Azartspēles

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja šodien, uzklausot ziņojumus par azartspēļu organizēšanu, nolēma uzdot Rīgas pilsētas izpilddirektoram sagatavot Rīgas domes lēmuma projektu, kas noteiktu, ka, saņemot pašvaldībā iesniegumus atļaujas izsniegšanai kazino, spēļu zāles, bingo zāles, totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai un attiecīgo azartspēļu organizēšanai, pašvaldība organizē publisko apspriešanu, lai ņemtu vērā iedzīvotāju viedokli.

Ventspils dome jau vairākus gadus tiek vazāta pa tiesām, jo nav ļāvusi pilsētā izveidot kārtējo spēļu zāli.

Tiesa Vjetnamā apmierinājusi kāda amerikāņa prasību izmaksāt viņam spēļu automātā laimētos vairāk nekā 55 miljonus dolāru.

Vienota azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešana vienam uzņēmumam vidēji izmaksās ap pusmiljonu latu, biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra Latvijas spēļu biznesa asociācijas (LSBA) vadītājs Ģirts Ludeks.

Azartspēļu biznesam pamazām atgūstoties no krīzes, pamodušās dažādas ar to saistītas intereses – valsts vēlas pumpēt arvien vairāk naudas sev, uzņēmumi ienākumus vēlas paturēt, savukārt pašvaldības vēlas nīdēt šo izklaides veidu.

Azartspēļu kompānija SIA "Admirāļu klubs" 2011.gadā palielinājusi peļņu 3,56 reizes salīdzinājumā ar 2010.gadu, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA "Lursoft" informācija.

Kopumā pērn, salīdzinot ar 2010.gadu, izložu un azartspēļu nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums audzis par 16,1%, sasniedzot 109,47 miljonus latu, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie operatīvie uzņēmumu dati.

Latvijas Anonīmo spēlmaņu kustībā ik mēnesi pēc padoma vēršas 20 līdz 30 cilvēku, lai gan pērnā gada nogalē bija vērojama lielāka aktivitāte, pašlaik tā atkal esot samazinājusies, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Anonīmo spēlmaņu kustībā.

Azartspēļu uzņēmums Alfor mēģina izskaust no publiskās rakstu un sarunvalodas vārdu laimētava, uzskatot, ka tam vienīgā piemērotā atrašanās vieta ir izkārtnēs virs šīs kompānijas spēļu zāļu fasādēm.

Valstij būtu jāpievērš lielāka uzmanība nelegālo interneta azartspēļu apkarošanai Latvijā, aģentūrai BNS atzina Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) padomnieks Arnis Marcinkēvičs.

Pirmdien, 10. oktobrī, Ministru kabineta komitejas sēdē tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu izložu un azartspēļu laimestiem.

Sveša nauda laimi nenes – par šo seno teicienu nācās pārliecināties kādam lielvārdietim, kurš pēc zādzības no spēļu zāles seifa Lielvārdē noziedzīgā ceļā iegūto naudu centās nospēlēt gan tajā pašā, gan kādā citā spēļu zālē. Vienreiz vīrietim izdevās aizbēgt, bet otrā reize bija liktenīga – policija zagli aizturēja un 240 lati viņam var maksāt desmit gadus nebrīvē.

Apstiprināšanai valdībā un Saeimā virza jaunu azartspēļu un izložu likumprojektu, kas paredz stingrāk kontrolēt azartspēļu reklāmu un izplatību internetā.

Rīgā pagājušajās brīvdienās kāds kaislīgs azartspēļu cienītājs dusmās par cita spēlmaņa veiksmi ar krēslu tam sadauzījis automašīnu.

Saeima politiski ir uzņēmusies mainīt azartspēļu likumu, lai turpmāk tajās varētu piedalīties tikai no 21 gada vecuma līdz šim noteikto 18 gadu vietā. Tomēr fakts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija grozījumus virzījusi pirmajam lasījumam, nenozīmē, ka tie tiks pieņemti jau tuvākajā laikā.

Azartspēļu nodokļa likmi no šā gada 1.jūnija plānots palielināt par 10-14%, liecina sagatavotie grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, ko otrdien, 22.martā, skatīs valdība.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamajā nedēļā, 22.martā, sāks izvērtēt vairāku deputātu priekšlikumu azartspēlēs atļaut piedalīties personām tikai no 21 gada vecuma, liecina komisijas darba kārtība.

Saeima sākusi darbu pie grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā, lai noteiktu, ka no šā gada 1. jūlija personas, kas jaunākas par 21 gadu, nevarēs būt azartspēļu iestāžu klienti.

Ekonomiskā krīze nav mazinājusi Latvijas kazino apmeklētāju skaitu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.

Asiņainie 25. janvāra Jēkabpils notikumi – inkasācijas brīdī izdarītā laupīšana laimētavā Fenikss un traģiskā policistu apšaude, kuras laikā gāja bojā Viesītes iecirkņa inspektors kapteinis Andris Znotiņš, izraisījuši pilsētas iedzīvotāju un pašvaldības diskusiju par spēļu zāļu skaitu Jēkabpilī un to ietekmi uz sabiedrības drošību.