No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.
Pirms spriest par vispārējas bezmaksas vai visu studējošo līdzfinansētas augstākās izglītības piemērotību Latvijai, visupirms vajadzētu pacensties celt tās kvalitāti un konkurētspēju. Tad netrūks nedz maksas, nedz bezmaksas studētgribētāju, kuru diplomu arī atzinīgāk uzlūkos prasīgi darba devēji.
Studentu motivācija studēt ir daudz svarīgāka nekā iestājeksāmenu rezultāti, bet valsts dotēta augstākā izglītība ir pretrunīgi vērtējama, tā vietā ieviešot studentu līdzmaksājumu vai sabalansētu finansēšanas modeli, Latvijas Universitātes (LU) un LU Studentu padomes (SP) rīkotajā diskusijā “Kā palielināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju mūsu valsts izaugsmes stiprināšanai?” secināja augstākās izglītības eksperti.
Šodien, 4.februārī, no plkst.10.00 līdz 16.00 Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā (Jelgavas iela 1, Rīga) norisināsies Latvijas Studentu apvienības (LSA) organizētais "Nākotnes studiju forums: Izaicinājumi un tendences augstākajā izglītībā Latvijā".
Šodien plkst.10 izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) tiksies ar Latvijas Studentu apvienību (LSA), vēsta Izglītības un zinātnes ministrija.
Augstākās izglītības padomi (AIP), visticamāk, turpinās vadīt līdzšinējais priekšsēdētājs Jānis Vētra. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienprātīgi atbalstīja gan viņu, gan tās jauno sastāvu, kurā būs tikai dažas jaunas sejas, starp tām arī Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un Alberta koledžas valdes priekšsēdētāja Anna Saltikova.
“Lai arī šodien Ministru kabinetā skatot jautājumu par finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai tuvākajos trīs gados netika panākts kompromiss par fiksētu budžeta palielinājumu 2018. un 2019.gadam, tomēr varu apliecināt, ka nākamajā gadā esam radījuši iespēju nodrošināt papildus teju 5,5 miljonus eiro augstākajai izglītībai,” pēc valdības sēdes pauž izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Latvija ir viena no Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurā palielinās to cilvēku skaits, kuri vecumā no 30 līdz 34 gadiem ieguvuši augstāko izglītību, norāda ''Eurostat'' dati.
Augstākajā izglītībā vislielākās problēmas vērojamas izglītības programmās, kopumā aptuveni ceturtajā daļā studiju programmu konstatētas būtiskas problēmas un nepieciešami uzlabojumi. Par to liecina "De facto" rīcībā nonākušais ekspertu sagatavotais starpziņojums par augstākās izglītības stāvokli Latvijā. No Eiropas Sociālā fonda finansētais miljonu vērtais pētījums sākts pērn, bet pilnībā noslēgsies pēc gada.
Akadēmiskās informācijas centrā (AIC) šobrīd ir saņemts gandrīz 500 iesniegumu no personām, kuras vēlas pielīdzināt iepriekš iegūto izglītību Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām.
Jaunākajā "DNB Latvijas barometra" pētījumā noskaidrots, ka visoptimistiskāk noskaņoti par kopējās situācijas attīstību valstī ir iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni, turklāt latvieši ir ievērojami pozitīvāk noskaņoti nekā citu tautību pārstāvji.
Ir nepieciešams lielāku uzsvaru likt uz mācīšanos, nevis mācīšanu, vairāk jāattīsta e-studijas, kas ļautu izglītoties arī cilvēkiem, kas mācības nevar apmeklēt klātienē, – tie ir tikai daži no ekspertu ieteikumiem, kas veic Latvijas augstākās izglītības institūciju – augstskolu un koledžu – studiju programmu starptautisko izvērtēšanu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamā gada budžetā nav paredzējusi nekādus budžeta dotāciju samazinājumus augstākajai izglītībai, turklāt ir radusi iespēju kompensēt iepriekšējo gadu budžeta samazinājuma ietekmi 155 790 latu apmērā, - tā šodien, tiekoties ar Rektoru padomes pārstāvjiem, uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Kā apliecinājumu, ka LLU izsniegto diplomu pielikumi ir atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) prasībām, augstskola saņēmusi "Diploma Supplement Label" atzinības zīmi nākamajiem trīs gadiem, informē LLU.
Uzņemšanas nosacījumos Eiropas augstskolās jāņem vērā iedzīvotāju daudzveidība, un studentiem jānodrošina iespēja pabeigt studijas bez sociālo vai ekonomisko apstākļu radītiem šķēršļiem, teikts Eurydice pētījumā Augstākās izglītības modernizācija Eiropā 2011: finansēšana un sociālā dimensija.
Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi kārtību, kādā Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām pielīdzināmi grādi un kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms 2000.gada 26.decembra, kad stājās spēkā šobrīd Augstskolu likumā noteiktā grādu un profesionālo kvalifikāciju tiesiskais regulējums.
Kā liecina Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) jaunākais gadskārtējais pasaules valstu konkurētspējas reitings (The Global Competitiveness Report 2011-2012), no 142 valstīm Latvija ierindota 64. vietā, kas ir par sešām pozīcijām augstāk nekā pagājušajā gadā.