Pagājušā gada nogalē miris Rēzeknes slimnīcas ārsts Georgijs Tihonovs, kurš apsūdzēts saistībā ar kāda sirmgalvja nāvi.
SIA "Rēzeknes slimnīcas" sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Sondare-Strode aģentūrai LETA apstiprināja, ka dakteris Tihonovs nomira pagājušā gada 23.decembrī.
Pērn oktobrī Rēzeknes tiesa apsūdzētā slimības dēļ līdz šī gada 17.janvārim bija atlikusi viņa krimināllietas skatīšanu. Patlaban nav zināms, vai tiesas process turpināsies vai arī lieta tiks izbeigta. Aģentūrai LETA patlaban neizdevās sazināties ar Tihonova advokāti Ilonu Jirgenu.
Kriminālprocesa likumā teikts, ka tiesa izbeidz kriminālprocesu, ja apsūdzētais ir miris, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu. Tāpat likumā teikts, ka, ja apsūdzētais ir miris lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā, lietas izskatīšanu turpina tikai tad, ja viena mēneša laikā pēc apsūdzētā nāves ir saņemts mirušā tuvinieka pieteikums par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai. Tādā gadījumā lietas izskatīšana tiek turpināta vispārējā kārtībā.
Tihonovs šajā krimināllietā saukts pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 138.panta 2.daļas - par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu, ja tas bijis par iemeslu cietušā nāvei.
Par šādu likumpārkāpumu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Prokuratūra iepriekš informēja, ka 2015.gada 14.martā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde Rēzeknes slimnīcā nogādāja kādu senioru. Dzīvesvietā uztaisītās kardiogrammas rezultāti liecināja, ka vīrietim ir akūts miokarda infarkts.
Rēzeknes slimnīcas dežurējošais ārsts nenoteica vīrietim precīzu klīnisko diagnozi un nenodrošināja saslimšanai atbilstošu ārstēšanu, kā rezultātā turpinājās viņa veselības traucējumi. Dežurējošais ārsts pacientu nosūtīja mājās, kur pēc dažām stundām iestājās vīrieša nāve.
Tā paša gada 22.maijā policija sāka kriminālprocesu. 2016.gada 28.novembrī policija pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jo izmeklēšanas gaitā netika iegūti pierādījumi tam, ka ārsta darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
Cietušie pārsūdzēja policijas lēmumu uzraugošajam prokuroram, vēlāk arī amatā augstākam prokuroram. Viņu sūdzība tika noraidīta.
Vēlāk cietušie ar sūdzībām vērsās Latgales tiesas apgabala prokuratūrā, un Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, izskatot cietušo sūdzības, secināja, ka tās ir pamatotas un apmierināmas, bet lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir nelikumīgs.
Virsprokurors pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa atjaunošanu, atceļot lēmumu par tā izbeigšanu.
Lēmumā par kriminālprocesa atjaunošanu norādīts, ka ārsta darbībās ir saskatāma cēloņsakarība, jo ārsts ar savu neprofesionālo rīcību veicināja personas nāves iestāšanos.
Saistībā ar konkrēto gadījumu Rēzeknes slimnīcas komisija pauda, ka Tihonovs nepareizi uztvēra pacienta veselības stāvokli. Rīgas Austrumu slimnīcas kardiologi un tiesu mediķi policijai norādīja, ka ārsts nepareizi interpretēja elektrokardiogrammu, noteica kļūdainu diagnozi un pieņēma nepareizu lēmumu par ārstēšanas taktiku. Minētā diagnostikas kļūda varēja veicināt nāves iestāšanos.
Ekspertu komisija atzina, ka nevar prognozēt slimības gaitu, taču pacients nesaņēma mūsdienu iespējām atbilstošu ārstēšanu infarkta gadījumā.
Tihonovs uz pārbaudes laiku no amata slimnīcā bija atstādināts, jo viņa rīcība, sniedzot palīdzību kādai citai pacientei ar iespējumu insultu, bijusi neprofesionāla.
Veselības inspekcijas (VI) pārstāve Saiva Luste aģentūru LETA informēja, ka VI eksperti devās uz Rēzeknes slimnīcu pēc savas iniciatīvas un veica pārbaudi. Atbilde par veikto pārbaudi ar izrietošajiem secinājumiem tika sniegta cietušās meitai, savukārt paskaidrojumus no ārsta nebija iespējams iegūt darbanespējas dēļ, kas beidzās ar ārsta nāvi.