Lai pārraudzītu zāļu krājumus valstī, laikus konstatētu zāļu nepieejamības riskus, kā arī novērstu zāļu mākslīgas nepieejamības situācijas, turpmāk lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti būs jāveic tikai elektroniskā formātā, liecina otrdienas valdības pieņemtie grozījumi noteikumos.
Kā informēja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, tas nozīmē, ka tiks ieviesta elektroniska lieltirgotavu krājumu uzskaites sistēma, kā arī aptiekas savus pieprasījumus lieltirgotavām varēs iesniegt tikai elektroniskā formātā, informāciju sniedzot Zāļu valsts aģentūrai (ZVA). Noteikts, ka šī norma stājas spēkā no šā gada 1.jūlija.
Jau iepriekš, analizējot kompensējamo zāļu izplatīšanas un ar to saistītos iespējamos konkurences ierobežojumus, Konkurences padome secināja, ka zāļu pasūtīšanas sistēma no lieltirgotavām ir necaurspīdīga. Proti, pasūtot zāles, pasūtītājam nav iespējas objektīvi pārliecināties, vai piegādātāja noliktavā ir nepieciešamais zāļu daudzums.
Tāpat nav iespējams pārbaudīt, vai pasūtījumi tiek apkalpoti taisnīgā rindas kārtībā un to, vai pastāv diskriminācija. Tas rada risku, ka lieltirgotavas var izslēgt konkurējošās aptiekas no godīgas zāļu piegādes. Necaurspīdīga zāļu pasūtīšanas sistēma no lieltirgotavām rada zāļu īstermiņa deficīta risku un ļauj vertikāli integrētām lieltirgotavām apkalpot primāri savu aptieku pasūtījumus, nevis īstenot taisnīgu apkalpošanu rindas kārtībā.
Tas ir iemesls, kādēļ Latvijas zāļu tirgū ir augsts risks, kad kādas konkrētas zāles faktiski ir pieejamas lieltirgotavā, bet tās tiek izplatītas tikai caur noteiktām aptiekām vai tīkliem, kā rezultātā citām aptiekām pēc to pieprasījuma nav iespējams zāles pasūtīt. Rezultātā pacientiem, kuriem nepieciešamas konkrētās zāles, tās ir apgrūtināti iegādāties.
Lai šādu situāciju novērstu, no aprīļa tiks ieviesta elektroniska lieltirgotavu zāļu krājumu kontroles sistēma, pamatojoties uz zāļu lieltirgotavu sniegtajiem aktuālajiem datiem ZVA un noteiks pienākums lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskā formātā.
Arī aptiekas savus pieprasījumus lieltirgotavām varēs iesniegt tikai elektroniskā formātā. Šādas izmaiņas ļaus pārraudzīt atlikušos zāļu krājumus valstī un to dinamiku, un laicīgi konstatēt un mazināt zāļu nepieejamības riskus, kā arī novērst zāļu mākslīgas nepieejamības situācijas.
Papildus būs iespēja kontrolēt zāļu izvešanas procesu uz citām valstīm, ierobežot lieltirgotavām eksporta iespējas kompensējamajiem medikamentiem, par kuriem Nacionālajam veselības dienestam un zāļu ražotājam ir noslēgts finansiālās līdzdalības līgums, uz laiku, ja tiek radīts zāļu nepieejamības risks. Tādējādi plānots samazināt zāļu nepieejamības riskus.
Tāpat būs atvieglota nereģistrētu zāļu izplatīšana gadījumos, kad atbilstošu reģistrētu zāļu nav vai tās nav pieejamas. Tādējādi pacientiem tiks nodrošināta labāka medikamentu pieejamība nestandarta situācijās.
Jau ziņots, ka uzņēmumu grupas AS "Repharm" padomes loceklis Dins Šmits iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka zāļu lieltirgotavu krājumu uzskaites sistēma mudinās komersantus, kas pašlaik specializējas pārrobežu tirdzniecībā, pamest Latviju, kā rezultātā Latvija zaudēs ievērojamus nodokļu ieņēmumus no tranzīta un eksporta, kā arī ievērojamu skaitu darba vietu.
Šāda nostāja pausta sakarā ar veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) pērn rosināto medikamentu lieltirgotavu kontroles mehānismu ieviešanu, kas tostarp arī paredz uzlikt par pienākumu lieltirgotavām sniegt informāciju par pieejamajiem medikamentiem tikai elektroniskā formātā, kā arī iespēju Ministru kabinetam regulēt lieltirgotavu eksporta iespējas kompensējamajiem medikamentiem.
Veselības ministrijas (VM) ieskatā, iecere palīdzēs laikus konstatēt konkrētu zāļu nepietiekamības riskus, kā arī novērst mākslīgās nepieejamības situācijas.
Savukārt Šmits uzskata, ka noteikumu projekts būtiski ierobežos zāļu tirdzniecību no Eiropas Savienības dalībvalstīm caur Latviju, kā arī tirdzniecību ar trešajām valstīm. Tādējādi Šmits argumentēja, ka šāda prasība pārkāpj preču brīvas aprites pamattiesības. Viņaprāt, grozījumi ir pretrunā ar līgumu par Eiropas Savienību, kas nosaka, ka starp dalībvalstīm ir aizliegti importa vai eksporta kvantitatīvie ierobežojumi.
Pēc Šmita vārdiem, varot rasties situācijas, kad zāles, kuras Latvijā nevarēs paspēt notirgot pirms termiņa beigām, būs aizliegts eksportēt. Viņš pavēstīja, ka šos medikamentus nāksies vienkārši norakstīt un iznīcināt.
Turpretim VM skaidroja, ka tādējādi pacientiem tiktu nodrošināta labāka medikamentu pieejamība nestandarta situācijās.