Pašvaldībām paplašina tiesības lemt par azartspēlēm, savukārt domniekiem atļauj apvienot amatus

Pretēji iepriekš atbildīgajā komisijā lemtajam parlaments ar vienas balss pārsvaru pieņēma arī deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu pašvaldības domei piešķirt tiesības lemt par azartspēļu organizēšanas vietu pašvaldības administratīvajā teritorijā atļaušanu vai aizliegšanu.

Līdz ar to paplašinātas pašvaldībām jau līdz šim Azartspēļu un izložu likumā noteiktās tiesības, kas nosaka, ka pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.

Tāpat pretēji iepriekš atbildīgajā komisijā lemtajam atbalstīts bijušā deputāta Alda Adamoviča priekšlikums, kas ļaus pašvaldību deputātiem apvienot savu darbu ar izglītības, kultūras vai veselības jomas pašvaldības iestādes vadīšanu.

Likums pieņemts, lai nodrošinātu demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības teritorijā, kā arī līdzsvarotu pašvaldības pakalpojumu pieejamību.

Likumā noteikti pašvaldības darbības vispārīgie noteikumi un ekonomiskais pamats, pašvaldības kompetence, pārvaldes institucionālo sistēma, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras.

Tiek sagaidīts, ka jaunais regulējums stiprinās sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, pašvaldību savstarpējo sadarbību, kā arī precīzāk regulēs pašvaldības attiecības ar valsts institūcijām.

Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbā un lēmumu pieņemšanā, kā viena no līdzdalības formām noteikta iedzīvotāju padomju izveidošana. Tās būs kā kolektīvas konsultatīvas institūcijas, kuru uzdevums būs nodrošināt novada iedzīvotāju interešu pārstāvību pašvaldības domē. Pašvaldība iedzīvotāju iesaistei varēs izmantot līdzdalības budžetu, ko varēs izmantot sabiedrības ierosināto teritorijas attīstības projektu īstenošanai. Par finansējuma izlietojumu lems paši pašvaldības iedzīvotāji.

Turpmāk vienīgā pašvaldības saistošo noteikumu oficiālā publikācija būs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Šāda kārtība nodrošinās vienkāršāku un ērtāku informācijas pieejamību plašākam sabiedrības lokam, kā arī pašvaldību darbības uzraudzības institūcijām, teikts likuma anotācijā.

Jaunā kārtība mainīs līdzšinējo kārtību, kas ļāva pašvaldībai izvēlēties - saistošos noteikumus un paskaidrojuma rakstus publicēt oficiālajā izdevumā, vietējā laikrakstā vai bezmaksas pašvaldības izdevumā.

Likuma pārejas noteikumos pieņemti divi deputāta Valaiņa priekšlikumi. Viens no tiem nosaka, ka Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1.februārim būs jāsagatavo valsts programma nomales efekta mazināšanai novadu pašvaldību teritorijās, tai skaitā paredzot kritērijus, kas izmantojami ārpus katra novada administratīvā centra izmantojamo valsts līdzfinansējumu infrastruktūras attīstībai, produktīvas komercdarbības atbalstam un prasmīga cilvēkkapitāla piesaistīšanai.

Savukārt otrs pieņemtais priekšlikums nosaka, ka Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1.februārim būs jāsagatavo valsts programma pašvaldību administratīvo centru atbalstam, paredzot finansēšanas avotus un finansēšanas kritērijus valstspilsētu un novadu pašvaldību administratīvo centru infrastruktūras attīstībai un līdzfinansējumu produktīvas komercdarbības piesaistīšanas atbalstam.