Lai gan Latvijas un starptautiskā likumdošana nosaka, ka ikviena iesaistītā puse ir atbildīga par Krievijai noteikto starptautisko sankciju pārkāpšanu, no Latvijas banku nozares lobija jeb, citiem vārdiem, Latvijas Finanšu nozares asociācijas “Neatkarīgajai” paustā izriet, ka asociācija akceptē a/s “Latvijas gāze” dividenžu izmaksu, kas paredz tās izmaksāt arī sankciju lokā ietilpstošajai “Itera Latvija”.
Latvijas Banka nākusi klajā ar paziņojumu, ka banku ārkārtas peļņu simtiem miljonu eiro apmērā nodrošinošā kredītlikmju sasaiste ar Euribor indeksu “nav negodīga” un tās atcelšana neesot “optimāls un ilgtspējīgs risinājums".
Valdošās partijas “Vienotība” deleģētais Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs nodrošināja komisijas atbalstu opozīcijas partijas “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Viktora Valaiņa ierosinājumam komisijas vārdā prasīt, lai Finanšu ministrija sagatavo priekšlikumus banku virspeļņas ierobežošanai.
Valdošās koalīcijas politiķi beidzot tuvojas konceptuālam lēmumam par papildus maksājuma komercbankām piemērošanu. Finanšu ministrija ir izvirzījusi divus iespējamos variantus - ārkārtas “solidaritātes maksājuma” ieviešanu uz laiku, līdzīgi kā Lietuvā, vai arī paaugstinātas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes piemērošanu tieši banku sektoram.
Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī EURIBOR procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu, aģentūrai LETA uzsvēra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).
Sekojot Eiropas Centrālās bankas lēmumam kārtējo reizi palielināt bāzes procentu likmes, "SEB banka" no šodienas cels procentu likmes populārākajiem termiņnoguldījumiem, informē bankas pārstāvji.
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Pašreizējais centrālo banku monetārais kurss, kas virzīts uz procenta likmju kāpumu, veicina aizdevumu sadārdzināšanos, taču vienlaikus ir labvēlīgs tiem, kas kaut ko cenšas uzkrāt ar konservatīvām metodēm, ieguldot naudu banku depozītos, naudas tirgus fondos vai obligācijās. Latvijā aizvien populārākais naudas uzkrāšanas veids ārpus mājas ir banku noguldījumi.
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos sešos mēnešos izkrāpti kopumā 5,075 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.
Valdības partijas turpina akcentēt nepieciešamību bankām palielināt valsts ekonomikas kreditēšanas apjomus, kā arī mazāku procentlikmju noteikšanu kredītiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām.
Latvijas banku uzraugi ceļ trauksmi par valsts iestāžu mazspēju vietējo iedzīvotāju smadzeņu skalošanā, ko pieklājīgos vārdos sauc par finanšu pratības veidošanu, finanšu plānošanu ilgtermiņā, ieguldīšanu un mērķtiecīgu pensijas uzkrājumu veidošanu.
Lietuvas parlaments (Seims) ir nobalsojis par valdības ierosinājumu ieviest "pagaidu solidaritātes iemaksu", kas būtu jāmaksā visām bankām un kredītiestādēm. Tādā veidā iecerēts iegūt vairāk nekā 400 miljonus eiro, kurus paredzēts izlietot militārās un civilās infrastruktūras projektos.
Pirmā no Latvijas komercbankām ar saviem šī gada 1. ceturkšņa darbības rezultātiem nupat nākusi klajā SEB banka. Pērnais bankai jau bija rekordgads pelņas ziņā, bet šis solās būt vēl dāsnāks. Vismaz gada pirmajos trīs mēnešos banka ir nopelnījusi par aptuveni 19% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.
Ceturtdien Lietuvas Repulikas Seima plenārsēdes laikā tika prezentēts Finanšu ministrijas piedāvātais likumprojekts par pagaidu banku solidaritātes iemaksu.
Lai gan bāzes procentu likmes un aizdevumu dārdzība aug visai strauji, diemžēl to pašu nevar teikt par termiņnoguldījumu likmēm Latvijas komercbankās vai vismaz nospiedošajā vairākumā no tām. Jautājums ir svarīgs, sevišķi tāpēc, ka, neraugoties uz straujo inflāciju, kas noēd algu pieaugumu, mājsaimniecībām aizvien ir ko uzkrāt, kas izpaužas arī noguldījumu statistikā.
“Neatkarīgās” vēsturē kā nozīmīgs panākums jāieraksta “Swedbank” lēmums pagaidām kaut simboliskā mērogā atteikties no bankas pievienotās procentlikmes EURIBOR procentiem, tādējādi labprātīgi izvairoties no šādu procentu nestās virspeļņas.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju kāpums nozīmē kārtējo papildu finansiālo slogu kredītņēmējiem un lielāku peļņu banku sektoram. Viens no iespējamajiem situācijas risinājumiem ir ārkārtas virspeļņas nodoklis, ko vajadzētu ieviest kā normu, kad kādu vispārēju tirgus faktoru sakritība ļauj strauji kāpināt uzņēmumu peļņas rādītājus.
Finanšu nedienām ejot plašumā, problēmas ir jaušamas ne tikai ASV, bet arī Eiropas banku sektorā, kam, par laimi, seko aizvien jauni amatpersonu paziņojumi par kopējās situācijas stabilitāti. Nav pamata domāt, ka šīs amatpersonas censtos “notušēt” situāciju, visu krāsojot pārāk gaišos toņos.