PĒTĪJUMS: Vai latvieši zina, ko darīt, ja sākas karš?
Informācija par Krievijas agresiju un militāro konfliktu Ukrainā ir satraukusi visas Eiropas un arī Latvijas sabiedrību. Lai noskaidrotu, ko un kā darīt iebrukuma gadījumā un kas ir atbildīgs šādā situācijā, portāls nra.lv sazinājās ar attiecīgajām institūcijām.
Kara gadījumā visa valsts un sabiedrības dzīve tiek pakārtota valsts aizsardzībai. Militāra konflikta gadījumā Aizsardzības ministrija (AM) un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir atbildīgi par valsts militāro aizsardzību. Viena daļa no valsts iedzīvotājiem un pieejamajiem resursiem tiek pakļauta tautsaimniecības mobilizācijai – dalībai civilās aizsardzības pasākumos un atbalsta sniegšanai armijai, glābšanas dienestiem, ugunsdzēsējiem, slimnīcām. Tikmēr otra daļa - var tikt iesaistīta kara darbībās.
„Tas nozīmē, ka gan iedzīvotāji, gan viņu resursi var tikt iesaistīti noteiktu uzdevumu veikšanā,” norāda AM. "Otra daļa valsts iedzīvotāju pakļauti militārajai mobilizācijai, kas nozīmē iesaistīšanu valsts aizsardzības pasākumos ar ieročiem rokās. Bez profesionālā dienesta un Zemessardzes tam ir pakļauti visi rezervē esošie karavīri, kā arī citi pilsoņi, kuri iepriekš nav dienējuši armijā jeb rezervisti,” pauž AM.
Ārkārtas gadījumā – uz Zemessardzi
Tā kā mūsdienās tikai profesionāli un sagatavoti karavīri ir spējīgi stāties pretim militārai agresijai, kara gadījumā Aizsardzības ministrija prioritāri orientējas uz regulārajiem spēkiem un Zemessardzi. „Pašreiz ikviens Latvijas pilsonis, kurš vēlas aizsargāt savu valsti, var stāties Zemessardzē, kas ir brīvprātīgs militārs formējums, bet jaunieši var stāties Jaunsardzē,” aicina AM pārstāvis.
Interesanti, ka ka Latvijas Aizsardzības ministrija neplāno Latvijā izdot ko līdzīgu Lietuvas Aizsardzības ministrijas izdotajai grāmatai „Kas mums jāzina par gatavību ārkārtas situācijām un karam”, tomēr, runājot par šo jautājumu, atsaucas uz izdoto materiālu. "Mēs aicinām sekot Lietuvas kolēģu grāmatā norādītajam padomam: „Esiet mierīgi un rīkojieties pēc speciālistu ieteikuma,” iesaka AM.
Zinātāji salīdzina ar periodu pirms otrā pasaules kara
Saeimas deputāts un ģenerālis Kārlis Krēsliņš uzskata, ka atklāta karadarbība Eiropā nesākies. „Krievijas militārais budžets ir neskaitāmas reizes mazāks par ASV šim pašam jautājumam atvēlēto budžetu un šeit arī jāpiezīmē – ka kārtību Eiropā šobrīd regulē NATO piektais pants un diena, kad tiek apšaubīts NATO piektais pants, ir pēdējā NATO pastāvēšanas diena, tādēļ par reālu iebrukumu uztraukties nevajadzētu. Tomēr, ja mēs runājam par kāda veida hibrīdkaru, tas ir iespējams,” piezīmē K. Krēsliņš. Jautāts, ko darīt iedzīvotajiem, K. Krēsliņš aicina būt informētiem. „Noteikti jāseko līdzi informācijai, jālasa materiāli un jāskatās ziņas. Vislabāk - ja to var darīt no dažādiem avotiem, dažādās valodās, gan angļu, gan krievu. Manuprāt, Latvijas medijos Ukrainas konflikts tiek atspoguļots objektīvi," pauž K. Krēsliņš.
Latvijas Republikas Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis uzskata, ka Latvijā vajadzētu izdot līdzīgu grāmatu „Kas mums jāzina par gatavību ārkārtas situācijām un karam” kā Lietuvā. Tāpat arī A. Latkovskis atklāj, situācija Eiropā ir līdzīga tai, kāda bija novērojama pirms otrā pasaules kara, tomēr ir būtiskas atšķirības. „Pirms otrā pasaules kara attiecībā uz agresorvalstīm tika piekopta „samierināšanās” politika. Savukārt šobrīd, lai arī daudzi norāda, ka Krieviju nevajadzētu kaitināt, tomēr visa civilizētā pasaule izrāda šim agresoram stingru nosodījumu.”
Gluži tāpat kā K. Krēsliņš arī A. Latkvoskis aicina iedzīvotājus būt mierīgiem un informētiem. „Jāseko līdzi jaunākajai informācijai, jālasa ziņas un jābūt ieinteresētiem gan valsts iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Nekādā gadījumā nedrīkst paļauties uz pirmās Latvijas laika prezidenta Kārļa Ulmaņa teikto, Mēs paliksim savās vietās – Jūs savējās,” norāda A. Latkovskis.
Ja kauc sirēnas, tad VUGD pasargās
Savulaik katrā lielā pilsētā bija izveidotas bumbu patvertnes, kurās slēpties trauksmes gadījumā. Kā apliecināja Iekšlietu ministrijā (IeM), Latvijā šobrīd vairs nav bumbu patvertņu. „Bumbu patvertnes netiek uzturētas, bet pašvaldībām ir jānodrošina iedzīvotāji ar vietām, kur vajadzības gadījumā var patverties, kā arī pašvaldībām jānodrošina pārtikas un ūdens krājumi,” informē IeM pārstāve Gunta Skribele.
Kā informēja arī Rīgas Tehniskās Universitātes civilās aizsardzības institūta pasniedzējs Valdimirs Jemeļjanovs, tad pēc likuma par iedzīvotāju drošību militāra konflikta gadījumā atbild Valsts Ugunsdzēsības un Glābšanas dienests. „Pēc likuma valsts iedzīvotājiem militāra konflikta, tāpat kā katastrofu gadījumā jākontaktējas ar VUGD. Tieši viņi ir tie speciālisti, kuri atbild par iedzīvotāju glābšanu un evakuāciju. Rīcības plānam īsumā vajadzētu būt sekojošam, ja dzirdat gaudojam sirēnas, pēc iespējas ātrāk ieslēdziet masu plašsaziņas līdzekļus, kuros tad būs informācija par to, kā rīkoties tālāk un kāds rīcības plāns pielietojams šādā gadījumā,” pauž V. Jemeļjanovs.