Pašvaldības: Jaunie kritēriji rada satraukumu par aptieku pieejamību mazākajās pašvaldībās

Veselības ministrijas (VM) piedāvātās izmaiņas aptieku izvietojuma kritērijos rada satraukumu par farmaceitiskās aprūpes pieejamību mazākajās pašvaldībās, informēja Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Guntis Libeks.

Kā ziņots, VM plāno veikt izmaiņas aptieku izvietojuma kritērijos, kā rezultātā jaunas aptiekas nedrīkstēs atvērt mazāk nekā 500 metru attālumā no jau esošas aptiekas, savukārt apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu, kas nepārsniedz 4000, varēs izvietot tikai vienu aptieku pašreizējo divu vietā. Individuāliem farmaceitiem piederošajām aptiekām pirmais nosacījums nebūs jāievēro, kamēr izņēmums šajā gadījumā arī būtu aptiekas lielajos tirdzniecības centros - tās varētu atvērt arī tad, ja ārpus centra tuvāk par 500 metriem ir cita aptieka.

"Mums ir bažas, ka obligātais kritērijs par tikai vienu aptieku uz 4000 iedzīvotāju neļaus nākotnē atvērt aptiekas mazpilsētās un pagastu centros, kur tās kādu iemeslu dēļ būs aizvērušās," sacīja Libeks. Tādējādi, LPS pārstāvja ieskatā, cietīs mazāk nodrošinātās un mazāk mobilās iedzīvotāju grupas, piemēram, seniori un personas ar invaliditāti. "Viņiem būs jābrauc tālāk un jāmaksā dārgāk," apgalvo Libeks.

Raugoties no iedzīvotāju ērtību skatpunkta, domes priekšsēdētājam nav saprotams ministrijas pamatojums, kādēļ ir nepieciešami šādi ierobežojumi. "Jebkāds konkurences ierobežojums veicina augstāku cenu patērētājam," uzskata Libeks. Turklāt viņš atzīmē, ka Latvijā ir otrais zemākais apdzīvotības blīvums Eiropā.

Laukos katra aptieka, tāpat kā jebkurš cits uzņēmums, ir svarīga arī no nodarbinātības viedokļa - tās ir darbavietas ar atalgojumu un nodokļu nomaksu, argumentē LPS pārstāvis. Viņaprāt, noteikumos būtu jānosaka, ka jebkādi aptieku skaita ierobežojumi neattiecas uz apdzīvotām vietām ar iedzīvotāju skaitu, kas mazāks par 2000.

LETA jau ziņoja, ka ministrijas mērķis, pārskatot aptieku izvietojuma kritērijus, ir veicināt kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes pieejamību pēc iespējas plašākam iedzīvotāju skaitam, veicināt efektīvu aptieku darbību un nodrošināt vienmērīgu un racionālāku aptieku izvietojumu.

Tāpat, īstenojot šīs reformas, VM cer mazināt risku, ka strādātgribošas individuālās aptiekas tiek iekļautas lielajos aptieku tīklos, kā arī novērst praksi, ka tirgus dalībnieki, veicot manipulatīvas darbības, iegūst priekšrocības, savu komercinterešu īstenošanai.

Pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) paustā, līdz šim galvenais iebildums no nozares bijis par farmaceitu īpašumā esošās aptiekas īpašo statusu. "Saskaņošanā es redzu visnotaļ sarežģītas diskusijas," par šo punktu izteicās ministre. Arī diskusijas par to, ka tiek mainīti aptieku izvietojuma kritēriji slimnīcu teritorijās, esot bijušas smagas.

Tomēr politiķe ir pārliecināta, ka "brīvais tirgus farmācijā un aptieku biznesā diemžēl nedod rezultātu, kas, iespējams, ir, tirgojot pienu, proti, - lielāku pieejamību un zemāku cenu". "Atstājot regulāciju tikai un vienīgi tirgus ziņā - mēs faktiski piedzīvojam situāciju, kur cenas gluži pretēji - nevis samazinās, bet pieaug," argumentēja Viņķele.

Šie kritēriji būs spēkā tikai attiecībā uz jaunatvērtām vai savu atrašanās vietu mainošām aptiekām. "Esošo aptieku izvietojumu mēs neietekmējam," pauda VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.