Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šā gada deviņos mēnešos samazinājušies par 23,9% salīdzinājumā ar 2020 gada attiecīgo periodu un bija 93,653 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie operatīvie dati.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) plāno šodien valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē rosināt Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā aizliegt arī azartspēļu zāļu darbību, informē ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.
Ir izveidojusies pretruna starp azartspēļu pienesumu ekonomikai un kaitējumu sabiedrībai, trešdien Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas un Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas kopsēdē pauda pašvaldības Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes Nodarbinātības, sociālā darba un prakses pētījumu nodaļas vadītājs Juris Osis.
No šī gada maija līdz septembrim pēc jaunā regulējuma spēkā stāšanās liegums spēlēt azartspēles uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir piemērots 1 916 477 reizes, tādējādi regresa kārtībā no uzturlīdzekļu parādniekiem atgūto līdzekļu kopsumma šogad ir 6,33 miljoni eiro, kas ir par 21% vairāk, salīdzinot ar šo periodu iepriekšējā gadā, informēja Tieslietu ministrijā.
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās "Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam", kas paredz ierobežot azartspēļu darbību.
Pašvaldības varētu pašas lemt par azartspēļu atrašanās vietu savā teritorijā, izriet no otrdien valdībā iesniegtajām Finanšu ministrijas (FM) otrreiz pārstrādātajām "Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam".
Kamēr valdībā gatavo pamatnostādnes jaunam azartspēļu regulējumam, ar šo nozari cīņu jau sen izvērtusī Jaunā konservatīvā partija nolēmusi rīkoties proaktīvi un sagatavojusi likumprojektu, kas liegs azartspēļu organizētājiem spēļu zālēs un kazino tirgot alkoholiskos dzērienus.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien, 16.martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz aizliegt uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs.
Azartspēļu organizācijas patlaban atturīgi vērtē Satversmes tiesas (ST) lēmumu, saskaņā ar kuru ārkārtējās situācijas laikā pavasarī noteiktie ierobežojumi interaktīvajām azartspēlēm neatbilst Satversmei, vienlaikus neizslēdzot kompensāciju prasīšanu, pauda Azartspēļu biznesa asociācijas un Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvji.
Azartspēles ir stingrāk jāregulē nacionālā līmenī, pieņemot jaunus likumus un noteikumus, kas ir vienlīdz saistoši visās pašvaldībās, uzskata “Attīstībai/Par!” (AP!) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
Rīgas dome uzvarējusi teju visās ar azartspēļu slēgšanu saistītajās noslēgtajās tiesvedībās, par to šodien tika informēti Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti.
Tagad tas ir jau piemirsies, bet 6. Saeimas laikā tika pieņemts “puspagrabu” likums, ar kuru tika aizliegts ierīkot spēļu zāles un kazino pagrabos un puspagrabos. Šis likums bija klaji rakstīts viena spēļu biznesa grupējuma interesēs, lai palīdzētu tam piesmacēt konkurējošu firmu, kurai pagrabos bija spēļu zāles.
Noziedzīgu līdzekļu legalizācijai ir izmantots arī Latvijas azartspēļu sektors, intervijā atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa, atsaucoties uz padziļinātās izpētes datiem.
Nelegālais interneta azartspēļu tirgus Latvijā ir mērāms aptuveni 30 miljonos eiro. Saeimas deputāti, cīnoties ar Covid-19, legālās interneta azartspēles aizlieguši, bet apkarot pelēko tirgu neplāno, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Saeima šodien noraidīja priekšlikumu, kas azartspēļu aizliegumā Covid-19 izplatības laikā būtu paredzējis izņēmumu uz interaktīvajām azartspēlēm, skaitļu izlozēm un momentloterijām.