Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kopsēdē ar vienīgo darba kārtības punktu “Par Latvijas attīstības bankas izveidošanu” par bankas izveidošanu tika runāts nepilnas astoņas minūtes no stundu un 50 minūtes garās sēdes.
Latvijā jau ir veikta un turpinās mērķtiecīga maksājumu un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšana valstī gan iekšēju, gan ārēju apdraudējumu gadījumā. Arī likumdošana prasa nodrošināt vairākus kritiskos aspektus, kas saistīti ar iedzīvotāju pieejamību viņu līdzekļiem. Līdz ar to pat tad, ja mūsu valsts atrastos naidnieku karapūļu ielenkumā, bankomātiem ir jābūt uzpildītiem ar naudu un jāstrādā, tāpat kā visu sistēmiski nozīmīgo banku maksājumu kartēm.
Līdz šim komercbankas Latvijai maksājušas nevis nodokļus, bet kabatas naudu: no banku pagājušā gada 321,3 miljonu peļņas Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasējis 831 752 eiro.
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad 11 mēnešos izkrāpti kopumā 11,254 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.
Četras lielākās bankas Latvijā vēl nav pieņēmušas lēmumu, vai tiks apstrīdēti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā mājokļu kredītņēmēju atbalstam, skaidro bankas.
Bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz valdības pirmdien atbalstītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.
Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā aģentūrai LETA pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.
Pilnīgi noteikti nebūtu adekvāti, ja valstij par nodokļu maksātāju naudu būtu jāsniedz finansiāls atbalsts kredītņēmējiem, kuru aizdevums ir ņemts vienīgā mājokļa iegādei, valsts finanšu institūcijas garantēts, ja komercbankas faktiski nepalielina biznesu un neuzņemas nekādus papildu finanšu riskus, bet gūs strauji augošu peļņu uz likmju cenošanas rēķina. Vēl jo vairāk šāda doma šķiet absurda tāpēc, ka par nodokļu maksātāju naudu tiešā vai netiešā veidā banku sektors tika stutēts iepriekšējās finanšu krīzes laikā, ko pats lielā mērā bija izraisījis.
Pēdējā pusotra gada laikā Latvijas iedzīvotāju dzīve kļuvusi daudz dārgāka. Pērn piedzīvota strauja energoresursu sadārdzināšanās, tai sekoja pārtikas cenu krīze; tagad kārta hipotekāro kredītu maksājumiem. Saeimas deputāti šonedēļ uzdeva Finanšu ministrijai izstrādāt likumu, kas piespiestu bankas samazināt procentu likmes uz pusi. Uz tik drastiskām metodēm kredītiestādes atbild ar draudiem pārtraukt kreditēšanu vispār, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Latvijas Banka sadarbībā ar partneriem sagatavojusi informatīvu bukletu par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem. Iedzīvotāji aicināti iepazīties ar informāciju par to, kādi finanšu pakalpojumi krīzes situācijā jānodrošina komercbankām, ko katrs pats var darīt, lai labāk sagatavotos krīzes situācijai, un kas jāņem vērā, lai pasargātu savu naudu.
Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad septiņos mēnešos strādāja ar 400,4 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Lai gan Latvijas un starptautiskā likumdošana nosaka, ka ikviena iesaistītā puse ir atbildīga par Krievijai noteikto starptautisko sankciju pārkāpšanu, no Latvijas banku nozares lobija jeb, citiem vārdiem, Latvijas Finanšu nozares asociācijas “Neatkarīgajai” paustā izriet, ka asociācija akceptē a/s “Latvijas gāze” dividenžu izmaksu, kas paredz tās izmaksāt arī sankciju lokā ietilpstošajai “Itera Latvija”.
Latvijas Banka nākusi klajā ar paziņojumu, ka banku ārkārtas peļņu simtiem miljonu eiro apmērā nodrošinošā kredītlikmju sasaiste ar Euribor indeksu “nav negodīga” un tās atcelšana neesot “optimāls un ilgtspējīgs risinājums".
Valdošās partijas “Vienotība” deleģētais Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs nodrošināja komisijas atbalstu opozīcijas partijas “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Viktora Valaiņa ierosinājumam komisijas vārdā prasīt, lai Finanšu ministrija sagatavo priekšlikumus banku virspeļņas ierobežošanai.
Valdošās koalīcijas politiķi beidzot tuvojas konceptuālam lēmumam par papildus maksājuma komercbankām piemērošanu. Finanšu ministrija ir izvirzījusi divus iespējamos variantus - ārkārtas “solidaritātes maksājuma” ieviešanu uz laiku, līdzīgi kā Lietuvā, vai arī paaugstinātas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes piemērošanu tieši banku sektoram.
Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī EURIBOR procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu, aģentūrai LETA uzsvēra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).
Sekojot Eiropas Centrālās bankas lēmumam kārtējo reizi palielināt bāzes procentu likmes, "SEB banka" no šodienas cels procentu likmes populārākajiem termiņnoguldījumiem, informē bankas pārstāvji.