Aptiekas

Veselības ministrijā (VM) plāno veikt izmaiņas aptieku izvietojuma kritērijos, kā rezultātā jaunas aptiekas nedrīkstēs atvērt mazāk nekā 500 metru attālumā no jau esošas aptiekas, trešdienas preses konferencē atklāja VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.

Līdz šā gada beigām vispārējā tipa aptiekām būs iespēja medikamentus cilvēkam piegādāt uz mājām, tai skaitā piesaistot brīvprātīgos. Šis aptiekām nav obligāts pienākums, bet iespēja nākt pretī cilvēkiem, kuriem nav iespējas pašiem aiziet uz aptieku vai palūgt to izdarīt citiem, piemēram, ja persona Covid-19 dēļ ir izolācijā mājās.

Lai pārraudzītu zāļu krājumus valstī, laikus konstatētu zāļu nepieejamības riskus, kā arī novērstu zāļu mākslīgas nepieejamības situācijas, turpmāk lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti būs jāveic tikai elektroniskā formātā, liecina otrdienas valdības pieņemtie grozījumi noteikumos.

Konkurences padome jau pērn aktualizēja jautājumu par zāļu uzcenojumiem, kuri Latvijā ir liekāki nekā Igaunijā un Lietuvā. Lieltirgotavu un aptieku piecenojumi, kā arī pievienotās vērtības nodoklis zāles sadārdzina, un par šo sadārdzinājumu maksā pacienti.

Pērn pacienti Latvijā lieltirgotavu un aptieku uzcenojumos ir samaksājuši 114,3 miljonus eiro jeb 49,24% pret realizēto zāļu pašizmaksu, informēja Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Valters Bolēvics.

Pēc papīriem aptieka, dzīvē pārtikas veikals – tas ir viens no piemēriem, kas slēpjas zem apturētām aptieku licencēm. Ņemot vērā, ka, īpaši Rīgā, jaunas licences praktiski vairs iegūt nevar, farmācijas uzņēmumi nav gatavi no tām atteikties pat tad, ja konkrētā aptieka slēdzama vai ir nerentabla, un uzņēmēji licenci vienkārši tur, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Aptiekās dubultojies pieprasījums pēc līdzekļiem deguna gļotādas aizsardzībai, pavēstīja farmaceite un "Apotheka" valdes locekle Nora Krauja.

Latvijā ir 42 aptiekas uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir par 68% vairāk nekā vidēji Eiropā, lielākā daļa no kopumā vairāk nekā 800 Latvijas aptiekām ir ķēžu aptiekas. Diskusijā par zāļu piecenojumu iespējamām izmaiņām, lai samazinātu medikamentu cenas, aktualizēts jautājums par aptieku izvietojuma noteikumu izmaiņām. Viens no Veselības ministrijas priekšlikumiem ir tos mainīt, nosakot, ja vienam īpašniekam 500 metru rādiusā ir, piemēram, divas aptiekas, tās būtu apvienojamas vienā vai viena no tām pārvietojama ārpus šīs robežas.

Zāļu valsts aģentūra (ZVA) noraida Augstākās tiesas Senāta pārmetumus par nepietiekamu rīcību saistībā ar regulējumu aptieku izvietojumā, kas nosaka, ka 500 metru rādiusā ap aptieku, kura nodarbojas ar medikamentu izgatavošanu, nevar atvērt citas aptiekas, informē ZVA pārstāve Dita Okmane.

Samazinot medikamentu uzcenojuma apmēru, atsevišķu aptieku pastāvēšana Latvijā varētu kļūt problemātiska, atzina zāļu ražotāji, vienlaikus norādot, ka Latvijā būtu jāievieš līdzīga zāļu cenu aprēķina sistēma kā Lietuvā un Igaunijā.

Portālā sudzibas.lv kāds vīrietis skaidro notikušo pēc aptiekas apmeklējuma. Pircējam šķitis, ka aptiekārs mēģinājis pārliecināt , ka iegādātās zāles ir labākas par tām, kuras patiesībā vēlējies iegādāties vīrietis.

Pat ja ārsts izrakstījis kompensējamo zāļu recepti trim mēnešiem, aptiekā pacients drīkst izņemt vai nu visu izrakstīto zāļu apjomu uzreiz, vai tikai vienai nedēļai vai mēnesim, tā zaudējot iespēju ar šo pašu recepti zāles iegādāties turpmāk. Mainīt šo absurdo situāciju aicina Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija. Ja pacientam ar hronisku saslimšanu ir nepieciešami pieci medikamenti, ārsta izvēle ir izrakstīt piecas receptes trim mēnešiem, bet tad pacientam vai nu jānopērk visi pieci medikamenti trim mēnešiem, vai arī ģimenes ārstam jāizraksta 15 receptes...

Aptieku attīstības biedrība rosina grozījumus Farmācijas likumā, lai aptiekās varētu pārdot kosmētikas līdzekļus. Biedrības vadītājs Ronalds Drunka Neatkarīgajai sacīja, ka grozījumu mērķis nav pārplūdināt aptiekas ar dekoratīvo kosmētiku, bet gan sakārtot noteikumu par to, ko aptiekās drīkst vai nedrīkst piedāvāt apmeklētājiem.

Jau februārī Latvijā stāsies spēkā jauna Eiropas Savienības direktīva, kas paredz veikt visu recepšu zāļu drošuma pārbaudes, tā saukto verifikāciju. Zāļu drošuma pārbaudes attieksies uz visām recepšu zālēm un vienām bezrecepšu zālēm – omeprazolu. Uz zāļu iepakojumiem būs speciāli kodi, kuri pirms zāļu izsniegšanas aptiekā būs jāpārbauda. Tas notiks, uz zāļu iepakojuma noskenējot īpašu kodu.

Februāra sākumā spēkā stāsies jaunas Eiropas līmeņa prasības zāļu drošībai, tomēr ne visas aptiekas var atļauties finansēt šādu pasākumu, kā rezultātā lauku apvidos atsevišķas aptiekas jau izvēlējušās darbu 2019.gadā pārtraukt, sacīja Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens.

Jau pēc nepilna mēneša 32 Eiropas valstīs un arī Latvijā sāks darboties zāļu drošuma pārbaudes. Tā kā Eiropas līmeņa datu bāzē, kurā tiks pārbaudīti medikamentu unikālie kodi, ražotāji vēl aizvien nav ievadījuši visas nepieciešamās zāles, aptiekām ir bažas, ka pēc 9. februāra, kad jaunā kārtība sāks strādāt, pacienti atsevišķas recepšu zāles nevarēs nopirkt, piektdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".

Latvijā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi vajadzētu samazināt vismaz līdz Lietuvā ieviestajam 5% līmenim, intervijā sacīja Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens.

Visas Latvijas slimnīcas ir noslēgušas līgumus par pievienošanos eveselībai, un drīzumā e-veselība aptvers arī vairākumu Latvijas aptiekāru. Nacionālā Veselības dienesta dati liecina, ka eveselībai pievienojušies jau 90 procenti aptieku. Vismazākais īpatsvars noslēgto līgumu vidū par darbošanos eveselības vidē ir starp ģimenes ārstu praksēm – tikai 35 procenti.

Partiju "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" (GKR) pašvaldību vēlēšanu programmā iekļautā iecere par municipālu aptieku veidošanu pie pašvaldības ārstniecības iestādēm, kurās tirgotu medikamentus ar zemāku uzcenojumu, ir populistisks solījums, atzina Konkurences padomes (KP) loceklis Jānis Račko.

Raidījums "Bez Tabu" vēsta par kādas Ogres iedzīvotājas pārsteigumu, kad viņai diennakts aptiekā bijis jāmaksā vairāk, nekā ja pirkums būtu veikts pa dienu.