Solidaritātes iemaksu likums būtu pozitīvi vērtējams no vietējo augošo banku viedokļa, jo saasinās konkurenci ar lielajām bankām par atsevišķiem kreditēšanas darījumiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.
Viņš atgādināja, ka pašlaik likumā ir iestrādāta norma, ka tās bankas, kuras līdz noteiktam apjomam audzē kreditēšanu, varēs saņemt iemaksas atlaidi līdz 100%. Idelsons prognozēja, ka vismaz pirmajā solidaritātes iemaksu likuma darbības gadā "Signet Bank" varētu kvalificēties 100% atlaidei, jo nākamgad banka plāno kredītportfeli audzēt par vairāk nekā 20%.
"Protams, ka lielās bankas uz šo likumprojektu skatās negatīvi. Tādēļ, iespējams, tās kredītus izsniegs ne tik aktīvi kā līdz šim, iespējams, iecenos šo nodokli kredītu procentu likmēs. Savukārt mums būs, iespējams, vieglāk konkurēt par atsevišķiem kreditēšanas darījumiem," sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs.
Tomēr Idelsons arī uzsvēra, ka valsts pārvaldei uz bankām nevajadzētu "skatīties kā uz bankomātu, pie kura tikai visu laiku, kad ievajagas, var pienākt un paņemt naudu".
"Vienā brīdī bankomāts pateiks, ka naudas vairs nav," sacīja "Signet Bank" vadītājs.
Viņš arī norādīja, ka pašlaik dažu gadu laikā bankas ir nonākušas no situācijas, kad no savas peļņas vispār nemaksāja nodokļus, līdz situācijai, kad nodokļos var nākties maksāt līdz pat 50% peļņas.
Idelsons atgādināja, ka iepriekš ļoti daudzas bankas peļņu ieguldīja kapitālā, nevis izmaksāja dividendēs īpašniekiem, un tādēļ uz tām attiecās likuma norma, kas nesadalītajai peļņai ļāva piemērot uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) 0% likmi. 2024.gadā kredītiestādēm ir ieviesta UIN piemaksa 20% apmērā neatkarīgi no tā, vai peļņa tiek vai netiek sadalīta dividendēs, bet 2025.gadā bankām, kuras nekvalificēsies atlaidei, būs jāveic solidaritātes iemaksas pilnā apmērā, un "pa vidu vēl ieviesa atbalsta maksājumu hipotekārajiem aizņēmējiem".
"Ja to visu saliek kopā, tad nodokļu slogs banku peļņai ir aizgājis no 0% līdz pat 50%, kas gan katrai konkrētai bankai var būt atšķirīgi. Protams, ir skaidrs, ka jebkuram ekonomikas sektoram tas ir par daudz. Tādēļ, ja mēs tagad dzīvosim ar paradigmu, ka bankām nodokļos ir jāsamaksā 50% no peļņas, bet visiem citiem nē, tad tas gan novedīs pie graujošiem rezultātiem, un es domāju, ka to apzinās arī politiķi un ierēdņi. Tādēļ es nedomāju, ka solidaritātes iemaksa tiks saglabāta ilgstoši," sacīja Idelsons.
Jau ziņots, ka Saeima konceptuāli atbalstījusi Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu. Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.
Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.
Vienlaikus likumprojekts nosaka arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošinās līdz 100% atlaidi, ja kredītiestāde konkrētajā periodā sasniegs noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.