Vai 1,49% par maksājumu ar karti ir banku uzspiests nodoklis?

© Elīna Fjodorova, Badminton.lv

Starptautiskajā U17 badmintona turnīrā, kas noslēdzās Siguldā 15.decembrī, bija iespējams norēķināties arī ar maksājuma kartēm. Savulaik, manis vadīta, Latvijas Badmintona federācija un Pasaules reitinga badmintona turnīrs" Yonex Latvia International" bija kā paraugs citām sporta organizācijām, kopā ar "Hansab" un "Swedbank Latvia" ieviešot POS termināli, lai spēlētāji, treneri un vecāki badmintona sacensībās un pasākumos varētu ērti norēķināties ar telefonu vai karti. Arī no valstiskā viedokļa tas tobrīd šķita tik pareizi.

Nākamā dienā no rīta badmintona kluba konts "Swedbank Latvia" tika papildināts ar naudu, kas brīvdienās tika iekasēta Siguldā ar maksājumu kartēm, mīnus 1,49%, kurus patur banka par ienākošo maksājumu apkalpošanu Mini termināli.

Vai 1,49% ir daudz vai maz? Daži teiks, ka es te matus skaldu vai "mīlējos ar feniņiem". Citi teiks, ka arī bankai ir no kaut kā jādzīvo. Bet, kāpēc procenti ir no katra darījuma, nevis vienreizēja samaksa par pakalpojuma ieviešanu vai fiksēta piemaksa pie abonēšanas maksām, kuras jau tāpat tagad ir nesamērīgi lielas? Man nav datu par to, cik daudz ir šādu maksājumu Latvijā, bet to varētu būt vairāki miljardi, jo pat tikai Maxima un Rimi katrs apgroza gadā vairām nekā 1 miljardu.

Turklāt, pieņemot maksājumus ar kartēm uzņēmumi nodrošina, ka ne tikai pašu kontā, bet arī attiecīgajā bankā ieplūst nauda - resurss, ar kuru banka var operēt, ja vien banka arvien interesējas par tās sākotnējo sūtību - kreditēšanu.

Ja es būtu ar Donald J. Trump tvērienu Latvijas politikā, es atņemtu vai ierobežotu bankām iespēju no viegliem ienākumiem visādos šādos piespiedu pakalpojumos, būtībā uzliekot katram iedzīvotājam un uzņēmumam bankas nodokli, šādi veicinot kreditēšanu Latvijā.

Politiķi tikmēr runā par to, kā par 1% mainīt kaut ko nodokļos, bet 1% no 15 miljardu budžeta ir 150 miljoni. Lūk, viena no spraugām, kur izzūd nauda...

Un politiķi runā arī par pārtikas cenu samazināšanu lielveikalos. Jā, Ir preces veikalos, kuru uzcenojums ir lielāks nekā 50%, bet ir arī preces ar 10%-15% uzcenojumu, ir arī lojalitātes un cita veida akcijas, un šādos apstākļos 1,49% ir ļoti daudz. Un bez šāda 1,49% bankas nodokļa vēl cenā ir arī 21% PVN, arī citas fiksētās piespiedu izmaksas, tāpēc, manuprāt, nav jābrīnās par cenām veikalos...

Un visbeidzot. Var jau teikt, ka tos 1,49% maksā uzņēmējs, var teju ļauni smīnēt, beidzot arī tiem negausīgajiem uzņēmējiem kāds kaut ko atņem, jo citādi viņi pārāk nekaunīgi sāk palikt. Bet gudrākie taču saprot, ka tos 1,49% klāt tik un tā maksā pircējs, ikviens no mums.

Viedokļi

Infektoloģija man ir aizraušanās, nevis specialitāte. Šis raksts ir tapis nevis tādēļ, ka es kaut minimāli zināšanās par putnu gripu varu sacensties ar profesoriem Ludmilu Vīksnu, Ugu Dumpi, Indru Zeltiņu, Jeļenu Storoženko, Aigaru Reini vai Sniedzi Laivacumu, bet tādēļ, ka rakstu ātri un relatīvi vienkārši. Iepriekšminētos un arī citus infektologus es dievinu, apbrīnoju, ar patiesu interesi klausos viņu lekcijas un lasu viņu rakstus, un katram, kam manu zināšanu nešķiet pietiekami, aicinu vērsties pie infektoloģijas guru. Šī rakstiņa pamatā ir informācija, kas nāk no ASV slimību kontroles un prevencijas centra portāla (cdc.gov) un Amerikas Ārstu savienības žurnāla JAMA. Kāpēc Amerikas materiāls? Vienkārši – 6. janvārī izplatījās pamatota informācija, ka ASV miris pacients ar putnu gripu, bet Latvijas portālos un sociālajos tīklos izplatās baiļu raisoši stāstiņi. Žurnāls JAMA vienkāršu skaidrojumu ārstiem un pacientiem publicēja jau dažas dienas pēc notikuma, un es sekoju JAMAs piemēram.

Svarīgākais