Latvijas iedzīvotāji, neraugoties uz slikto finansiālo situāciju, dažādus maksājumus cenšas veikt laikā, otrdien pētījuma "Iedzīvotāju attieksme pret parādiem un parādniekiem 2011" prezentācijā sacīja Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas (LĀPPA) valdes priekšsēdētāja Agnese Priedīte.
Bezdarba līmenis Latvijā šīs nedēļas sākumā, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) provizoriskajiem datiem, bija 12,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā nedēļu iepriekš, ziņo NVA direktore Baiba Paševica.
Bezdarbniekiem, kuri simtlatnieku programmā iesaistīti no jūlija, darba algā maksās vien 80 latu mēnesī, nevis 100 kā iepriekš. Līdz ar to nozīmi zaudē tautā ierastais programmas Darba praktizēšana pašvaldībās ar stipendiju nosaukums – simtlatnieki, kā arī sāk tuvoties šīs programmas beigas.
Bezdarba līmenis Latvijā šīs nedēļas sākumā, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) provizoriskajiem datiem, sarucis līdz 12,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, aģentūrai BNS pastāstīja NVA direktore Baiba Paševica.
Bezdarba līmenis Latvijā, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvajiem datiem, pašlaik ir 12,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar jūnija sākumu, aģentūrai BNS pastāstīja NVA direktore Baiba Paševica.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina īstenot aktīvās nodarbinātības pasākumu nodarbinātības aģentu asistentu apmācībai un praksei un aicina pieteikties tam jauniešus bezdarbniekus līdz 25 gadu vecumam ar augstāko izglītību.
Labklājības ministrija (LM) zināmā mērā nolēmusi atgriezties pagātnē – no nākamā gada bezdarbnieki tiks iesaistīti algotos pagaidu sabiedriskajos darbos.
Bezdarba līmenis Latvijā šīs nedēļas sākumā, pēc operatīvajiem datiem, ir 13% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar maija beigām, ziņo Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.
Lai gan kopumā pētnieki pozitīvi novērtējuši tā saukto simtlatnieku programmu, jo «simt latu stipendija ir būtisks devums pasākumā iesaistīto mājsaimniecību budžetos», no pētījumā gūtajām atziņām izriet, ka lielākā daļa ilgstošo bezdarbnieku nejūt nekādas izmaiņas savā situācijā un vēlēšanās meklēt pastāvīgu darbu nav augusi.
Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās jeb tā dēvētā simt latu programma ir sniegusi reālu materiālu atbalstu un sekmējusi ekonomisko aktivitāti teju 100 tūkstošiem cilvēku, tomēr nabadzības risku valstī tas nav ietekmējis, otrdien žurnālistiem atzina labklājības ministre Ilona Jurševska (Zaļo un zemnieku savienība).
Latvijā šogad aprīlī salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi pērn bijis otrs prāvākais bezdarba līmeņa kritums Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina otrdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Maija beigās bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 13,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā maija otrajā pusē, aģentūrai BNS pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.
Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā bija 188,3 tūkstoši darba meklētāju jeb 16,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) profesionālo un neformālo apmācību šogad organizē, bezdarbniekiem izsniedzot mācību kuponus. No šīs nedēļas bezdarbniekiem NVA filiālēs kuponi jau tiek izsniegti profesionālās tālākizglītības programmu apguvei un pirmos pēc kupona NVA filiālē aicina tos bezdarbniekus, kuri izvēlētajai apmācību programmai pieteikušies iepriekšējā periodā, bet apmācībā vēl nav iesaistīti.
Mēs vēlamies, lai tiktu pārtraukta Eiropas Komisijas (EK) bezdarbība un Latvijas iedzīvotāji par situāciju veselības aprūpē saņemtu atbildi pēc būtības – tā par iemesliem, kāpēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento un Pacientu ombuds sagatavojuši atbildes vēstuli Eiropas ombudam Nikiforosam Diamandourosam.
Vākt apelsīnus Austrijā, strādāt necilvēcīgos apstākļos vai arī samaksāt naudu un darbu neredzēt kā savas ausis – šie ir tikai daži no nepatīkamiem pārdzīvojumiem, kādus izbaudījuši Latvijas darba meklētāji ārzemēs.
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2011.gada aprīļa beigās bija 13,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Salīdzinājumā ar 2011.gada martu bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5%.
Latvijā publiskajā sektorā lielākais darbaspēka trūkums ir veselības aprūpē, bet privātajā sektorā - transportā un tranzītā, aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle.
Maija sākumā bezdarba līmenis Latvijā bija 13,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā aprīļa sākumā, aģentūrai BNS pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.