Šveicieši referendumā lems - par vai pret azartspēlēm

Šveicē svētdien notiek referendums, kurā vēlētājiem jāizšķiras, vai atbalstīt jauno azartspēļu likumu, kura mērķis ir novērst iespējamo atkarību un ierobežot azartspēles internetā.

Aptaujas liecina, ka vēlētāji sliecas atbalstīt jauno likumu, kuru jau apstiprinājušas abas parlamenta palātas.

Aptaujas liecina, ka vēlētāji sliecas atbalstīt jauno likumu, kuru jau apstiprinājušas abas parlamenta palātas.

Valdība norāda, ka likums nepieciešams, lai pieskaņotos jaunajam interneta laikmetam, vienlaikus radot zināmu aizsardzību pret atkarību no azartspēlēm.

Iecerētais likums ir viens no stingrākajiem Eiropā, kas atļaus arī internetā darboties vienīgi Šveicē sertificētiem kazino.

Lai gan ar šo likumu pirmo reizi tiks atļauts internetā darboties šveiciešu azartspēļu uzņēmumiem, tas faktiski izspiedīs no tirgus visus ārvalstu uzņēmumus.

Tieši šis apstāklis bijis pamatā koalīcijai, kuru galvenokārt veido dažādu partiju jauniešu organizācija, uzsākt parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai, ko atbalstījuši vairāk nekā 50 000 vēlētāju.

Likuma oponenti apgalvo, ka valdība izmantojot "autoritāras valsts metodes", lai internetu pakļautu cenzūrai.

"Tas rada ļoti bīstamu precedentu," sarunā ar aģentūru AFP norāda "zaļo" jaunatnes organizācijas līdzpriekšsēdētājs Luciāns Frančīni, kurš uzņēmies "Nē!" kampaņas vadību.

Tikmēr tieslietu ministre Simoneta Sommaruga uzstāj, ka atļaut azartspēļu tirgū darboties vienīgi Šveices uzņēmumiem nepieciešams, lai nodrošinātu, ka visi ievēro stingros nozares noteikumus, piemēram, neļauj spēlēs piedalīties cilvēkiem, kas zināmi kā atkarīgas personas.

Saskaņā ar zināmajiem statistikas datiem no 8,3 miljonus lielā Šveices iedzīvotāju kopskaita no azartspēļu atkarības cieš aptuveni 75 000 cilvēku, kas sabiedrībai ik gadu izmaksā vairāk nekā pusmiljonu Šveices franku (432 000 eiro).

Berne arī vēlas, lai visi azartspēļu uzņēmumi maksātu nodokļus Šveicē, paredzot iegūtos līdzekļus izmantot atkarību apkarošanai, kā arī sociālo, sporta un kultūras programmu finansēšanai.

Sommaruga nesen norādījusi, ka šveicieši nelicencētās ārvalstu azartspēļu interneta vietnēs ik gadu notērē 250 000 miljonus franku, no kuriem Šveices budžetā nav nonācis ne santīma.

Tikmēr saskaņā ar atkarību izpētes organizācijas GERA datiem, Šveices azartspēļu uzņēmumi 2016.gadā nopelnījuši 1,7 miljardus franku, no kuriem vairāk nekā puse atgriezušies "sabiedriskā labuma" finansēšanai.

Savukārt likuma pretinieki norāda, ka Šveice varētu pelnīt vairāk, ja izsniegtu licences tiem ārvalstu uzņēmumiem, kas piekrīt pakļauties tās regulējumam un maksāt nodokļus Bernei.

Viņi arī norāda, ka jaunais likums patiesībā samazinās valsts ieņēmumus, jo paaugstina ar nodokļiem apliekamo vinnestu slieksni līdz miljonam franku, kamēr šobrīd tas ir tūkstotis.

Frančīni apgalvo, ka galvenie likuma aizstāvji ir Šveices kazino, kuri "Jā" kampaņā ieguldījuši "milzu naudu".

Viņš arī uzskata, ka tieši nevienlīdzīgais kampaņas pretējo nometņu finansējums ir cēlonis tam, ka 58% šveiciešu gatavojas balsot par likuma pieņemšanu.

Vienīgā demogrāfiskā grupa, kas nepārprotami iestājas pret jauno likumu, ir šveicieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, un Frančīni norāda, ka parlamenta deputāti vidējais vecums ir 53 gadi.

Līdztekus balsojumam par azartspēļu likumu, svētdien notiek arī vairāki citi referendumi gan federālā, gan kantonu, gan municipālā līmenī.

Cita starpā vēlētājiem būs jāatbild, vai viņi atbalsta tā dēvēto suverēnās naudas (Vollgeld) iniciatīvu, kas paredz ar likumu noteikt, ka vienīgā institūcija, kam ir tiesības radīt "jaunu naudu", ir centrālā banka.

Savukārt Valē kantona vēlētājiem jāizšķiras, vai 2026.gadā Sjonā uzņemt Ziemas olimpiskās spēles, un aptaujas liecina, ka šī iecere tiks noraidīta, lai gan Šveicē, kas kalpo par mājvietu Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, Olimpiāde nav notikusi kopš 1948.gada.