Ārsts

Milzīgu rezonansi sociālajos tīklos izraisījis ārsta reanimatologa Roberta Fūrmaņa ieraksts, kurā viņš sveicina Saeimas deputātus un norāda, ka strādā 32 stundas no vietas un vēl tikpat stundu ir priekšā. LTV "Panorāma" skaidro, vai kāds kontrolē ārstu maiņu garumu un vai tik garas ārsta darba stundas neapdraud pacientus.

Lielu sabiedrības sašutumu izpelnījās anesteziologa, reanimatologa un Latvijas Ārstu biedrības viceprezidenta Roberta Fūrmaņa ieraksts Facebook, kurā viņš atklāj, ka viņam jāaizvada 64 stundu gara maiņa. To mikroblogošanas vietnē komentējis arī Pēteris Apinis.

Anesteziologs, reanimatologs un Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis, kurš ir viens no redzamākajiem medicīnas darbiniekiem, kurš arī cēlis trauksmi par situāciju veselības aprūpē, dalījies ar "sveicienu", kas adresēts arī premjeram Krišjānim Kariņam.

Latvijas Ārstu biedrība rosinājusi grozīt Krimināllikuma pantu, kas paredz kriminālatbildību ārstam ne tikai par tīšu pienākumu nepildīšanu, bet arī par nolaidību un netīšu kļūdu ārsta darbā. Ārstu biedrība uzskata, ka ārsta darbs ir jādekriminalizē, paredzot kriminālatbildību tikai tīšas nolaidības gadījumā, jo «ārsts nevar strādāt kvalitatīvi pacienta interesēs, ja par katru iespējamo kļūdu kā Dāmokla zobens draud Krimināllikuma 138. pants». Tajā pašā laikā pacientu organizācijas, kuras pašlaik nav iesaistītas šajā diskusijā, norāda: pat pastāvot šādai normai likumā, ārsta nolaidību vai bezdarbību pierādīt ir ļoti grūti.

Kāds ārsts, strādājot gan publiskajā, gan privātajā sektorā, mēnesī pelna aptuveni 39 000 eiro, liecina rīcībā esošā informācija.

Alkoholisko dzērienu lietošana ir labvēlīga tikai tad, ja cilvēks cenšas pārvarēt smagas psiholoģiskas traumas, raksta "newsyou.info".

Aizsardzības ministrija (AM) īsteno sarunas ar augstākās izglītības iestādēm, lai medicīnas studiju programmās tiktu iekļauti arī militārās medicīnas pamati.

Lai cilvēks justos laimīgs, motivēts un darbspējīgs, viņam ir nepieciešama laba veselība. Kad saskaramies ar veselības problēmām, vēršamies pie ārsta, taču pašlaik Latvijā arī šī it kā vienkāršā darbība slimniekam var kļūt apgrūtināta. Cēloņi tam ir vairāki, taču tas, ko sabiedrība redz un izjūt visbiežāk - ārstu trūkums vai garas gaidīšanas rindas pie speciālistiem. Slimības profilakses un kontroles centra dati rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā Latviju pametuši vidēji ap 100 ārstu gadā. Nav arī ticības, ka šī tendence nākotnē mainīsies: šogad valstī medicīnas studijas pabeiguši nedaudz vairāk kā 200 medicīnas studentu, un neoficiāla informācija, ko LJĀA ieguvusi no studentu aptaujām, liecina, ka aptuveni 20 % no viņiem neplāno stāties rezidentūrā Latvijā. Tas nozīmē, ka piektā daļa jauno ārstu, visticamāk, ir izlēmuši turpināt specializāciju citā valstī, kur jaunajam ārstam ir daudz labvēlīgāki apstākļi gan atalgojuma ziņā, gan darba vides un profesionālās izaugsmes ziņā.

Rēzeknes tiesa šonedēļ apsūdzētā slimības dēļ nevarēja skatīt krimināllietu pret Rēzeknes slimnīcas ārstu Georgiju Tihonovu, kuru apsūdz saistībā ar kāda sirmgalvja nāvi, informēja tiesā.

Rindas uz valsts apmaksātām konsultācijām pie speciālistiem svārstās no 0 līdz pat 575 dienām, liecina mājaslapā "Rindapiearsta.lv" pieejamā informācija par valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu pieejamību uz 1.septembri.

Es neprasu naudu ne sev kā ģimenes ārstam, ne savai praksei, šis protests jeb aicinājums ir saprast, kas pašlaik Latvijā notiek ar pacientiem un kāda ir reālā situācija ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, sarunā ar Neatkarīgo saka ģimenes ārsts Māris Nātra no Valkas novada.

Ģimenes ārsts Māris Nātra aicinājis atsaukties savus pacientus, lai dotos skaidrot veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) veselības aprūpes pieejamības problēmas Valkas novadā, liecina ārsta paziņojums sociālajos tīklos.

Rēzeknes slimnīca atsakās sniegt plašākus komentārus saistībā ar tās veikto izmeklēšanu par gadījumu, kurā paciente tika izrakstīta no ārstniecības iestādes ar insulta pazīmēm.

Katrs ceturtais (26 %) Latvijas iedzīvotājs ir ilgāk neapmeklējis darbu tikai tāpēc, ka savlaicīgi nav varējis tikt uz nepieciešamo ārsta konsultāciju vai izmeklējumu, liecina kustības “Dzīvesspriedums” aptauja, kas veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

Pagājušajā gadā Latvijā 31,2% praktizējošu ārstu bija vecāki par 60 gadiem, tostarp 17,4% ārstu bija vairāk nekā 65 gadi, liecina Slimību profilakses un kontroles dati.

Krievijas amatpersonas paziņojušas, ka veiktas pārbaudes vairāk nekā 100 medicīnas darbiniekiem, kas palīdzēja Arhangeļskas apgabalā karaflotes poligonā Njonoksā 8.augustā notikušā kodolnegadījuma upuriem, un ir konstatētas radiācijas pēdas vienam cilvēkam.

Kopš 2017.gada Latvijā tiesai nodotas vairākas krimināllietas pret desmit apsūdzētajiem par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu, informēja prokuratūrā.

Tuvāko divu nedēļu laikā Veselības inspekcijas speciālisti tiksies ar Rēzeknes slimnīcas valdi, lai izvērtētu slimnīcas darba organizāciju, iepazītos ar dokumentāciju un saņemtu skaidrojumu no konkrētā ārsta, kurš tiek vainots insulta pacientes neuzņemšanā slimnīcā, Neatkarīgajai pastāstīja Veselības inspekcijas speciāliste Maira Kalniņa.

Kāpēc ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi uz slimnīcu atvestu pacienti ar aizdomām par insultu neizmeklē neirologs? Kāpēc paciente nenonāk insulta vienībā, kurai Rēzeknes slimnīcā ir jāstrādā diennakts režīmā? Un kāpēc pacienti vienkārši palaiž mājās, nesniedzot faktiski nekādu palīdzību?