Saskaņošanai iesniegts banku solidaritātes iemaksu likums

© pixabay.com

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Solidaritātes iemaksas likumu, kas nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, kā arī citu valstu kredītiestāžu filiālēm Latvijā veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksu maksās, piemērojot 60% likmi solidaritātes iemaksu bāzei, kas noteikta kā solidaritātes iemaksu maksātāja kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada neto procentu ienākumus, kas aprēķināti par pieciem finanšu gadiem, kas sākas 2018.gada 1.janvārī un beidzas 2022.gada 31.decembrī.

Paredzēts, ka solidaritātes iemaksu maksātāji veiks solidaritātes iemaksu avansa ceturkšņa maksājumus. Likumprojekts paredz, ka solidaritātes iemaksu iemaksa būs jāveic par trim maksāšanas periodiem - par 2025., 2026. un 2027.gadu.

Vienlaikus likumprojekts nosaka arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošinās līdz 100% solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanu, ja kredītiestāde maksāšanas periodā sasniegs noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.

Par aprēķinātās atlaides summu solidaritātes iemaksu maksātājs būs tiesīgs samazināt maksāšanas perioda (kalendārā gada) solidaritātes iemaksu maksājumus, ieskaitot avansa ceturkšņa maksājumus. Savukārt, apkopojot visu maksāšanas periodu (kalendārā gada) rezultātus (2025., 2026. un 2027.gada), solidaritātes iemaksu maksātājs, iesniedzot solidaritātes iemaksu maksāšanas perioda deklarāciju par 2027.gadu, būs tiesīgs atgūt pārmaksāto solidaritātes iemaksu, vērtējot kopējās atlaides summu.

FM skaidro, ka solidaritātes iemaksu mērķis ir palielinātu nacionālās drošības riska apstākļos uz terminētu periodu, solidāri ar visu Latvijas sabiedrību, tieši vai netieši rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai.

FM norāda, ka solidaritātes iemaksu maksātāju iemaksu palielinājums var notikt tieši, veicot solidaritātes iemaksu maksājumus budžetā, vai netieši, būtiski palielinot nefinanšu sektora, kas neietver valsts pārvaldi, kreditēšanu un tādējādi arī aktivitāti ekonomikā un budžeta ieņēmumus, kas ļautu vairāk finansēt tuvākajos gados pieaugošās nacionālas drošības vajadzības.

Likumprojekta anotācijā FM skaidro, ka solidaritātes iemaksu bāzes noteikšanas princips ir izvēlēts lai nodrošinātu, ka solidaritātes iemaksu tiek piemērotas gadījumos, kad kredītiestādes gūst ārpuskārtas peļņu - salīdzinot solidaritātes iemaksu maksātāja kreditēšanas darbības radītājus ar kreditēšanas darbības radītājiem pirms EURIBOR likmes straujā pieauguma, kā rezultātā kredītiestādes joprojām gūst būtisku ārpuskārtas peļņu, kas nav tieši saistīta ar to aktīvu darbību.

Solidaritātes iemaksu maksātājs, kas darbību sācis pēc 2018.gada, vidējā gada neto procentu ienākuma aprēķinā neņems vērā kalendāro gadu, kurā tas sācis darbību, un vidējo gada neto procentu ienākumu aprēķinās par tiem finanšu gadiem, kas sākas solidaritātes iemaksu maksātāja darbības sākšanai sekojošā gada 1.janvārī un beidzas 2022.gada 31.decembrī.

Lai nodrošinātu, ka solidaritātes iemaksu attiecās uz darījumiem ar Latvijas rezidentiem, gada neto procentu ienākumi un vidējie gada neto procentu ienākumi, nosakot solidaritātes iemaksu bāzes apmēru, tiks reizināti ar koeficientu, kas tiek iegūts, dalot solidaritātes iemaksu maksātāja no nefinanšu sektora klientiem, kas ir Latvijas rezidenti, piesaistīto noguldījumu un šādiem klientiem izsniegto kredītu apmēru ar kopējo attiecīgā solidaritātes iemaksu maksātāja no nefinanšu sektora klientiem piesaistīto noguldījumu un šādiem klientiem izsniegto kredītu apmēra.

Likumprojekts paredz arī no solidaritātes iemaksu bāzes izslēgt solidaritātes iemaksu maksātāju ar kreditēšanu saistītos obligātos maksājumus noguldījumu garantiju fondos, kas ietver maksājumus Latvijas noguldījumu garantiju fondā un citas valsts noguldījumu garantiju fondos, kā arī Vienotajā noregulējuma fondā.

Lai arī FM atzīst, ka noteiktā solidaritātes iemaksu likme ir augsta, regulējumā tiek paredzēti vairāki pasākumi, kas mazina solidaritātes iemaksu maksājuma slogu, tostarp atlaides mehānisms, maksimāli pieļaujamais solidaritātes iemaksu maksājuma apmērs, kā arī, ja solidaritātes iemaksu maksātājam rodas saimnieciskās darbības zaudējumi, solidaritātes iemaksu nav jāmaksā.

Tādējādi tikšot nodrošināta ar likumprojektu izvirzītā mērķa - palielināt aktivitāti ekonomikā un budžeta ieņēmumus tieši ar solidaritātes iemaksu iemaksām un netieši, palielinot kreditēšanu, kas ļautu vairāk finansēt tuvākajos gados pieaugošās nacionālas drošības vajadzības, sasniegšanu, skaidro FM.

Kreditēšanas pieauguma rādītājs ir solidaritātes iemaksu maksātāja izsniegto aizdevumu kopējā atlikuma Latvijas nefinanšu sabiedrībām, mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošajām bezpeļņas organizācijām gada pieauguma temps. Kreditēšanas pieauguma rādītājā neietvers aizdevumus, kuri attiecīgā maksāšanas periodā radušies, solidaritātes iemaksu maksātājam reorganizējoties vai pārņemot tiesības un saistības vai prasījuma tiesības no citas personas, un aizdevumus personām, kurām Kredītiestāžu likuma izpratnē ir ciešas attiecības ar solidaritātes iemaksu maksātāju.

Lai piemērotu atlaidi, solidaritātes iemaksu maksātājam būs jānodrošina, ka kreditēšanas pieauguma rādītājs maksāšanas periodā vismaz 1,75 reizes pārsniedz likuma par valsts budžetu tam kalendārajam gadam, kas ir maksāšanas periods, izmantotā iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās prognozes gada pieauguma tempu.

Atlaide 100%, 75%, 50% un 25% apmērā no maksāšanas periodā aprēķinātās solidaritātes iemaksas summas, ja tā kreditēšanas pieauguma rādītājs attiecīgi sasniegs vai pārsniegs iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu, kas reizināts ar 2,5, 2,25, divi un 1,75 koeficientu. Solidaritātes iemaksu maksātājiem būs tiesības piemērot atlaidi par visiem likumprojektā noteiktajiem maksāšanas periodiem, kas sākas no 2025.gada 1.janvāra, 2026.gada 1.janvāra un 2027.gada 1.janvāra.

Lai nodrošinātu likuma normu sabalansētu piemērošanu, kā arī novērstu nozares pārstāvju izteiktās bažas, likumprojektā iestrādāts mehānisms, kas paredz solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas iespēju no pirmā solidaritātes iemaksu avansa ceturkšņa maksājuma. Atlaide attiecībā uz solidaritātes iemaksu avansa ceturkšņu maksājumu varēs tikt piemērota, ja attiecīgajā ceturksnī būs sasniegts noteiktais kreditēšanas apmēru pieaugums.

Likumprojektā, pēc nozares pārstāvju lūguma, ir iestrādāta norma, kas nosaka solidaritātes iemaksu maksājuma maksimāli pieļaujamo apmēru, proti, paredzot, ka solidaritātes iemaksu maksājums nedrīkst pārsniegt 33% no kredītiestādes peļņas pirms aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa un solidaritātes iemaksu maksājuma, un gadījumā, ja solidaritātes iemaksu apmērs pārsniegs minēto slieksni, tas tiks samazināts līdz noteiktajam maksimāli pieļaujamajam solidaritātes iemaksu apjomam.

Lai nodrošinātu, ka minētais slieksnis tiek piemērots attiecībā uz solidaritātes iemaksu avansa maksājumiem, sliekšņa aprēķinam tiks izmantots maksātāja attiecīgajam ceturksnim prognozētais peļņas apmērs, kas, veidojot maksāšanas perioda solidaritātes iemaksu deklarāciju, tiks atkārtoti aprēķināts un attiecīgi koriģēts atbilstoši faktiskajam peļņas apmēram pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa un solidaritātes iemaksu maksājuma. FM norāda, ka tādējādi netiek radīti šķēršļi ar likumprojektu izvirzītā mērķa sasniegšanai un novērstas nozares izteiktās bažas par kreditēšanas ierobežošanu vai kavēšanu.

Lai novērstu nepamatotu solidaritātes iemaksu piemērošanu, paredzēts, ka solidaritātes iemaksu maksājums nebūs jāveic, ja solidaritātes iemaksu maksātājam saimnieciskās darbības rezultātā attiecīgajā maksāšanas periodā, par kuru aprēķināts solidaritātes iemaksu maksājums, būs zaudējumi.

Latvijā

Prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēta kāda uzņēmuma amatpersona par to, ka izvairījās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, ar ko nodarīja zaudējumus valstij 213 489 eiro apmērā.

Svarīgākais