Krievijas prezidents Vladimirs Putins toreizējai Vācijas kanclerei Angelai Merkelei līdz pat pēdējam brīdim neatzina, ka gatavojas anektēt Krimu - tas teikts viņas memuāros, kuru fragmentus publicējis “Politico”.
Grāmata stāsta par to, kā Putins meloja Merkelei par Krimas aneksiju 2014. gadā. Pēc viņas teiktā, Krievijas prezidents noliedza, ka “zaļie cilvēciņi” būtu Krievijas karavīri.
"Kad nākamajā dienā to pajautāju Putinam pa telefonu, viņš visu noliedza," sacīja Merkele.
Viņa norādīja, ka šī bija pirmā reize, kad Putins viņai meloja. Bijusī Vācijas kanclere atzina, ka tas saspīlēja attiecības starp Berlīni un Maskavu:
“Es nepārtraucu kontaktus ar viņu, tas man nebija risinājums, bet kopš tā laika Vācijas un Krievijas valdības konsultācijas un vizītes dažādās pilsētās, papildus īpašajām reizēm galvaspilsētās, un dialogs starp mani un Putinu vairs nav noticis.”
Merkele arī atgādināja, kā 2006. gadā Putins viņai uzdāvināja lielu suni - izbāzni, neskatoties uz to, ka viņai ir šausmīgi bail no šiem dzīvniekiem. Pēc viņas teiktā, Kremļa vadītājs par to zināja.
Turklāt pēc gada Putins uz tikšanos ar Merkeli atveda labradoru. Viņa raksta, ka mēģināja ignorēt suni, taču bija nobijusies.
"Es interpretēju Putina sejas izteiksmi, ka viņš izbauda situāciju. Vai viņš tikai gribēja redzēt, kā reaģēs kāds, kas nokļuvis grūtībās? Vai tā bija neliela spēka izrādīšana? Es tikai domāju - esi mierīga, koncentrējieties uz fotogrāfiem, tas pāries," raksta Merkele.
Vēl viens klupšanas akmens Merkeles un Putina attiecībās bija Krievijas prezidenta rīcība G8 līderu sanāksmē 2015. gadā. Bijusī Vācijas kanclere sacīja, ka tad Krievijas prezidentam vajadzēja pievienoties uzkodām, taču viņš licis visiem sanāksmes dalībniekiem gaidīt 45 minūtes.
"Mēs gaidījām un gaidījām, un, ja ir kāda lieta, ko es nevaru izturēt, tad tā ir kavēšanās. Kāpēc viņš to darīja? Kam viņš mēģināja kaut ko pierādīt? Vai arī viņam tiešām bija problēmas?” viņa rakstīja.
Merkele uzsvēra, ka Putins nav atvainojies. Tā vietā viņš klātesošajiem stāstīja, ka dzer alu, ko pēc viņa lūguma sagādāja viņa vācu kolēģe.
"Pēc tam viņš smaidot teica, ka viņam nav citas izvēles, kā to dzert. To es saņēmu par savu laipnību."