Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm pagājušajā gadā pieauguši par 9% salīdzinājumā ar 2022.gadu, sasniedzot 288,633 miljonus eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.
Tostarp pērn ceturtajā ceturksnī azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm veidoja 74,4 miljonus eiro, kas ir par 3,3% mazāk nekā 2022.gada ceturtajā ceturksnī.
2023.gadā visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 138,997 miljonus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš.
Vienlaikus azartspēļu kompāniju ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm pērn pieauguši par 10,3%, sasniedzot 136,786 miljonus eiro. Tostarp ieņēmumi no kazino spēles veidoja 117,214 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 13%, ieņēmumi no totalizatora - 17,464 miljonus eiro, kas ir par 5,8% mazāk, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem veidoja 2,108 miljonus eiro, kas ir kāpums par 19,6%.
Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) pagājušajā gadā bija 11,08 miljonu eiro apmērā, kas ir par 35,1% vairāk nekā 2022.gadā, bet ieņēmumi no totalizatora veidoja 1,669 miljonus eiro, kas ir par 21,2% vairāk. Savukārt ieņēmumi no bingo spēļu zālēm pērn bija 101 000 eiro apmērā, kas ir pieaugums par 26,2%.
Inspekcijā atzīmē, ka pērn 52,4% ieņēmumu azartspēļu kompānijas guva no zemes azartspēļu vietām, piemēram, spēļu zālēm, kazino un totalizatoriem, savukārt 47,6% ieņēmumu veidoja interaktīvās azartspēles.
Vienlaikus Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne norāda, ka pirmspandēmijas laikā, tostarp vēl 2019.gadā Latvijas azartspēļu tirgum bija raksturīgi, ka lielākais ieņēmumu īpatsvars veidojās no zemes azartspēlēm jeb 80,4%, bet interaktīvās azartspēles veidoja 19,6%.
"Pēdējo gadu laikā šī proporcija ir būtiski mainījusies, ko ietekmējuši gan politiskie lēmumi, gan ekonomiskie apsvērumi, līdz ar to nav pamata domāt, ka zemes azartspēļu apjoma ietekme varētu atgriezties," viņa atzīmē.
Inspekcijas apkopotie dati arī liecina, ka savukārt azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2023.gadā pieauga par 5,5% salīdzinājumā ar 2022.gadu un sasniedza 306,553 miljonus eiro.
2023.gadā nozarē darbojās 19 komersanti, no tiem 17 komersanti organizēja azartspēles interaktīvajā vidē, astoņi komersanti organizēja azartspēles kazino un spēļu zālēs, bet četri komersanti pieņēma likmes totalizatora likmju pieņemšanas vietās.
Pagājušā gada beigās Latvijā bija kopumā 5100 spēļu automātu, kas ir par 2% jeb 101 spēļu automātu vairāk nekā 2022.gada beigās, savukārt kazino darbojās deviņi ruletes galdi, kā arī 32 kāršu galdi. Kopumā pagājušā gada decembrī Latvijā darbojās 194 spēļu zāles, kas ir par deviņām zālēm mazāk nekā pirms gada, trīs kazino un viens bingo spēles salons.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija darbu sāka 1998.gadā un realizē valsts politiku izložu un azartspēļu organizēšanā.