Armija

Ādažu poligona tuvumā dzīvojošie civiliedzīvotāji ik dienu dzird bumsnīgas skaņas, kad bruņoto spēku poligonā tiek šauts un spridzināts tā, ka maz neliekas.

Somija ar e-pasta starpniecību ir apziņojusi gandrīz miljonu armijas rezervistu, taču bruņoto spēku pārstāvis sestdien noliedza, ka tas būtu saistīts ar pastāvošo drošības situāciju.

Latvijā atjaunot obligāto militāro dienestu nav nepieciešams, jo savulaik pieņemtais lēmums izveidot profesionālu armiju bija pareizs, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Valdošās koalīcijas partneri neredz nepieciešamību Latvijā atjaunot obligāto militāro dienestu, kā arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcija neuzskata obligātā militārā dienesta atjaunošanu par īpaši vajadzīgu.

Ukraina ceturtdien sākusi atvilkt smagos ieročus no frontes līnijas, teikts Ukrainas Ģenerālštāba paziņojumā.

Tuvākajā laikā Latvija neplāno pāriet uz obligāto militāro dienestu, šodien žurnālistiem sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), komentējot Lietuvas plānus atjaunot obligāto dienestu.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu norādīja, ka atbalsta bruņoto spēku karavīru skaita palielināšanu, taču pauda uzskatu, ka efektīvāka tomēr būtu bruņoto spēku profesionalitātes celšana.

Informācija par Krievijas agresiju un militāro konfliktu Ukrainā ir satraukusi visas Eiropas un arī Latvijas sabiedrību. Lai noskaidrotu, ko un kā darīt iebrukuma gadījumā un kas ir atbildīgs šādā situācijā, portāls nra.lv sazinājās ar attiecīgajām institūcijām.

Šobrīd bruņoto spēku karavīri ir pārslogoti ar uzdevumiem un to skaits ir nepietiekams, aģentūrai LETA norādīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), komentējot Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikumus, ka Latvijas armijas skaitliskais sastāvs patlaban nebūtu jāpalielina.

Rekrutēšanas un Jaunsardzes centru (RJC) gaida reorganizācija, jo karavīru atlases funkciju līdz 2016.gadam nodos Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), aģentūrai LETA pastāstīja RJC direktors Druvis Kleins.

19. janvārī Latvijā, mācību operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros, ieradās ASV armijas 2. kavalērijas pulka karavīri, kuri kopā ar latviešu vīriem organizēja militāras sacensības ar šaušanas, manevrēšanas, koordinēšanas elementiem.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) neatbalsta obligāta militārā dienesta ieviešanu, to viņš šodien apliecināja telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes".

Aizsardzības ministrijas pasūtinātā sabiedriskās domas aptaujā 60% pilsoņu vīriešu apgalvo, ka militāru draudu gadījumā būtu gatavi ar ieročiem rokās aizstāvēt Latviju. Tajā pašā laikā citā pētījumā 67% respondentu neatbalsta ieceri par ieroču turēšanu mājās. Bet vairāk nekā 44% iedzīvotāju, tuvojoties karam, pat apsvērtu iespēju pamest valsti (18,2% to darītu noteikti). Šīs pretrunīgās aptaujas, kas veiktas pēc Ukrainas kara sākuma, rāda, ka cilvēkiem nav skaidrs, ko patiesībā nozīmē karš un kādus pienākumus tas uzliek.

Ādažu bāzē un poligonā vairāk nekā 100 karavīru no ASV, Latvijas un Norvēģijas piedalījās fiziskās izturības un militāro prasmju sacensībās. Sacensības organizēja ASV 1.kavalērijas brigādes “Ironhorse” kaujas vienība, piedalījās Sauszemes spēku kājnieku brigādes 1.bataljona karavīri un Norvēģijas „Telemarkas” bataljona karavīri. Mācību uzdevumi bija veikt atspiešanos ar bruņuvesti mugurā un vēdera preses vingrinājumus, turot bruņu vesti, tad veikt 100 metru lēcienu un atspiešanās vingrinājumu uzdevumu, kam sekoja 3,200 km skrējiens pa Ādažu bāzi un 5 km maršs uz šautuvi. Pēc tam karavīriem bija jāizpilda stresa šaušanas vingrinājums – pēc pretinieka uzbrukuma jāveic šaušana pa mērķiem no trim pozīcijām. Fizisko spēju minimums, kas karavīriem ir jāizpilda, lai saņemtu „Ironhorse” emblēmu, ir 50 atspiešanās 2 minūšu laikā ar bruņuvesti mugurā, 50 preses 2 minūšu laikā ar bruņuvesti rokās, lēkšanas un atspiešanās vingrinājums, pārvarot 100 metrus 10 minūtēs. Vienam no Latvijas karavīriem izdevās pieveikt šo uzdevumu mazāk nekā 3 minūšu laikā. Savukārt 3,2 km jānoskrien mazāk nekā 16 minūtēs.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) šogad plāno aicināt Saeimu akceptēt karavīru skaita palielināšanu par 2000 cilvēku līdz 2018.gadam.

Krievija uz NATO plāniem turpināt palielināt alianses militāro klātbūtni Baltijas reģionā reaģējusi prognozējami – tā vaino NATO neloģiskā situācijas saasināšanā un draud, ka tiks īstenoti atbildes pasākumi. Ārpolitikas eksperti lēš, ka neko ārpus līdz šim pieredzētā rāmjiem lielais kaimiņš darīt tomēr neuzdrošināsies.

Sekojot pēdējā NATO samitā pieņemtajiem lēmumiem, augsta ranga ASV militārpersona atklājusi, ka Baltijā varētu izvietot papildu ASV tankus. Aizsardzības eksperti atzīst, ka uzbrukuma ieroču koncentrēšanās Baltijā var izprovocēt Krieviju uz pretreakciju, taču tas esot vienīgais veids, kā agresiju kāpinošajai kaimiņvalstij uzskatāmi atgādināt, ka Baltijas republikas ir NATO dalībvalstis.

Krievijas atbalstītais konflikts Ukrainā atdzīvinājis ne tikai ilgus gadus letarģiskā miegā guļošo NATO, bet devis pamudinājumu jauna līmeņa sadarbībai arī Baltijas valstīm. Visu trīs valstu iekšlietu ministri parakstījuši līgumu par ekspertu komisijas radīšanu, kas realizēs plānu izveidot vienotas iekšlietu spēku reaģēšanas vienības.

Atklātā vēstule, ko īsi pirms kārtējā aizsardzības budžeta likuma pieņemšanas izplatīja grupa Latvijas karavīru, zemessargu un viņu domubiedru, pagaidām palikusi bez amatpersonu atbildēm. Sākotnējais solījums par problēmām aizsardzības jomā runāt pēc būtības – atlikts. Izrādās, Tēvijas sargi nav pareizi uzrunājuši nozares un valsts vadību. Tagad tā pati vēstule, ko visi internetā sen jau izlasījuši, pārsprieduši un par ko izkāvušies, jāpārpako arhaiskākā formātā.

Ņemot vērā slikto demogrāfisko situāciju, aizsardzības nozare jau šobrīd strādā pie personāla izmaiņām un nākotnē bruņoto spēku sastāva nodrošināšanai varētu izveidot rezervistu pulku, aģentūrai LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.