Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele intervijā Ungārijas medijiem vainoja Baltijas valstis un Poliju Krievijas izraisītajā karā Ukrainā. Lietuvas televīzijas kanāls “tv3.lt” ir aptaujājis un uzzinājis vairāku prominentu savas valsts ekspertu viedokli. Viņi ir vienisprātis, ka šāda A. Merkeles skarba retorika ir apbēdinoša un politiķe neatzīst savas vadības laikā pieļautās kļūdas.
Nesen sabiedrības sašutumu izsauca Vācijas bijušās kancleres Angelas Merkeles izteicieni ungāru “YouTube” kanālā “Partizan” par Baltijas valstīm un Poliju, kara noziedznieka Putina agresijā vainojot minētās valstis. Nespēja vest tiešas sarunas ar Putinu esot ietekmējusi turpmāko notikumu attīstības gaitu, teica Merkele. Polijas un Baltijas valstu nostāja esot novedusi pie diplomātisko saišu saraušanas, kas dažus mēnešus vēlāk izraisījusi Krievijas atkārtotu iebrukumu Ukrainā, apgalvoja Merkele. Tātad Krievijas iebrukumā vainojamas Baltijas valstis un Polija?
Baltijas valstis un Polija arī 2021.gadā uzsvēra, ka Krievija nevēlas dialogu ar vienotu Eiropu un centīsies šķelt tās pozīciju, otrdien preses konferencē Rīgas pilī norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aicināts komentēt bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumus, ka pirms agresijas kara Ukrainā Polija un Baltijas valstis bloķēja tiešas sarunas ar Krieviju.
Pēc Angelas Merkeles sniegtās intervijas, kurā viņa Krievijas iebrukumā Ukrainā vaino Baltijas valstis un Poliju, sacēlusies vētra poltiskajā vidē un arī sociālajos tīklos.
Vācijas ilggadējās kancleres Angelas Merkeles atklāsmes, kuras viņa pauda Ungārijas interneta (“Youtube”) kanālam “Partizan”, ir nozīmīgas ar to, ka viņa iezīmē to Rietumeiropas politiskās domāšanas diskursu, kurš turienes politiskajā šķirā valdīja līdz kara sākumam un tagad atkal atgūst popularitāti.
Bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumi par Baltijas valstu un Polijas vainu Krievijas sāktajā karā Ukrainā ir absurdi un zemiski, aģentūrai LETA pauda bijušais Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Rihards Kols (NA).
Bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumi par Baltijas valstu un Polijas lomu, it kā veicinot Krievijas agresiju, ataino atsevišķu Rietumu politiķu fundamentālu neizpratni par diktatora Vladimira Putina rīcību un mērķiem, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais Ministru prezidents, tagad starptautiskās stratēģiskās komunikācijas aģentūras "Kreab" vecākais padomnieks ģeopolitikas jautājumos Krišjānis Kariņš.
Krievijas režīma līderis Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmo un pēdējo reizi klātienē tikās 2019. gadā. Turpmākos gados no Zelenska puses ir bijuši daudzi aicinājumi viņiem tikties vēlreiz, tomēr tikšanās starp abiem tā arī nenotika, vēsta "tv3.lt".
Angela Merkele Vācijas kancleres amatu atstāja 2021. gada decembrī pēc 16 amatā pavadītiem gadiem, kas ir ārkārtīgi ilgs laiks Eiropas politiķim valstī, kurā darbojas demokrātijas principi.
Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele intervijā telekanālam CNN pauda, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina meli par Krimu viņai bijis pagrieziena punkts attiecībā uz to, kā izturēties pret Krievijas līderi.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins toreizējai Vācijas kanclerei Angelai Merkelei līdz pat pēdējam brīdim neatzina, ka gatavojas anektēt Krimu - tas teikts viņas memuāros, kuru fragmentus publicējis “Politico”.
Otrdien laisti klajā Vācijas bijušās kancleres Angelas Merkeles memuāri "Freiheit: Erinnerungen 1954-2021" (Brīvība: Atmiņas 1954-2021), kas vienlaikus iznākuši 30 valodās.
Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele BBC sacīja, ka gāzes darījumi, ko viņa noslēdza ar Krieviju, bija paredzēti, lai palīdzētu Vācijas firmām un saglabātu mieru ar Maskavu.
Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele savulaik bremzējusi strauju Ukrainas uzņemšanu NATO, bažījoties par Krievijas militāro reakciju, liecina viņas memuāri, kuru fragmentus pirms to laišanas klajā publicējis laikraksts "Die Zeit".
Jaunā Rīgas teātra (JRT) režisors Alvis Hermanis sociālajā tīklā facebook publicējis ierakstu, kurā skarbi izteicies par bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles lomu pēdējo gadu notikumu kontekstā.
Vācijas Konstitucionālā tiesa trešdien izteikusi aizrādījumu bijušajai ilggadējai kanclerei Angelai Merkelei par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu savu politisko oponentu ierobežošanai.
Vācijas bijusī kanclere Angela Merkele aizstāvējusi savu gadiem ilgo uz spriedzes mazināšanu vērsto politiku pret Maskavu, sakot, ka viņai nav par ko atvainoties, pat ja Ukrainas karš met ēnu uz viņas mantojumu.