Diskusija par ārstu atbildību nebūs viegla
Latvijas Ārstu biedrība rosinājusi grozīt Krimināllikuma pantu, kas paredz kriminālatbildību ārstam ne tikai par tīšu pienākumu nepildīšanu, bet arī par nolaidību un netīšu kļūdu ārsta darbā. Ārstu biedrība uzskata, ka ārsta darbs ir jādekriminalizē, paredzot kriminālatbildību tikai tīšas nolaidības gadījumā, jo «ārsts nevar strādāt kvalitatīvi pacienta interesēs, ja par katru iespējamo kļūdu kā Dāmokla zobens draud Krimināllikuma 138. pants». Tajā pašā laikā pacientu organizācijas, kuras pašlaik nav iesaistītas šajā diskusijā, norāda: pat pastāvot šādai normai likumā, ārsta nolaidību vai bezdarbību pierādīt ir ļoti grūti.
Vēstulē Saeimai un Veselības ministrijai Latvijas Ārstu biedrība piedāvā veikt grozījumus Krimināllikumā, kurā aicina noteikt, ka sods tiek piemērots par pienākumu tīšu nepildīšanu vai par tīši nolaidīgu to pildīšanu. Biedrība uzskata, ka sodīšanas un vainīgās ārstniecības personas meklēšanas pieeja nav efektīva turpmāku kļūdu novēršanā ne attiecībā uz sodīto personu, ne arī attiecībā uz citām ārstniecības personām, «kuras nebūt nesāk strādāt labāk, redzot, ka par pieļautām kļūdām tiek saņemts bargs sods».
Pašlaik Krimināllikuma 138. pantā ir paredzēta ārstniecības personu atbildība par profesionālo pienākumu nepildīšanu vai to nolaidīgu pildīšanu, ja tā rezultātā ir iestājušās smagas sekas - pacienta nāve, smags vai vidēja smaguma miesas bojājums, kā arī pacienta inficēšanās ar HIV, B vai C hepatīta vīrusu.
Ārstu biedrība norāda uz piemēru, ka ārsta darbībā bieži būtiska ir nogaidīšana, lai varētu izšķirties par pacientam vēlamāko ārstēšanu vai lai izvairītos no nevajadzīgām un lieku risku radošām invazīvām manipulācijām. «Ja tomēr ārsts ir pieļāvis kļūdu un nogaidīšana nav bijusi pamatota, kas atklājas vēlāk, kad diagnoze jau ir zināma, visdrīzāk nebūs pamata ārsta bezdarbību vērtēt kā apzinātu gribas izpausmi attiecībā uz nepareizu darbību, bet nevar izslēgt ārstniecības noteikumu pārkāpumu aiz neuzmanības, galvenokārt noziedzīgas nevērības formā,» uzskata biedrībā.
Ārstu biedrības advokāte Ilze Vilka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kur apsprieda biedrības ierosinājumu, stāstīja, ka attīstītajās valstīs iezīmējas paradigmas maiņa no vēlmes sodīt ārstus līdz izpētei, kāpēc kļūdas ārstu darbā ir radušās. Tomēr šāda izpēte un labprātīga ziņošana par pieļautām kļūdām nav savienojama ar kriminālatbildības draudiem. Apspriežot šo jautājumu, speciālisti diskutēja par «medicīnisku kļūdu», «neuzmanību», «nolaidību», «tīšu kaitējumu» un to, kādā tad gadījumā ārsts būtu saucams pie atbildības; kur beidzas medicīniska kļūda un neuzmanība un kur sākas nolaidība. Par to vienprātības nav.
«Kriminālatbildība ir paredzēta nevis par «katru iespējamo kļūdu», bet par profesionālo pienākumu nepildīšanu vai nolaidīgu pildīšanu, un cena ikvienai tādai «kļūdai» ir cilvēka dzīvība vai veselība,» viedokli pauž Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins. Viņš norāda, ka līdz šim par kriminālpārkāpumiem reāla brīvības atņemšana ārstiem nav piemērota un kopumā notiesājošo spriedumu ir ļoti maz. Pēc šī panta ierosinātā kriminālprocesa virzība parasti ir ļoti lēna - vidēji septiņi līdz desmit gadi. A. Judins arī atzina, ka notiesātās personas turpina savu medicīnisko praksi, jo visbiežāk netiek piemērots papildsods, piemēram, uz laiku nenodarboties ar ārsta praksi. Krimināllikuma pants, par ko ir diskusijas, pēc A. Judina teiktā, ir «preventīvs instruments, kurš ja ne novērš pilnīgi, tad vismaz samazina nolaidību ārstniecības jomā un bezatbildīgu spēlēšanos ar pacientu dzīvībām».