ĀM: Krievija jau ilgu laiku palielina karaspēku pie Baltijas robežām

Aizsardzības ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas bruņotie spēki jau kopš 2012.gada ir veikuši kaujas spēju pastiprināšanu Rietumu kara apgabalā - Baltijas valstu un Polijas, kā arī Ziemeļvalstu stratēģiskajā virzienā.

„Krievijas amatpersonas regulāri apgalvo, ka NATO un ASV politika apdraud Krieviju, ka Krievija tiekot ierauta bruņošanās sacensībā. Tas neatbilst patiesībai.

Paskatīsimies uz faktiem par militāro spēku apjomu, draudiem par kodolieroču izvietošanu, agresīvā scenārija mācībām - alianses rīcība, ieviešot pagājušā gada Velsas samita lēmumus par NATO valstu drošības stiprināšanu, ir tikai un vienīgi atturēšanas politikas īstenošana, atbilde Krievijas kaujas spēju pastiprināšanai reģionā,” uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Jau 2012.gada novembrī, Krievijas aizsardzības ministra amatā stājoties Sergejam Šoigu, tika sākta Krievijas bruņoto spēku spēju paaugstināšana, kas nozīmēja jaunu vienību izveidi, esošo vienību kaujas spēju palielināšanu, kā arī vadības struktūras attīstīšanu.

Laikā kopš 2013.gada Krievija Rietumu kara apgabalā ir izveidojusi jaunas bruņoto spēku vienības – 2014.gadā izveidota 80.motostrēlnieku brigāde Alakurti, 2013.gadā - 15.armijas aviācijas brigāde Ostrovā un 61.aviācijas bāze Baltkrievijas Republikas teritorijā, kur pastāvīgi rotācijas kārtībā izvietoti četri iznīcinātāji „Su-27”.

Pastiprinātajās un pārveidotajās Krievijas bruņoto spēku vienībās personāla skaits pēdējo gadu laikā palielināts par 50%.

2013.gadā 5.motostrēlnieku brigāde Kaļiņiņecā tika pārveidota par 2.motostrēlnieku divīziju, 4.tanku brigāde Narofominskā tika pārveidota par 4.tanku divīziju. Pagājušogad Pečeganas 61.jūras kājnieku pulks tika pārveidots par 61.jūras kājnieku brigādi, bet Kubinkā izvietotais Gaisa desanta karaspēka 45.speciālās nozīmes pulks - par 45.speciālās nozīmes brigādi.

Ar modernāko bruņojumu apbruņotās vienības netālu no Baltijas valstu un Ziemeļvalstu robežām ir 26.taktisko raķešu brigāde, kas pārapbruņota ar raķešu kompleksiem “Iskander-M/K”, kā arī 105.aviācijas divīzija, kuras apbruņojumā 2013.gadā nodoti bumbvedēji „Su-34”.

Tuvākajā nākotnē plānots pastiprināt un pārapbruņot arī Gaisa desanta karaspēku, 76., 98. un 106.gaisadesanta/desanttrieciena divīzijās atjaunojot trešo izpletņdesanta/desanttrieciena pulku, bet 98.gaisa desanta divīzijā atjaunot 299.izpletņdesanta pulku, kā arī karaspēka vienības pastiprināt ar tanku un artilērijas apakšvienībām

Taktisko raķešu brigādes Kurskas un Kaļiņingradas apgabalos plānots apbruņot ar operacionāli taktiskajiem raķešu kompleksiem “Iskander”, savukārt Krievijas bruņoto spēku aviācijas lidaparātu skaitu Baltkrievijas teritorijā plānots palielināt līdz aviācijas bāzes līmenim.

Krievijas militārajās mācībās pēdējo gadu laikā tikuši vairakkārt izspēlēti uzbrukuma scenāriji.
Krievijas lielākās militārās mācības „Zapad” 2009.gadā saskaņā ar scenāriju izspēlēja uzbrukuma operācijas pret kaimiņu NATO valstīm. Tajās oficiālais dalībnieku skaits sasniedza 14 000 karavīru, reālais dalībnieku skaits - 30 000 karavīru. Mācībās galvenais uzsvars bija uz sauszemes spēku operācijām. Mācību norises vietas bija Kaļiņingradas apgabals, Baltkrievija, bijušais Ļeņingradas, Maskavas, Ziemeļkaukāza kara apgabals. Mācību scenārijā bija iekļauts arī preventīvs kodoltrieciens.

Savukārt mācībās „Zapad 2013”, kuru mērķis saskaņā ar scenāriju bija izspēlēt uzbrukuma operācijas pret kaimiņu NATO valstīm, vingrinājās arī ātri iznīcināt Baltijas valstu bruņotos spēkus. Oficiālais paziņotais dalībnieku skaits bija 21 900 karavīru, reāli mācībās piedalījās ap 70 000 karavīru, kas veica gaisa, gaisa desanta un jūras operācijas. Mācību norises vietas bija Kaļiņingradas apgabals, Baltkrievija, Rietumu kara apgabals, ieskaitot Arktiku. Mācību scenārijā bija iekļauts arī preventīvs kodoltrieciens.

“Visas šīs Krievijas militārās aktivitātes liecina, ka Latvija kopā ar pārējām NATO dalībvalstīm tikai reaģē uz Krievijas spēka demonstrāciju pie tās robežām,” norāda Raimonds Vējonis. “Krievijas propaganda par NATO spēku koncentrāciju pie tās robežām ir apzināta cēloņsakarību un seku jaukšana, lai izvairītos no paskaidrojumiem par savu rīcību un palielinātu Krievijas sabiedrības atbalstu valsts īstenotajai agresīvajai politikai,” uzsver aizsardzības ministrs.

2013.gada lielākajās NATO mācības šajā reģionā, kas norisinājās Latvijā un Polijā, bija NATO un partnervalstu mācības “Steadfast Jazz 2013”, piedalījās ap 6000 dalībnieku. Dažādās vietās vingrinājumos iesaistījās arī gaisa, sauszemes, jūras un speciālo operāciju spēki. Mācību mērķis bija apmācīt un pārbaudīt NATO Reaģēšanas spēkus. To scenārijs paredzēja aizsardzības operāciju pēc „Skolken” scenārija, kurā darbojas fiktīvas valstis NATO un partnervalstu teritorijās.

NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē šā gada jūnijā tika pieņemts lēmums palielināt gatavību un atbildes reakciju pret iespējamajiem draudiem. NATO valstu aizsardzības ministri atbalstīja alianses Reaģēšanas spēku personālsastāva trīskāršošanu, palielinot to no 13 līdz 40 tūkstošiem karavīru. Savukārt ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters 23.jūnijā Tallinā apliecināja, ka ASV izvietos mehanizēto brigādi sešās Centrāleiropas, Austrumeiropas un Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā, lai stabilizētu drošības situāciju pēc Krievijas agresijas Ukrainā.

“NATO ir jāturpina demonstrēt sava klātbūtne Baltijas valstu reģionā un jāīsteno Velsas samitā pieņemtie lēmumi. Pretējā gadījumā NATO nespēju pildīt savus solījumus Krievija var iztulkot kā vājumu vai pat nevēlēšanos aizsargāt savu teritoriju,”
norāda Raimonds Vējonis. “Tieši nevēlēšanās ieguldīt savu aizsardzības spēju stiprināšanā var kalpot par iemeslu Krievijas vēlmei realizēt agresīvu ārpolitiku. Latvija kopā ar sabiedrotajiem ir izdarījusi secinājumus no tā, kas notika Ukrainā,” uzskata aizsardzības ministrs.

Visos atbildes pasākumos, kurus NATO veica, reaģējot uz Krievijas izraisīto nestabilitāti reģionā, anektējot Krimu un pārkāpjot Ukrainas teritoriālo nedalāmību, bija iesaistīts neliels karavīru skaits un to mērķis - stiprināt aizsardzību. Alianse nosūtīja papildu lidmašīnas patrulēšanai NATO gaisa telpā virs Baltijas, kuģus uz Baltijas jūru, Vidusjūru un Melno jūru, kā arī karavīrus dalībai mācībās Alianses austrumos. Tas viss notika saskaņā ar Alianses dalībvalstu lūgumu un Alianses tiesībām rīkot militārās mācības tās teritorijā un garantēt tās dalībvalstīm drošības garantijas.