igaunijas, kuri ar iespaidīgiem projektiem silda biroju un mājokļu tirgu. Sieviešu vidū ir daudz izplatītāks attālinātais darbs, kas noteikti paplašina darba atrašanas iespējas. Diemžēl preču nozarēs attālinātā darba iespējas ir daudz ierobežotākas, atzīst Strautiņš.
Ja bezdarba kritums bremzējās, tad nodarbināto skaita kāpums uz gada beigām paātrinājās, norāda ekonomists. Ja pirmajā ceturksnī strādājošo skaits gada griezumā auga par 1,9%, tad ceturtajā ceturksnī par 3,1%. Viens no izskaidrojumiem - ukraiņu bēgļu ierašanās palīdzēja uzņēmumiem aizpildīt vakances, uzskata Strautiņš.
"Pērn Latvijā pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas pieauga iedzīvotāju skaits. Nākotnē daudzi bēgļi aizbrauks. Tad daļa no risinājuma būs iekšējā migrācija - ir plaši apvidi, kur darba vietu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ir ļoti zems. Tālākā nākotnē arvien svarīgāka kļūs imigrantu piesaiste no citām valstīm," skaidro Strautiņš.
Viņš norāda, ka nodarbinātības līmenis Baltijā ir krietni virs ES vidējā, bet Latvijā tas ir zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Ja nodarbinātības līmeni Latvijā paceltu līdz Igaunijas līmenim, tad darba devējiem pieejamo darbinieku skaits pieaugtu apmēram par 50 000. Strautiņš uzskata, ka svarīgākais šķērslis ir Latvijas ekonomiskā ģeogrāfija un kontrasti tās kartē. Vai nu cilvēkiem ir jādodas pie uzņēmumiem, vai arī uzņēmumiem jādodas pie cilvēkiem.
Pirmais risinājums ir vienkāršāks, otrais - saprātīgāks, taisnīgāks un varbūt arī lētāks, skaidro Strautiņš, atzīstot, ka diemžēl tuvākajā nākotnē darba iespēju kontrasti reģionos varētu pastiprināties.
Uzņēmēju noskaņojuma aptaujas vēsta, ka janvārī strauji uzlabojās nodarbinātības prognozes pakalpojumu nozarēs (līdz +6,3 punktiem). Strautiņš uzskata, ka tas ir likumsakarīgi, jo šīs nozares uzņēmumi iegūs gan no ļoti labām eksporta perspektīvām, gan pirktspējas uzlabošanās pēc krituma aizvadītajā gadā. Turpretim diezgan negatīvas (-5,6 punkti) kļuva nodarbinātības gaidas apstrādes rūpniecībā. Rīgas reģions ir galvenokārt pakalpojumu, bet pārējā Latvija - galvenokārt preču ekonomika. Celtniecības nozarē nodarbinātības prognožu indekss ir viegli negatīvs (-1,7), taču vienlaikus arī nedaudz virs vēsturiski vidējā.
Kopējais uzņēmumu vērtējums par nodarbinātības izmaiņām nākotnē pēdējos divos mēnešos (decembrī un janvārī) ir bijis +/- viens punkts virs neitrālās atzīmes, tātad būtībā nesignalizē lielas izmaiņas, taču tas ir uzlabojies salīdzinājumā ar martu-novembri, kad karš un saistītie notikumi to iegrūda bažu zonā. Savukārt bezdarba gaidas patērētāju vidū ir virs vēsturiski vidējā. Strautiņš pieļauj, ka uzņēmumi labāk par darba ņēmējiem zina, kādi ir to nodarbinātības izmaiņu plāni, bet cilvēkus stipri ietekmē pasaules ziņu dramatiskais tonis.
Savukārt "Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece prognozē, ka šogad gaidāma neliela ekonomikas saraušanās un nedaudz augstāks bezdarbs - ap 7,2% gadā vidēji. Nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences uztur zināmu spriedzi darba tirgū un liek darba devējiem cīnīties par biznesam būtiskākajiem darbiniekiem. Tās arī mudina darba devējus kārtīgi apdomāt, pirms pieņemt lēmumu par darbinieku atlaišanu, it īpaši, ja sagaidāms, ka biznesa apjomu kritums būs neliels un īslaicīgs un ir izveidots finanšu buferis.
Buceniece atzīst, ka pērn darba tirgus kļuva ciešāks. Pandēmijai atkāpjoties, pieauga pieprasījums pēc darbaspēka, saruka bezdarbs un lielai daļai darba devēju galvas sāpes atkal sagādāja darbaspēka trūkums.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem nodarbināto skaits pērn visbūtiskāk palielinājās tirdzniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, kā arī apstrādes rūpniecībā. Nostrādāto stundu skaits pieauga gan jau minētajās nozarēs, gan arī tajās, kas atguvās no pandēmijas dīkstāves - izmitināšana un ēdināšana, gaisa transports, tūrisma pakalpojumi, arī azartspēles. Tai pat laikā dažas nozares nedaudz samazināja darbinieku skaitu, piemēram, operācijas ar nekustamo īpašumu, transporta un uzglabāšanas nozare, finanšu un apdrošināšanas sektors.
Ekonomikas izaugsme ir praktiski apstājusies, dažos ceturkšņos pērn jau redzējām kritumu, atzīst Buceniece, norādot, ka vājāka ekonomikas aktivitāte parasti atspoguļojas augstākā bezdarbā. Tomēr šobrīd nav redzama izteikta tendence, ka darba devēji aktīvi atlaistu darbiniekus. Atsevišķi gadījumi gan, protams, ir, norāda Buceniece.
Faktiskais bezdarba līmenis ceturtajā ceturksnī bija 6,7%, pat zemāks nekā ceturksni iepriekš. Janvārī pēc sākotnējā CSP novērtējuma tas pakāpās pavisam nedaudz, proti, līdz 6,9%. Arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati norāda uz vien nelielu reģistrēto bezdarbnieku skaita pieaugumu. Pieaugums ir līdzīgs tam, ko parasti vērojam šajos mēnešos, un to lielākoties var skaidrot ar sezonālo darbu skaita mazināšanos, skaidro Buceniece.
Lai gan ekonomikai šī gada pirmā puse būs sarežģīta, šobrīd nekas neliecina par plaša mēroga krīzi ar būtisku bezdarba pieaugumu, uzsver Buceniece. Eiropas Komisijas un CSP veiktās uzņēmumu aptaujas liecina, ka privātais sektors nākamo trīs mēnešu laikā neplāno būtiskas izmaiņas darbinieku skaitā.
Tomēr Buceniece atzīst, ka ir nelielas atšķirības starp nozarēm. Vispesimistiskākie šobrīd ir apstrādes rūpniecības uzņēmumi. Darbinieku skaitu mazina vai apsver šādu soli spert, piemēram, ādas izstrādājumu, gumijas un plastmasas izstrādājumu, koksnes produktu un mēbeļu ražotāji, arī būvmateriālu ražotāji. Pasūtījumu skaits mazinās, konkurence saasinās, un ir ražotāji, it īpaši energointensīvajās nozarēs, kuri vairs nespēj piedāvāt pievilcīgu cenu ārvalstu tirgos.
"Uzņēmumi meklē veidus, kā mazināt izmaksas, kā palielināt efektivitāti, un atsevišķos gadījumos arī tiek pieņemts lēmums par ražošanas sašaurināšanu un/vai darbinieku atlaišanu. Tai pat laikā pakalpojumu nozarēs ir vairāk tādu uzņēmumu, kas plāno audzēt darbinieku skaitu. Joprojām ir liels pieprasījums pēc programmētājiem un citiem informācijas tehnoloģiju speciālistiem, bet darbiniekus meklē arī, piemēram, gaisa transporta nozare, dažādi administratīvo pakalpojumu sniedzēji," pauž Buceniece.
Kā ziņots, Latvijā pagājušajā gadā bezdarba līmenis bija 6,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Pērn Latvijā bija 65 200 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5400 jeb 7,6% mazāk nekā gadu iepriekš. Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem - attiecīgi 5,6% un 8,1%.