Starptautiskajā U17 badmintona turnīrā, kas noslēdzās Siguldā 15.decembrī, bija iespējams norēķināties arī ar maksājuma kartēm. Savulaik, manis vadīta, Latvijas Badmintona federācija un Pasaules reitinga badmintona turnīrs" Yonex Latvia International" bija kā paraugs citām sporta organizācijām, kopā ar "Hansab" un "Swedbank Latvia" ieviešot POS termināli, lai spēlētāji, treneri un vecāki badmintona sacensībās un pasākumos varētu ērti norēķināties ar telefonu vai karti. Arī no valstiskā viedokļa tas tobrīd šķita tik pareizi.
Nākamā dienā no rīta badmintona kluba konts "Swedbank Latvia" tika papildināts ar naudu, kas brīvdienās tika iekasēta Siguldā ar maksājumu kartēm, mīnus 1,49%, kurus patur banka par ienākošo maksājumu apkalpošanu Mini termināli.
Vai 1,49% ir daudz vai maz? Daži teiks, ka es te matus skaldu vai "mīlējos ar feniņiem". Citi teiks, ka arī bankai ir no kaut kā jādzīvo. Bet, kāpēc procenti ir no katra darījuma, nevis vienreizēja samaksa par pakalpojuma ieviešanu vai fiksēta piemaksa pie abonēšanas maksām, kuras jau tāpat tagad ir nesamērīgi lielas? Man nav datu par to, cik daudz ir šādu maksājumu Latvijā, bet to varētu būt vairāki miljardi, jo pat tikai Maxima un Rimi katrs apgroza gadā vairām nekā 1 miljardu.
Turklāt, pieņemot maksājumus ar kartēm uzņēmumi nodrošina, ka ne tikai pašu kontā, bet arī attiecīgajā bankā ieplūst nauda - resurss, ar kuru banka var operēt, ja vien banka arvien interesējas par tās sākotnējo sūtību - kreditēšanu.
Ja es būtu ar Donald J. Trump tvērienu Latvijas politikā, es atņemtu vai ierobežotu bankām iespēju no viegliem ienākumiem visādos šādos piespiedu pakalpojumos, būtībā uzliekot katram iedzīvotājam un uzņēmumam bankas nodokli, šādi veicinot kreditēšanu Latvijā.
Politiķi tikmēr runā par to, kā par 1% mainīt kaut ko nodokļos, bet 1% no 15 miljardu budžeta ir 150 miljoni. Lūk, viena no spraugām, kur izzūd nauda...
Un politiķi runā arī par pārtikas cenu samazināšanu lielveikalos. Jā, Ir preces veikalos, kuru uzcenojums ir lielāks nekā 50%, bet ir arī preces ar 10%-15% uzcenojumu, ir arī lojalitātes un cita veida akcijas, un šādos apstākļos 1,49% ir ļoti daudz. Un bez šāda 1,49% bankas nodokļa vēl cenā ir arī 21% PVN, arī citas fiksētās piespiedu izmaksas, tāpēc, manuprāt, nav jābrīnās par cenām veikalos...
Un visbeidzot. Var jau teikt, ka tos 1,49% maksā uzņēmējs, var teju ļauni smīnēt, beidzot arī tiem negausīgajiem uzņēmējiem kāds kaut ko atņem, jo citādi viņi pārāk nekaunīgi sāk palikt. Bet gudrākie taču saprot, ka tos 1,49% klāt tik un tā maksā pircējs, ikviens no mums.