Jaunas aptiekas nedrīkstēs atvērt mazāk nekā 500 metru attālumā no jau esošas aptiekas

Veselības ministrijā (VM) plāno veikt izmaiņas aptieku izvietojuma kritērijos, kā rezultātā jaunas aptiekas nedrīkstēs atvērt mazāk nekā 500 metru attālumā no jau esošas aptiekas, trešdienas preses konferencē atklāja VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.

Individuāliem farmaceitiem piederošajām aptiekām minētais nosacījums nebūs jāievēro, jo, kā norādīja Kaupere, šāda veida aptiekām nav tādas pašas priekšrocības kā vertikāli integrētām aptiekām, kas iegūst ražotāju atlaides un šķērssubsīdijas.

Izņēmums šajā gadījumā būtu aptiekas lielajos tirdzniecības centros - tās varēs atvērt arī tad, ja ārpus centra tuvāk par 500 metriem ir cita aptieka.

Saskaņā ar 2006.gadā ieviesto regulējumu, šāds distances ierobežojums patlaban attiecas uz visu diennakti strādājošām aptiekām, kā arī aptiekām, kas pašas ražo medikamentus. Tomēr, kā atzīmēja Kaupere, līdz šim ir konstatēti gadījumi, kad ar šo regulējumu tiek manipulēts, piemēram, uzstādot zāļu ražošanas iekārtu aptiekā, bet neizmantojot to medikamentu ražošanai.

VM arī plāno noteikt, ka apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu, kas nepārsniedz 4000, varēs izvietot tikai vienu aptieku šobrīdējo divu vietā.

Attiecībā uz slimnīcās esošajām aptiekām tiek rosināts, ka tās varēs atvērt arī tad, ja ārpus ārstniecības iestādes tuvāk par 500 metriem jau ir cita aptieka. Tāpat vienam aptieku īpašniekam varēs piederēt tikai viena aptieka. Šajā gadījumā, kā piebilda veselības ministre Ilze Viņķele (AP), vērtējot vai kādam īpašniekam jau pieder aptieka minētajā teritorijā, ņems vērā patiesos labuma guvējus.

Ministrijas mērķis, pārskatot aptieku izvietojuma kritērijus, ir veicināt kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes pieejamību pēc iespējas plašākam iedzīvotāju skaitam, veicināt efektīvu aptieku darbību un nodrošināt vienmērīgu un racionālāku aptieku izvietojumu.

Tāpat, īstenojot šīs reformas, VM cer mazināt risku, ka strādātgribošas individuālās aptiekas tiek iekļautas lielajos aptieku tīklos, kā arī novērst praksi, ka tirgus dalībnieki, veicot manipulatīvas darbības, iegūst priekšrocības, savu komercinterešu īstenošanai.

Pēc Viņķeles paustā, līdz šim galvenais iebildums no nozares bijis par farmaceitu īpašumā esošās aptiekas īpašo statusu. "Saskaņošanā es redzu visnotaļ sarežģītas diskusijas," par šo punktu izteicās ministre.

Arī diskusijas par to, ka tiek mainīti aptieku izvietojuma kritēriji slimnīcu teritorijās esot bijušas smagas.

Tomēr politiķe ir pārliecināta, ka "brīvais tirgus farmācijā un aptieku biznesā diemžēl nedod rezultātu, kas, iespējams, ir, tirgojot pienu, proti, - lielāku pieejamību un zemāku cenu". "Atstājot regulāciju tikai un vienīgi tirgus ziņā - mēs faktiski piedzīvojam situāciju, kur cenas gluži pretēji - nevis samazinās, bet pieaug," argumentēja Viņķele.

Šie kritēriji būs spēkā tikai attiecībā uz jaunatvērtām vai savu atrašanās vietu mainošām aptiekām. "Esošo aptieku izvietojumu mēs neietekmējam," sacīja VM pārstāve.

Vienlaikus paredzēts ieviest kritērijus aptieku vietu maiņai. Kā skaidroja Kaupere, šobrīd ir doma, ka aptieka varēs pārvietoties 100 metru teritorijā atkarībā no tā, kur tā atrodas. Šāds regulējums tiek rosināts, lai novērstu situācijas, kad, piemēram, atveroties jaunam tirdzniecības centram, aptiekas pārvācās uz izdevīgāku vietu, bet vietējie iedzīvotāji paliek bez farmaceitiskās aprūpes.

Izrietot no nozares aplēsēm, ministre norādīja, ka pirmajā vilnī - noņemot kairinājumus, kas īpaši attiecas uz ķēžu aptiekām un atbrīvojoties no aptiekām, kas potenciāli ir nerentablas - to kopskaits valstī varētu sarukt par 70 līdz 80 aptiekām. Tomēr primārais šī regulējuma mērķis nav mazināt aptieku skaitu, piebilda Kaupere.

Pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, Latvijā 2019.gadā bija 766 aptiekas, bet efektīvas sistēmas nodrošināšanai, pēc ministrijas aprēķiniem, būtu jābūt 480 aptiekām jeb par 37% mazāk salīdzinot ar šobrīd esošo aptieku skaitu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati rāda, ka farmaceitu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem Latvijā atbilst vidējam OECD valstu rādītājam, kamēr aptieku skaits uz 100 000 iedzīvotājiem ir par 44% lielāks nekā vidēji OECD valstīs. No tā izriet, ka Latvijas lielais aptieku skaits ar relatīvi mazāku farmaceitu skaitu rada risku kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai iedzīvotājiem, jo aptiekāru daudzums kopumā ir nepietiekams, skaidroja Kaupere.

Pēc ministrijā paustā, turpinot attīstīties vertikālai un horizontālai integrācijai, proti, pieaugot lieltirgotavām piederošo aptieku skaitam, vērojama atsevišķu tirgus dalībnieku dominēšana un ietekmes palielināšana. Aptieku skaits palielinās lieltirgotavu īpašumā esošo aptieku ķēdēs, individuālo aptieku vai mazāko aptieku tīklu skaitam samazinoties. Rezultātā aptieku konkurence samazinās, aptieku skaitam kopumā nemainoties, bet uz 100 000 iedzīvotāju katru gadu pat palielinoties.

Šīs izmaiņas vēl tikai tiks skatītas valsts sekretāru sanāksmē.

Jau ziņots, ka pērn aizsākās aptieku izvietojuma kritēriju pārskatīšana, kā arī ministrijas pārrunas ar farmācijas nozari.