Ādažu poligona tuvumā dzīvojošie civiliedzīvotāji ik dienu dzird bumsnīgas skaņas, kad bruņoto spēku poligonā tiek šauts un spridzināts tā, ka maz neliekas.
Cilvēki stāsta, ka viņiem trauku skapjos džinkst krūzītes un dreb logu rūtis. To piecieš, jo saprotams, ka karavīriem jātrenējas šaušanas un bumbošanas precizitātē. Tomēr nav īsti skaidrs, kāpēc tik aktīvu militāro mācību vieta atrodas tik tuvu galvaspilsētai Rīgai. Turklāt iedzīvotāji bažījas, ka Ādažu poligons vēl var tikt paplašināts.
Bruņotajiem spēkiem Ādažu poligonā jau sen ir kļuvis par šauru. Tāpēc iedzīvotāji bažījas, ka karavīriem atvēlētās teritorijas var tikt paplašinātas ziemeļu un austrumu virzienā. Īpašnieks tur ir Latvijas meži, un valsts uzņēmums diezin vai cels iebildumus. Poligons un tā buferzona izpletīšoties uz purva rēķina. Aizsardzības ministrija gan informē, ka Ādažu poligons netiek paplašināts, taču, ņemot vērā bruņoto spēku attīstības plānus, ar laiku būs nepieciešama papildu teritorija karavīru apmācībai. Pašlaik jautājums tiekot skatīts konceptuāli kā iespējamība, tas varot notikt, tikai palielinot kāda pašreizējā bruņoto spēku mācību centra teritoriju. Ziņu aģentūra LETA pirms mēneša citēja AM preses dienesta izklāstīto, ka bruņoto spēku rīcībā šobrīd ir gan atsevišķas šautuves, gan apmācību lauki, mācību centri un poligoni, no kuriem lielākā karavīru un zemessargu apmācībai paredzētā vieta ir Ādažu poligons. Aizsardzības nozare tuvākajos gados plānojot attīstīt pretgaisa aizsardzību un prettanku spējas. Tāpat bruņotie spēki saņemšot 123 mazlietotas un atjaunotas kāpurķēžu kaujas mašīnas no Lielbritānijas.
Līdz ar to, no vienas puses, ministrija tā kā noliedz, ka Ādažu poligons tiktu paplašināts, taču bažas par iespējamo poligona paplašināšanos nākotnē paliek, jo, grozi, kā gribi, visas problēmas nonāk turpat atpakaļ pie Ādažu poligona un tā saspiesto iespēju tēmas.
Poligonam tuvo pagastu iedzīvotāji ir paraduši mežos un purvos sēņot un medīt, bet, jo skaļāka būs bumsnīšana un jo plašāks poligons, iespēja tikt tuvāk dabai un tās veltēm kļūs aizvien mazāka. Arī dzīvošana top aizvien netīkamāka. Īpaši dubultcietēji jau drīzā nākotnē var izrādīties Sējas pagasta iedzīvotāji, kuriem gar namdurvīm trauksies Rail Baltica ātrvilcieni, bet otrā pusē dārdēs Ādažu poligons. Tā būs tāda diezgan sarežģīta situācija kā baronam Minhauzenam, kam no vienas puses uzbruka lauva, bet no otras – krokodils. Dzelzceļa un poligona tuvums rada bažas arī par drošību, jo ne jau visas bumbas un šāviņi krīt tur, kur mērķēts – ka netrāpa pa dzelzceļu.
Liela poligona atrašanās tuvu Rīgai nav vairs īsti pamatota, jo no kurienes Latvijai var nākt kāds apdraudējums? Vai no Zviedrijas? Varbūt vajag nevis solīt, ka jauni poligoni netiks veidoti, bet tieši otrādi – domāt par militāras bāzes vietu tuvāk potenciālajam apdraudējumam – kaut kur tuvāk Eiropas Savienības un NATO austrumu robežai? Latgale, par spīti visām skaistajām koncepcijām un finanšu injekcijām, joprojām ir depresīvs reģions, kur lēni brūk pamesto viensētu pamati, zeļ kārkli, latvāņi un ziemeļu kokvilna, bet jaunatne aizvien retāk atbrauc ciemos pie vecmāmiņas no Anglijas un Īrijas. Ja kaut kur ir īstā vieta militārai bāzei, tad drīzāk Latgalē, nevis Ādažos.
Latvija ir apņēmusies palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP, taču tad šo izdevumu palielinājumu vajadzētu veikt tā, lai tas nav tikai izšauts pulveris, bet arī kāds labums civilajām nozarēm. Mācību bāzei varētu vajadzēt kādu apgādi, pārtiku, darba rokas, kas varētu būt stimuls reģionam attīstīties un iedzīvotājiem nebēgt meklēt maizes kumosu Rīgā vai ārzemēs.
Pašreizējais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis ir viens no reālākajiem kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu, taču viņš gan pašreizējā statusā, gan arī tad, ja kļūs par prezidentu, varētu varbūt apsvērt, vai ir mērķtiecīgi par varēm censties bumbošanas vietu saglabāt galvaspilsētas pievārtē. Vai tā nav jāpārceļ tuvāk potenciālajam apdraudējumam? Ja jau agresīvā kaimiņvalsts pavisam aptraks un izdomās nākt virsū, tad, kamēr Ādažos noreaģēs un mobilizēsies, kaimiņa tanki jau būs atbraukuši līdz Ādažiem. Tādā veidā var noturēties nevis trīs dienas, bet labi ja trīs stundas. Turpretī, ja potenciālais pretinieks tiek sagaidīts jau pie robežas, iznāk vairāk iespēju turēties pretī.