Tūlīt visu pasauli otrādi apgriezīs sakritība starp Saules aptumsumu un Hitlera dzimšanas dienu 20. aprīlī un Mēness aptumsumu ar Kārļa Marksa dzimšanas dienu 5. maijā.
Latvijas iedzīvotājiem aptumsumu skati ies secen. Hibrīdais - no dažām vietām redzams kā pilnais, bet no citām - kā gredzenveida - Saules aptumsums sauszemi skāra Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā, Filipīnās, Indonēzijā, Jaunzēlandē un Papua-Jaungvinejā. Savukārt pusēnas Mēness aptumsums 5. maijā būs redzams Āfrikā, Āzijā un Austrālijā. No nākamā Saules un Mēness aptumsumu pāra 14. un 28. oktobrī Latvijai tiks tikai tāda drupata kā 1/10 Mēnesdiska aizsegšana. Šie astronomiskie fakti nevar ne apstiprināt, ne apgāzt ticību, ka Zemei galveno debess spīdekļu aptumsumi nozīmē pavērsiena punktus katra cilvēka un visu līmeņu un paveidu cilvēcisko kopību likteņos.
Ja gala slēdziens par astroloģisko paredzējumu atbilstību vai neatbilstību īstenībai nav iegūts astroloģijas daudztūkstošgadu pastāvēšanas laikā, tad diez vai tas tiks iegūts vispār. Katru piepildījušos paredzējumu var izskaidrot ar nepavisam ne astroloģiski iegūtas informācijas noplūdināšanas intrigām vai gluži vienkārši ar sagadīšanos. Savukārt katru nepiepildījušos pareģojumu var pasludināt par pareģojuma sekām jeb apstiprinājumu astroloģijai, sekošana kurai solītās briesmas novērsusi. Astroloģija mēdz arī spodrināt savu tēlu ar pateicībām saviem kritiķiem, kuru norādes uz aplamiem pareģojumiem palīdz astroloģijai atbrīvoties no viltvāržiem.
Publiskai pārbaudei pakļaujas tādi astroloģiskie pareģojumi, kas attiecas uz cilvēku kopībām un atsevišķiem cilvēkiem tiktāl, ciktāl viņi šīs kopības pārstāv, vada, simbolizē. Gada sākumā “Neatkarīgā” informēja, ka astroloģija atkal uzprasījusies uz eksāmenu ar pareģojumiem par karu Ukrainā, kura gaitai seko absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju: “Ukrainas cīņā pret krievu iebrucējiem kaut tikai emocionāli iesaistītajiem cilvēkiem Latvijā jāpaciešas vēl tikai daži mēneši līdz Ukrainas uzvarai komplektā ar neatspēkojamu pierādījumu astroloģijas un visa gaišredzības pakalpojumu spektra spējām informēt par nākotni.” Ja uzvara netiks gūta, tad daudziem cilvēkiem radīsies tālāk vairs neatspēkojama pārliecība par astroloģiju kā institucionalizētiem meliem, varbūt pat par lielākiem meliem nekā statistika.
Viegli pamanāms arī tas, ka astroloģija ir iekļauta gan Ukrainas, gan Krievijas kara propagandā. No vienas puses - fui, kas tad tā vairs par astroloģiju. No otras puses, tas ir parastais astroloģijas pašsaglabāšanās paņēmiens. Krievijas uzbrukums Ukrainai radījis tikpat nesamierināmi pretējus paredzējumus vienas un tās pašas astroloģijas un tai līdzīgo rūpalu vārdā, cik pretēji rīkojas karavīri, kuri šauj viens otru nost. Taču tādējādi arī astroloģijai atradīsies sava vieta starp uzvarētājiem virs daudzu cilvēku līķu kaudzes. Astroloģija tur apsveiks uzvarētājus un izgreznos sevi ar atgādinājumiem par saviem savlaicīgi izteiktajiem uzvaras solījumiem tiem, kuriem šie solījumi piepildījušies.
Tagad vairāku mēnešu vietā palikušas dienas vai mēnesis, līdz jāpiepildās janvārī citētajiem Ukrainas astroloģija zīmola vietu ieņēmušā Vlada Rosa (attēlā) vārdiem no 2022./2023. gada mijai veltīto pareģojumu sērijas: “Pavasaris ir ļoti svarīgs ar aptumsumu joslu. Vispirms Hitlera dzimšanas dienā, 20. aprīlī iznīcinās visu krievnacistisko struktūru, kas apņēmusies iznīdēt ukraiņus kā tautu. Otrs aptumsums būs 5. maijā, Kārļa Marksa dzimšanas dienā, pēc kuras Ļeņins tiks iznests no Mauzoleja. Pēc tam sāksies dumpji... Pamats tam ir Plutona - nāves simbola ieiešanas Krievijas Ūdensvīra zīmē... Kāds 16. gadsimta mūks ir teicis, ka pēc Anglijas karalienes nomirs melnais pāvests un pēc viņa krievu cars. Pats vēlākais, ko es viņam dodu, ir jūnijs.”
Tagad 20. aprīlis jau pagājis un pretējo pušu propaganda sastingusi tieši tāpat kā fronte. Abas puses lidina viena uz otru lodes (raķetes, aviobumbas...) un lāstus, ik dienas gūstot no tā visa sīkus panākumus un paciešot zaudējumus. Savus pirms mēnešiem pieciem teiktos vārdus V. Ross praktiski nupat, 26. aprīlī pārformulēja šādi: “Tāpat kā 1915. gadā nobrieda sazvērestība pret Krievijas caru, tagad briest sazvērestība pret Vladimiru Putinu. Tam jānotiek tuvāko pāris mēnešu laikā. Aptumsumam viņš ir jānovāc. Zvaigznes virza uz valsts apvērsumu, bet pats briesmīgākais, ka no pudeles izlaistais džins var atnest kādu elles iemiesojumu. Tāds cilvēks kā [no cietumniekiem savāktas vienības pavēlnieks] Josifs Prigožins var negaidītu sagrābt varu kaut tikai uz brīdi.”
Arī Krievijas astroloģijai nākas piekārtoties realitātei, kas neatbilst Krievijas diktatora Putina sākotnējiem nodomiem sagrābt Ukrainu dažu dienu laikā ar pielaidēm, ka nāksies pakarot vēl dažas dieniņas un vēl stundiņas un pēc tam ne ilgāk par vēl tikai vienu dieniņu un drusciņu. Tagad no šīm drusciņām salipināts vairāk nekā gads un astroloģijas izgrozīšanās jebkurā iespējamā situācijā pārsteidz mazāk nekā konkrēto astrologu prasme nemulst tad, kad viņi tomēr izteikušies tik konkrēti, ka solījumu nepiepildīšanās ir acīm redzama.
Par vienu no Krievijas astroloģijas stūrakmeņiem tikušais Pāvels Globa (attēlā) 17. aprīlī apcerēja gaidāmo Saules aptumsumu ar vārdiem, kuru saturs kaut daļēji pārklājas ar V. Rosa teikto: “Šajā brīdī galvenais ir maksimāli izvairīties no šovinistiskās retorikas. Ja Hitlera dzimšanas dienā iekrituša aptumsuma laikā tiks aktīvi ekspluatēta kādas nācijas, tautas vai valsts pārākuma ideja, tad tas dos lielas iespējas vēsturiskajā arēnā iznākt jaunam fīreram, iespējams pat, ka ne vienam vien.”
Pārklājas V. Rosa un P. Globas sacītais ne tikai ar vienu līdzīgu satura tēzi, bet ar visu domu gaitu, attiecīgajās uzstāšanās reizēs liekot par paredzējumu pamatu 18 gadu ciklu, kas nosaukts par sarosu. Tas darināts no grieķu valodas vārda σάρος - drakons, pūķis. Proti, pūķis, kurš aprij kaut Sauli, kaut Mēnesi (attēlā). Izrādās, ka ik pēc 18 gadiem atkārtojas Saules, Zemes un Mēness savstarpējais izkārtojums, kas izpaužas ar gandrīz identiskiem aptumsumiem. To jau nu mēs zinām pēc Lieldienām, ka Saules un Mēness gaitu sakritība attiecībā pret Zemi dažādos gados notiek atšķirīgos Saules gadu datumos. Tāpēc ticēsim astrologiem, ka šā pavasara Saules un Mēness aptumsumu kombinācija atkārto to kombināciju, kāda bijusi 2023 - 18 = 2005. gadā ar tādu nobīdi, ka ar aptumsumiem esot jāsaista jau 2004. gada 26. decembrī notikusī zemestrīce zem Indijas okeāna. Ak, tās izraisītie cunami viļņi uzgāzās dažādiem apgabaliem šā okeāna piekrastē un nogalināja kopā līdz 300 tūkstošiem cilvēku. Aptumsumu radīto vai apzīmēto satricinājumu josla stiepusies līdz katoļu pāvesta Jāņa Pāvila II nāvei 2005. gada 2. aprīlī.
Attiecīgi - pavērsiena punkti pasaules vēsturē jāsaskata arī 1987., 1969., 1951., 1933., 1915. gadā un tā tālāk laikā, kas nogrimis aizmirstībā vēl dziļāk nekā 20. gadsimts. Kopš 1915. gada vēl var mēģināt atsaukt atmiņā notikumus, kas atkārtojušies sarosa punktos un kuru būtībai kaut izmainītos veidolos jāatkārojas arī šogad.
Ja sākam ar 1915. gadu, tad saross toreiz izpaudies Pirmā pasaules kara Rietumu frontes kaujā no 15. aprīļa līdz 22. maijam pie Ipras, kur vācieši pirmo reizi laiduši indīgas gāzes. Tāda ir sarosa visplašāk pazīstamā versija, kas būtiski jāpapildina no Krievijas un no Latvijas viedokļa.
Ar sarosu esot datējama vienošanās starp avantūristu Aleksandru Parvusu (Izraelu Gelfandu, 1867 - 1924) un Vācijas varas iestādēm, ka A. Parvuss nolīgs Vladimiru Ļeņinu (Uļjanovu, 1870-1924) Krievijas cara gāšanai un miera slēgšanai ar Vāciju. Latviešiem ir stāsts par vāciešu ieņemto Kurzemi. Tādēļ radās bēgļu plūdi un latviešu bataljoni, bez kuriem būtu bijusi problemātiska Latvijas neatkarības izkarošana. Un tas nenotika 1914. gadā. Vācieši savu ofensīvu Baltijā uzsāka 1915. gada pavasarī apmēram tāpat, kā tagad tiek gaidīts Ukrainas uzbrukums. Vācieši ieņēma Liepāju 7. maijā un viņu nokļūšana līdz Daugavai tad vairs nebija apturama. Atslēgas vārds šajā stāstā ir deportācija, kas sākās tieši tad un kļuva par vienu no galvenajiem elementiem Latvijas 20. gadsimta vēsturē. Krievijas cara administrācija maija beigās nolēma deportēt no Kurzemes visus ebrejus un pēc tam pievērsās latviešiem, kas tika pārdzīti pāri Daugavai uz pusēm ar propagandu un ar tiešu vardarbību.
Par 1933. gadu skaidrs, ka tieši tā gada pavasarī Vācijā varu sagrāba Hitlers (1889-1945). Ukraiņiem tikpat būtisks ir V. Rosa akcentētais bads, kad 1993. gada pavasarī bija apēsta visa pārtika, cik daudz, t.i., cik maz tās padomju režīms zemniekiem bija atstājis. P. Globa mierina, ka tas neesot bijis speciāli pret ukraiņiem, jo cilvēki miruši badā arī Krievijā un Kazahstānā. V. Ross parāda pamācošo piemēru, kā ap vienu un to pašu - ap pārtiku - var savērpties diametrāli pretējas problēmas. Tātad 1933. gadā krievi ukraiņiem graudus atņēma, bet 2023. gadā neļauj graudus eksportēt.
1951. un 1969. gada pamatbriesmas bija konvencionālā kara pāraugšana atomkarā pirmajā gadījumā starp ASV un Ķīnu/Padomju Savienību par Koreju un 1969. gada 2. martā starp Ķīnu un Padomju Savienību par niecīgo Damanskas vai Dženbao saliņu Amūras upē. 2023. gadā turpinās Krievijas draudi ar atomieročiem kompensēt savu konvencionālo ieroču mazspēju un tā paša iemesla dēļ izraisīt avāriju Zaporižjas atomelektrostacijā.
Pasaulē joprojām ir spēkā daļa no 1951. un 1969. gada norunām, kas panāktas ar atomieroču žvadzināšanu. Tā bija pierasta lieta arī pagājušā gadsimta 80. gados, bet nākamais saross 1987. gadā ar to neizcēlās. Sarosā iekritusi Lielbritānijas premjerministres Margaritas Tečeres (1925-2013) vizīte Maskavā pie Padomijas komunistu līdera Mihaila Gorbačova (1931-2022). Latviešiem viņu tikšanās parādīta avīzes “Cīņa” 1. aprīļa numurā. Tieši tad esot noslēgta principiāla vienošanās par Padomijas integrāciju kapitālistisko valstu sistēmā.
Debesu spīdekļu tik daudz un to cilpas tik samežģītas, ka to atkārtojumus iespējams izrēķināt tā, lai katram Zemes gadam tiktu vieta kādā no cikliem. Un notikumu katru gadu tik daudz, lai katrā gadā atrastos kaut kas kopīgs ar citiem gadiem, kas ielikti tajā pašā ciklā.
