Latvijas iedzīvotāji, neraugoties uz slikto finansiālo situāciju, dažādus maksājumus cenšas veikt laikā, otrdien pētījuma "Iedzīvotāju attieksme pret parādiem un parādniekiem 2011" prezentācijā sacīja Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas (LĀPPA) valdes priekšsēdētāja Agnese Priedīte.
Viņa informēja, ka atbilstoši pētījuma rezultātiem kopumā 40% respondentu savu finansiālo stāvokli vērtēja kā sliktu. "Tas, kas ir slikti un parāda situāciju Latvijā, ir tas, ka šie 40% atzīmējuši, ka viņu finansiālais stāvoklis ir slikts," atzina Priedīte.
Tiesa, lielākā daļa no respondentiem, kuriem nav nekādu parādu, savu finansiālo stāvokli vērtēja kā apmierinošu – 48%. Nedaudz mazāk kā trešdaļa jeb 31% no tiem savu finansiālo stāvokli vērtēja kā sliktu, bet 18% – kā labu. "Protams, tiem cilvēkiem, kuri pašlaik ir parādā, vērtējums par viņu finansiālo stāvokli ir sliktāks," teica Priedīte un precizēja, ka 65% parādos esošo respondentu atzīmēja, ka viņu finansiālais stāvoklis ir slikts, un tikai 7% norādīja, ka tas ir labs.
Saskaņā ar pētījuma datiem 50% respondentu nekad nav bijuši parādā vai savas parādsaistības nokārtojuši 30 dienu laikā, savukārt 28% parādi ir bijuši un jau ir nokārtoti, bet 22% parādsaistības ir pašlaik. "Pētījums apgāž sabiedrības daļas viedokli, ka parādā Latvijā ir visi," uzsvēra LĀPPA valdes priekšsēdētāja un piemetināja, ka par parādiem šajā pētījumā tika uzskatīti jebkādi parādi, kas varētu būt cilvēkam – komunālie maksājumi, jebkādi pakalpojumi, ko var iegādāties uz pēcmaksu, tostarp kredīti un līzinga maksājumi. LĀPPA vadītāja uzsvēra, ka parādnieki Latvijā ir jebkurā sociāli demogrāfiskajā grupā. "Protams, pētījums arī parāda, ka, jo mazāki ģimenes ienākumi, jo vairāk parādu," piebilda Priedīte.
Visās grupās respondenti kā trīs galvenās maksājumu prioritātes atzīmējuši komunālo rēķinu samaksu, pārtikas iegādi un kredītmaksājumu veikšanu, attiecīgi – 90%, 87% un 46%. "Pozitīvi vērtējams tas, ka 29% no visiem respondentiem veido uzkrājumus. Tas ir pozitīvs signāls, ka vismaz no šīs ekonomiskās situācijas iedzīvotāji būs iemācījušies, ka ir jādomā par to, kas notiks situācijā, kad samazināsies ienākumi," teica Priedīte un piebilda, ka arī tie respondenti, kuriem ir parādi, uzkrājumu veidošanu ir atzīmējuši kā prioritāti.
Kā galveno parādsaistību rašanās iemeslu Latvijas iedzīvotāji norādīja ienākumu samazināšanos, bet otrajā vietā kā parādu rašanās iemesls ir neparedzēti izdevumi. "Tas norāda, ka gados, kad visiem labi gāja, uzkrājumi netika veidoti, vai arī, ja tika, tie nebija pietiekami," atzina Priedīte un piemetināja, ka tāpat 10% no visiem respondentiem atzīmēja, ka parādu rašanās iemesls ir sliktā valsts ekonomiskā situācija. Savukārt tie respondenti, kuriem nav bijušas parādsaistības, kā iemeslu, kādēļ citiem iedzīvotājiem ir parādi, minēja to, ka šie iedzīvotāji neplāno savus izdevumus.
Kā parādu laicīgu apmaksāšanas motivācijas iemeslu pētījuma dalībnieki atzīmēja atbildības izjūtu – 60%. "Mēs esam salīdzinoši atbildīga sabiedrība. Cilvēki maksā laikus, tāpēc, ka viņiem ir saistības, viņi ir atbildīgi par saviem noslēgtajiem līgumiem un maksājumiem, kas viņiem ir jāveic. Protams, vēl viens iemesls ir, lai netiktu piemērotas sankcijas (38%), bet trešajā vietā (18%) ir tas, lai varētu saņemt attiecīgo produktu un pakalpojumu," klāstīja LĀPPA vadītāja un uzsvēra, ka atbildība izjūta ir spēcīgāks motivētājs maksāt parādus nekā bailes no sankcijām un risks zaudēt iegādāto preci vai nesaņemt pakalpojumu. Vienlaikus Priedīte pastāstīja, ka tā iedzīvotāju daļa, ka izvairās no parādu maksāšanas, ir ļoti neliela.