Augstākās izglītības kvalitāte buksē

Augstākās izglītības padomi (AIP), visticamāk, turpinās vadīt līdzšinējais priekšsēdētājs Jānis Vētra. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienprātīgi atbalstīja gan viņu, gan tās jauno sastāvu, kurā būs tikai dažas jaunas sejas, starp tām arī Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un Alberta koledžas valdes priekšsēdētāja Anna Saltikova.

Starp jautājumiem, kas AIP būtu jārisina, minēta gan apcirpto mācību plānu atjaunošana, gan biežāka augstskolu ārkārtas akreditācija, gan citas ar kvalitāti saistītas problēmas.

Četri atbalsta punkti

Akcentējot būtiskāko padomes darbā, J. Vētra uzsvēra, ka AIP darbībā svarīgi ir četri atbalsta punkti: institūcijas daudzo pušu līdzsvarošana, augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšana, pieejamība un konkurētspēja. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Ā. Žīgurs norādīja, ka ir svarīgi saprast Latvijas vietu augstskolu tirgū, proti, ar ko varam konkurēt un ar ko ne. Viņu kā darba devēju uztraucot pašreizējais inženierzinātņu liktenis. Šobrīd dabaszinātnes skolās netiek apgūtas pietiekamā līmenī, un studiju laikā robus aizlāpīt ir ļoti grūti. «Negribētos, ka šajā jomā speciālistus pēc desmit gadiem nāktos importēt no Polijas vai Baltkrievijas,» teica Latvenergo valdes priekšsēdētājs, kuru dara bažīgu arī tas, ka jaunajiem speciālistiem netiek mācītas vadībzinātnes, līdz ar to lielākā daļa jauno augstkolu beidzēju nav spējīgi vadīt pat nelielu kolektīvu. Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas pārstāvi Tatjanu Volkovu bažīgu dara mācībspēku pēctecība: augstskolās pārāk maz ienāk jauno pasniedzēju, arī profesoru amata prestižs būtu jāuzspodrina. Aldis Baumanis (Privāto augstskolu asociācija) vēlētos izkustināt no vietas jau septiņus gadus iesaldēto studiju kredītu jautājumu. Tāpat mazināt pārāk lielo birokrātisko slogu, kas kavē ārvalstu studentu pieplūdumu Latvijā. Galu galā viņi aizbraucot uz to vietu, kur ir vieglāk pieteikties mācībām. Nozares arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga vērsa uzmanību uz nesabalansēto algu sistēmu, kas negatīvi atsaukusies uz nozari, kā arī nesakārtoto mācību iestāžu tīklu (it īpaši nesaprotamajiem filiāļu izveides principiem).

Pārāk maz kontaktstundu

Atbildot uz deputātu jautājumu, kāpēc jauniešiem būtu jāizvēlas studēt kādā no Latvijas augstskolām, nevis ārzemēs, J. Vētra kā pozitīvo akcentēja iespēju vairāk individualizēt mācību procesu un piedāvāt lielākas prakses iespējas. Pārējie AIP locekļi minēja arī to, ka šeit «labi tiek nosegtas visas nozares, programmas ir akreditētas».

Deputāts Arvīds Platpers gan norādīja uz problēmām, kas AIP noteikti būtu jārisina: palielināt finansējumu gan zinātnei, gan mācību plānu (tie krīzes gados tika ievērojami apcirpti) atjaunošanai vajadzīgajā apjomā. Arī Inguna Rībena viņam pievienojās, norādot, ka «virzāmies no kalna lejā» un viens no iemesliem ir samazinātais kontaktstundu skaits. Mācības vairāk notiek attālināti, «mājās pie datora». Turklāt izglītībai trūkst vispusīguma, daudzi ir zinoši tikai ļoti šaurās jomās. Tas arī noved pie tā, ka trūkst kvalificētu jauno speciālistu, - tajā skaitā būvniecībā, kurā sekas jūtam arvien vairāk. J. Vētra atzina, ka AIP var šos jautājumus iniciēt, bet ne piešķirt līdzekļus, taču T. Volkova piekrita - daudzās lietās esam kļuvuši paviršāki. Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Arkādijs Zvaigzne norādīja: jaunieši pēc iespējas ātrāk vēlas sākt strādāt, jo jādzēš kredīti, tāpēc mācībām ne vienmēr pietiek laika.

Ārkārtas akreditācija - mazefektīva

Komisijas vadītāja Ilze Viņķele mudināja aktīvāk izmantot ārkārtas akreditācijas tajās augstskolās, kur klibo kvalitāte. Viņa vēlējās zināt, kas notiek Latvijas Biznesa koledžā, un rosināja skaidrot situāciju arī Liepājas Universitātē. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Laura Treimane skaidroja, ka AIP lēmumu neakreditēt Biznesa koledžas programmas IZM esot saņēmusi un tagad gatavojot slēdzienu, kurš būšot gatavs 10. decembrī. A. Kiopa gan piebilda, ka tas jau netraucē privātai augstskolai turpināt darboties un «muļķot cilvēkus», kuri, studējot neakreditētā programmā, nesaņems valsts atzītus diplomus. Diemžēl neesot mehānisma, kā pārtraukt šādu iestāžu darbu. Attiecībā uz LiepU - L. Treimane Neatkarīgajai pēc sēdes apliecināja, ka «ir bažas par tās programmu kvalitāti», gan atsakoties komentēt ko sīkāk. LiepU rektore Dace Markus teicās par to nekā nezinām, piebilstot: «Tā kā neesmu lietas kursā par notikušo, nevaru arī komentēt.».