Eksperts: Nav redzams, kā banku solidaritātes iemaksas varētu veicināt kreditēšanu

Saeima kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā ir pieņēmusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu kredītiestādēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes maksājumus. Galīgajā lasījumā budžetu un ar to saistītos likumus Saeima sāks skatīt 4.decembrī. Gan pret šo jauno likumu, gan pret izmaiņām iemaksās 2.pensiju līmenī jau ir iebildušas Latvijas bankas. Tikko ar savu atzinumu nāca klajā arī Eiropas Centrālā banka, norādot, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra. Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, kurš šajā amatā stājās oktobra sākumā, intervijā aģentūrai LETA saka, ka nozare turpinās dialogu un skaidros riskus, kurus saskata. Tostarp nav redzams, kā šis nodoklis var veicināt kreditēšanu.

Valdība un nu jau arī Saeima 1.lasījumā ir apstiprinājusi Solidaritātes iemaksu likumu, pret ko bankas ir paudušas iebildumus. Ko jūs darīsiet tālāk? Mēģināsiet vēl pārliecināt Saeimu pirms galīgā lasījuma, ka šādā veidā likumu pieņemt nedrīkst?

Mēs turpināsim dialogu un skaidrosim valdībai, Saeimai un sabiedrībai, kādus riskus mēs redzam, it īpaši, balstoties tajā, ko pats likumdevējs ir definējis, kā šī nodokļa mērķi. Ja šī nodokļa mērķis ir attīstīt kreditēšanu, tad mēs gribam vērst likumdevēja uzmanību uz to faktu, ka ar šāda veida nodokli to sasniegt, visticamāk, neizdosies. Tieši pretēji, iespējams, ka efekts būs dārgāki kredīti gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

Tas nozīmē, ka bankas šo maksājumu pārliks uz saviem klientiem?

Bankas darbojas brīvā konkurences tirgū, un, kā katra banka reaģēs uz pieaugošajām izmaksām, es negribu un nevaru spekulēt, bet katrā ziņā tas, ka bankas var daļu no pieaugošām izmaksām iecenot savos produktos, ir iespējams. Šādus lēmumus katra banka pieņems individuāli, novērtējot savu tirgu un kreditēšanas politiku.

Ir diezgan skaidrs, ka kaut kāds nodoklis bankām papildus tiks piemērots. Kas ir tie nosacījumi vai kompromisi, uz kuriem jūs kā nozares pārstāvji mudināsiet Saeimas deputātus tālākajās sarunās?

Ir vairāki punkti, uz kuriem FNA jau ir vērsusi valdības uzmanību. Mēs arī redzam, ka līdzīgas problēmas Igaunijā un Lietuvā ir risinātas citādi. Ja runa ir par solidaritāti, tad Igaunijā tas ir risināts, ceļot uzņēmumu ienākuma nodokli par diviem procentpunktiem visiem uzņēmumiem. Tas ir solidāri. Lietuva ir pieņēmusi nodokli, kas ir tieši piemērots banku sektoram, bet no nodokļu bāzes ir izslēgta jaunā kreditēšana. Jaunā kreditēšana nebūt nav triviāli apjomi. Ja mēs paskatāmies uz šī gada pirmajiem sešiem mēnešiem, tad Latvijā jaunos kredītos ir izsniegti 1,6 miljardi eiro. Ja tos iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē, tad tas nerada stimulu kreditēšanai.

To, ka šāds nodoklis nesasniegs paredzēto efektu, FNA valdībai jau ir norādījusi labu laiku atpakaļ. Tāpat no šāda nodokļa piemērošanas valdību šī gada augusta Latvijas ekonomikas novērtējumā ir rosinājis atturēties arī Starptautiskais Valūtas fonds. Tas nozīmē, ka nebūt nav tā, ka mēs pašlaik runājam par kaut ko, kas ir tikai un vienīgi banku interesēs. Es domāju, mēs runājam par lietām, kas ir sabiedrības interesēs. Apstākļos, kad ir atsācies pieprasījums pēc kredītiem, darījumu apjomu līknes sāk iet uz augšu, sabiedrības interesēs nav pasākumu, kas var kredītus sadārdzināt.

Jums ir skaidrojums, kāpēc valdība un koalīcija ir izvēlējusies šādu variantu? Arī Latvijas Banka ir uzsvērusi, ka šī nodokļa fokusam ir jābūt kreditēšanas veicināšanai.

Tas, ko saka likumprojekta anotācija un Latvijas Banka, ir, ka šis nodoklis var veicināt kreditēšanu, un tieši tas ir tas, ko mēs neredzam, par spīti iestrādātajai atlaižu sistēmai. Lai varētu kvalificēties šīm atlaidēm, lielākajām bankām ir jāaudzē kredītportfelis par apjomu, kas ievērojami pārsniedz reālistiski sagaidāmu kredītportfeļa pieaugumu.

Visticamākais iznākums būs tāds, ka bankām šis nodoklis būs jāmaksā - it īpaši lielajām, bet arī vairākām mazajām. Lielāki nodokļi pēc definīcijas nevar veicināt kreditēšanu. Tas ir tieši tik vienkārši.

Kāpēc valdība, neskatoties uz šiem argumentiem, to ir nolēmusi darīt? Es domāju, ka tas visiem ir skaidrs. Tas ir tādēļ, ka ir nepieciešams finansēt pieaugušos budžeta izdevumus. Mēs piekrītam tam, ka valsts budžetā pieaug izdevumi valsts aizsardzībai un drošībai. Tas ir kaut kas tāds, kam finanšu nozare fundamentāli piekrīt un ko pilnībā atbalsta. Mūsuprāt, problēmas rada tas, ka šo pieaugošo vajadzību pēc budžeta finansēšanas cenšas atrisināt tikai uz vienas nozares rēķina. Tas rada ārkārtīgi bīstamu precedentu nodokļu vidē attiecībā arī uz citām nozarēm.

Mēs apzināmies, ka šis nodoklis ir ar noteiktu gala termiņu, bet, ja tā piemērošanas laiks ir tik ilgs kā trīs gadi, tad nav garantijas, ka budžetā radīsies tik lieli papildu ieņēmumi, lai pēc tam šo nodokli varētu viegli atcelt. Tas, mūsuprāt, arī ir ļoti liels risks.

Ko jūs darīsiet, ja viss paliks, kā ir iecerējusi valdība, un Saeima likumu pieņems bez izmaiņām? FNA vai bankas ir gatavas vērsties Satversmes tiesā?

Es nevaru šajā jautājumā runāt visu FNA biedru vārdā. Mēs šo jautājumu neesam diskutējuši. Mēs ceram, ka likumdevējs ieklausīsies mūsu argumentos.