Ministru prezidents Māris Kučinskis pirmdien, 4. jūnijā,Tallinā piedalījās Baltijas valstu premjerministru un Polijas Republikas ārlietu ministra reģionālajā sanāksmē.
Saeimas komisijā aizvadītajā nedēļā atbalstīta iecere līdz šim brīvprātīgi izvēlēto valsts aizsardzības mācību (VAM) no 2024. gada ieviest kā obligātu visās valsts vidējās izglītības iestādēs. Komisijā jau spriež par tehniskiem kā? jautājumiem, nevis vai?, lai gan, manuprāt, būtu vēl nepieciešamas diskusijas. Vai aizsardzības mācība tiešām ieviešama kā obligāta, vai tomēr atstājama brīvprātīga? Vai tā ieviešama kā atsevišķs priekšmets tajā vai citā apjomā un formā, vai integrējama citos mācību priekšmetos? Vai nepietiks ar civilās aizsardzības mācību, kas jau no 2018. gada būs skolās obligāta?
Valsts aizsardzības mācību (VAM) no nākamā gada īstenos 12 vidusskolās kā pilotprojektu, no 2020. gada – kā obligāti piedāvājamu izvēles priekšmetu, bet no 2024. gada to iecerēts ieviest kā obligātu 10. un 11. klasēs, – paredz Izglītības un zinātnes un Aizsardzības ministriju izstrādāts plāns. Tā ieviešana prasīs no valsts budžeta ap 17 miljonu eiro.
Ārpolitikai veltītajās Saeimas priekšvēlēšanu debatēs Jūrmalā atsevišķi politiķi norādīja uz plāniem aizsardzībai piešķirt līdzekļus virs pašlaik atvēlētajiem 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena pieprasījusi palielināt aizsardzības budžetu par 12 miljardiem eiro, lai modernizētu bruņotos spēkus un novērstu trūkumus, svētdien vēsta laikraksts "Bild am Sonntag".
Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss paziņojis, ka par spīti tam, ka pasliktinājušās Rietumvalstu attiecības ar Maskavu, nepieciešams turpināt dialogu ar Krieviju, kuru viņš nodēvēja par "svarīgu daudzpusējās kārtības balstu".
Latvijā un Lietuvā tēriņi aizsardzībai veido 1,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Igaunijā šis finansējums sasniedz 2,4%, tādējādi Baltijas valstīs šie rādītāji ir lielāki nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2016.gadu.
NATO un Eiropas Savienība (ES) ir vienisprātis, ka kopīgā aizsardzība ir tikai NATO uzdevums, ceturtdien Briselē paziņoja ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss.
Strauji attīstoties dažādām spējām, varētu būt nepieciešama diskusija par papildus finansējumu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien, atrodoties oficiālā vizītē Norvēģijā, aicinājis alianses dalībvalstis neatkāpties no saviem solījumiem palielināt izdevumus aizsardzībai.
Palielinot budžeta finansējumu valsts aizsardzībai, tiek stiprinātas Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) un Latvijas pašaizsardzības spējas, šodien tikšanās laikā ar NBS komandieri ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam Aizsardzības ministrija plāno ik gadu investēt ap 50 miljonu eiro militārās infrastruktūras attīstībā, prioritāri pilnveidojot uzņemošās valsts atbalsta un Zemessardzes infrastruktūru, kā arī sekmējot poligonu un šautuvju attīstību.
Šāds secinājums rodas, iepazīstoties ar jaunākajiem Aizsardzības ministrijas piedāvātajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā, kurus lielā sajūsmā šogad jau skatīja valdība. Tiek plānots noteikt, ka katra pilsoņa pienākums ir «pretoties agresoram ar visiem pieejamiem līdzekļiem».
ASV Kongresa Pārstāvju palātas un Senāta bruņoto spēku komitejas pagājušajā nedēļā apstiprinājušas 2018.finanšu gada aizsardzības budžeta projektu, kurā 100 miljoni dolāru paredzēti Baltijas valstu atbalstam, teikts Senāta komitejas tīmekļa vietnē publicētajā dokumentā.
NATO pārstāvji vizītes laikā Latvijā uzteikuši apņemšanos aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta, reizē norādot, ka svarīgi ir turpināt pildīt šo apņemšanos arī nākotnē, kā arī mudināja veicināt valsts pārvaldes institūciju plašāku izpratni par to iesaisti civilās gatavības nodrošināšanā , informēja Aizsardzības ministrijā.
Trešdien, 6.septembrī no plkst. 13.00 līdz 13.30 pie Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Rīgā, Peldu ielā 30 notika pikets, lai vērstu uzmanību uz ieilgušajām uzraudzības nepilnībām dzīvnieku labturības jomā.
Latvijas bērnu tiesību aizsardzības sistēmā ir "lieli caurumi", uzskata bijusī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja Ilona Kronberga.