Krievijas diktatora Putina ceturtdienas televīzijas uzruna nepārsteidza. Atbildot uz Rietumu ierobežojumu noņemšanu Ukrainai lietot rietumvalstu ražotās raķetes pret militāriem objektiem Krievijas teritorijā, Putins kārtējo reizi draudēja pasaulei ar izslavēto eskalāciju.
“Kremli jaunam ļaunumam var iedvesmot ne pārāk spēcīgā pasaules reakcija uz Kahovkas HES dambja uzspridzināšanu,” nesen teica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Grūti paredzēt, vai iespējamā Zaporižjas atomelektrostacijas uzspridzināšana, ja par to izšķirsies Kremļa bandīti, “pamodinās” Eiropu no kara ierastības. Bet Zaporižjas AES, kas atrodas Ukrainas dienvidaustrumos, ir lielākā atomelektrostacija Eiropā un viena no 10 lielākajām pasaulē. Sprādziena sekas var būt neparedzamas.
Tūlīt visu pasauli otrādi apgriezīs sakritība starp Saules aptumsumu un Hitlera dzimšanas dienu 20. aprīlī un Mēness aptumsumu ar Kārļa Marksa dzimšanas dienu 5. maijā.
Šobrīd iespējamība, ka Krievija karadarbībā Ukrainā izmantos kodolieročus, ir zema. To lietošanai būtu pārāk augstas likmes, kas varētu izraisīt tiešāku rietumvalstu iesaisti karā, kā arī atsvešināt Krievijai draudzīgākās valstis, piemēram, Ķīnu un Indiju. Tomēr kodolieroči var tikt izmantoti, ja Vladimira Putina skatījumā tiks apdraudēta režīma pastāvēšana, teikts pagājušajā nedēļā publiskotajā ikgadējā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) publiskajā ziņojumā.
Šajās dienās aprit apaļa gadskārta kopš lielākā saspīlējuma ASV un PSRS attiecībās, kas parasti tiek dēvēts par Kubas raķešu krīzi. 1962. gada oktobrī pasaule 13 dienas atradās uz kodolkara sliekšņa, un tā iemesls bija padomju kodolieroču izvietošana Kubā, kas nepalika nepamanīta amerikāņu izlūkdienestam. Tolaik starp abu valstu līderiem (Džonu Ficdžeraldu Kenediju un Ņikitu Hruščovu) tiešo sakaru nebija, un, vien pateicoties starpniekiem, abi valstsvīri spēja nodot viens otram savus vēstījumus un galu galā krīzi noregulēt.
"Helsingin Sanomat" vēsta, ka Somijas Sociālo lietu un veselības ministrija devusi ieteikumu mājās uzkrāt jodu. Pēc ekspertu domām, tomēr nevajag uzreiz steigties uz aptieku.
Augusta beigās Kazahstānas galvaspilsētā, kas tagad vairs nesaucas Astana, bet neatkarīgās Kazahstānas pirmā prezidenta Nursultana Nazarbajeva vārdā par Nursultanu, notika ceremonija, kurā tika pasniegtas prezidenta balvas personām, kas pēdējā gada laikā veikušas vislielāko ieguldījumu atomieroču atbruņošanās jomā.