Latvijā pagājušajā gadā bezdarba līmenis bija 6,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.
2022.gadā Latvijā bija 65 200 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5400 jeb 7,6% mazāk nekā gadu iepriekš.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem - attiecīgi 5,6% un 8,1%.
2022.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, bet gada laikā - par 0,4 procentpunktiem. Pērn ceturtajā ceturksnī 63 500 Latvijas iedzīvotāju bija bezdarbnieki, kas ir par 2900 jeb 4,4% mazāk nekā trešajā ceturksnī.
Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, bezdarbnieku vīriešu skaits palielinājās par 3700 jeb 10,3%, bet sieviešu skaits samazinājās par 6700 jeb 21,9%.
2022.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 3500 samazinājās bezdarbnieku skaits, kuri bija bez darba līdz pieciem mēnešiem, veidojot 32 800 jeb 50,7%, bet par 400 pieauga bezdarbnieku skaits, kuri bija bez darba sešus līdz 11 mēnešus, sasniedzot 13 100 jeb 20,2%.
Ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu gadu vai ilgāk, skaits pagājušā gada laikā samazinājās par 2500 un 2022.gadā bija 18 800 jeb 29,1% no visiem bezdarbniekiem (2021.gadā - 30,3%).
2022.gada ceturtajā ceturksnī 33 500 jeb 53% bezdarbnieku bija bez darba līdz pieciem mēnešiem (trešajā ceturksnī - 32 400 jeb 49,5%, bet 12 200 jeb 19,2% bija bez darba sešus līdz 11 mēnešus (trešajā ceturksnī - 14 500 jeb 22,1%. Pērn ceturtajā ceturksnī Latvijā bija 17 600 ilgstošo bezdarbnieku, kamēr trešajā ceturksnī - 18 500. Ceturkšņa laikā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars samazinājās par 0,5 procentpunktiem un bija 27,8%.
Staro jauniešiem bezdarba līmenis pagājušajā gadā bija 15,3%, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (2021.gadā - 14,8%). No visiem bezdarbniekiem 9800 jeb 15,1% bija jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1500, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā audzis par 3,3 procentpunktiem.
Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī starp jauniešiem bezdarba līmenis bija 16,1%, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā trešajā ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 2200 un bija 10 300 jeb 16,3% no kopējā bezdarbnieku skaita (trešajā ceturksnī - 12 500 jeb 18,8%).
2022.gadā 36,1% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 63,9% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Dati arī liecina, ka 2022.gadā 31,4% jeb 434 600 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, tostarp 160 900 jeb 37% vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem, proti, šie iedzīvotāji nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 12 200 jeb 2,7%.
Pērn ceturtajā ceturksnī 31,5% jeb 438 200 iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar trešo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 11 400 jeb 2,7%.
2022.gadā 5300 jeb 1,2% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu, kamēr 2021.gadā šis rādītājs bija attiecīgi 6000 jeb 1,4%. Tostarp ceturtajā ceturksnī šādu iedzīvotāju bija 7100 jeb 1,7%, bet 2022.gada trešajā ceturksnī - 2700 jeb 0,7%.
2022.gadā darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 18 500 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 31 900 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem - 16 500 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 27 900 iedzīvotāju.
Savukārt ceturtajā ceturksnī apsekojumā piedalījās 4800 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8300 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem - 4300 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7200 iedzīvotāju.