Azartspēļu asociācija būtu ar mieru paplašināt to cilvēku loku, kuriem ieeja spēļu zālēs būtu liegta

Latvijas spēļu biznesa asociācija būtu ar mieru paplašināt to cilvēku loku, kuriem ieeja spēļu zālēs būtu liegta. Šobrīd dažādu iemeslu dēļ reģistrā iekļauti apmēram 60 000 cilvēku. Ieceri atbalsta arī tie, kas ikdienā ar atkarīgajiem strādā, norādot vēl uz virkni potenciāli risināmu jautājumu, vēsta "TV3 Ziņas".

Jautājums par spēļu zālēm pēdējā laikā uzvirmojis saistībā ar vairāku pašvaldību lēmumiem, kas faktiski aizliedz to darbību konkrētajās teritorijās. Pēc Vides un reģionālās attīstības ministrijas iebildumiem, taisnība tagad tiek meklēta Satversmes tiesā.

Tikmēr nozares asociācijā norāda, ka tā vēlas kompromisu. Šobrīd vismaz uz gadu īpašā reģistrā, kas liedz apmeklēt zāles vai spēlēt legāli internetā, sevi iekļāvuši ap 20 tūktsošu personu. Vēl divtik ir to, kam to liedz valsts, proti, uzturlīdzekļu parādnieki.

“Mēs esam vēl aicinājuši paplašināt liekot kādas sociālās grupas, tad liekam trūcīgos…jo tiem laikam tiešām nav jānāk te izklaidēties,” saka Latvijas Spēļu biznesa asociācijas vadītājs Arnis Vērzemnieks.

Lai izzinātu viedokļus un caur tiem iekustinātu lēmumu pieņēmējus, asociācija regulāri rīko diskusijas.

To, ka atkarības problēma sabiedrībā pastāv, apliecina tie, pie kuriem vēršas. Piemēram, centrs “Skalbes”. Tās vadītājs Raivo Vilcāns, gan ir pārliecināts, ka šādām izklaides vietām var diskutēt par skaitu taču ir jāpastāv.

“Ir personas, kas meklē izklaidi, kontrolē savu budžetu, uzvedību un gūst pat patīkamu pieredzi sev nekaitējot. Bet ir, kas tā nevar un mums vairāk jāstrādā, lai šīs personas identificētu. Ja mēs aizliegsim azartspēles, tad personas turpinās atkarīgo uzvedību citos formātos. Un, kas vēl svarīgāk - paliks nepamanītas. Varam dzīvot saldā realitātē, bet viņa turpina pastāvēt citos veidos,” saka Vilcāns.

Summas, kuras no sava budžeta iedzīvotāji velta azartspēlēm ir milzīgas. Tikai nodokļos vien gada laikā valsts budžeta ieņēmumi vien papildinājušies par vidēji 80 miljonu eiro.

Vēl viens no aicinājumiem ir īpaši iezīmēt līdzekļus atkarību speciālistu motivēšana. Ir gadi, kad šo virzienu rezidentūrā neizvēlas neviens.

“Mēs Ģintermuizā esam aptaujājuši rezidentus, viņi nesaskata narkoloģiju, kā izaicinājumu, kurā strādāt. Arī tie, kas ieguvuši sertifikātu, iegūst cita veida specialitātes,” pauž ”Slimnīcas ”Ģintermuiža”” valdes loceklis Artūrs Bērziņš.

Daļu no idejām sabiedrībai paredzēts prezentēt kampaņā “Maldi pār Valdi”, kurā, pēc asociācijas domām, esot atspēkoti galvenie mīti.