Mirušā sirmgalvja radi vēl lems, vai turpināt kriminālprocesu arī pēc apsūdzētā Rēzeknes ārsta nāves

 
©Alise Šulca/F64 Photo Agency

Aizstāvība un radinieki vēl lems, vai iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa turpināšanu saistībā ar kāda sirmgalvja nāvi apsūdzētā, bet pagājušā gada nogalē mirušā Rēzeknes slimnīcas ārsta Georgija Tihonova reabilitācijai, apliecināja ārsta advokāte Ilona Jirgena.

Viņa arī norādīja, ka termiņš iesnieguma nodošanai noslēgsies janvāra beigās.

Jau ziņots, ka dakteris Tihonovs nomira pagājušā gada 23.decembrī. Pērn oktobrī Rēzeknes tiesa apsūdzētā slimības dēļ līdz šī gada 17.janvārim bija atlikusi viņa krimināllietas skatīšanu.

Kriminālprocesa likumā teikts, ka tiesa izbeidz kriminālprocesu, ja apsūdzētais ir miris, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu. Tāpat likumā teikts, ka, ja apsūdzētais ir miris lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā, lietas izskatīšanu turpina tikai tad, ja viena mēneša laikā pēc apsūdzētā nāves ir saņemts mirušā tuvinieka pieteikums par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai. Tādā gadījumā lietas izskatīšana tiek turpināta vispārējā kārtībā.

Tihonovs šajā krimināllietā saukts pie kriminālatbildības par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu, ja tas bijis par iemeslu cietušā nāvei.

Prokuratūra iepriekš informēja, ka 2015.gada 14.martā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde Rēzeknes slimnīcā nogādāja kādu senioru. Dzīvesvietā uztaisītās kardiogrammas rezultāti liecināja, ka vīrietim ir akūts miokarda infarkts.

Rēzeknes slimnīcas dežurējošais ārsts nenoteica vīrietim precīzu klīnisko diagnozi un nenodrošināja saslimšanai atbilstošu ārstēšanu, kā rezultātā turpinājās viņa veselības traucējumi. Dežurējošais ārsts pacientu nosūtīja mājās, kur pēc dažām stundām iestājās vīrieša nāve.

Tā paša gada 22.maijā policija sāka kriminālprocesu. 2016.gada 28.novembrī policija pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jo izmeklēšanas gaitā netika iegūti pierādījumi tam, ka ārsta darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Cietušie pārsūdzēja policijas lēmumu uzraugošajam prokuroram, vēlāk arī amatā augstākam prokuroram. Viņu sūdzība tika noraidīta.

Vēlāk cietušie ar sūdzībām vērsās Latgales tiesas apgabala prokuratūrā, un Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, izskatot cietušo sūdzības, secināja, ka tās ir pamatotas un apmierināmas, bet lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir nelikumīgs.

Virsprokurors pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa atjaunošanu, atceļot lēmumu par tā izbeigšanu.

Lēmumā par kriminālprocesa atjaunošanu norādīts, ka ārsta darbībās ir saskatāma cēloņsakarība, jo ārsts ar savu neprofesionālo rīcību veicināja personas nāves iestāšanos.

Saistībā ar konkrēto gadījumu Rēzeknes slimnīcas komisija pauda, ka Tihonovs nepareizi uztvēra pacienta veselības stāvokli. Rīgas Austrumu slimnīcas kardiologi un tiesu mediķi policijai norādīja, ka ārsts nepareizi interpretēja elektrokardiogrammu, noteica kļūdainu diagnozi un pieņēma nepareizu lēmumu par ārstēšanas taktiku. Minētā diagnostikas kļūda varēja veicināt nāves iestāšanos.

Ekspertu komisija atzina, ka nevar prognozēt slimības gaitu, taču pacients nesaņēma mūsdienu iespējām atbilstošu ārstēšanu infarkta gadījumā.

 

Abonē