Pētnieks: Tramps rada krīzes, lai pats spētu izskatīties labi
Ja visas NATO dalībvalstis aizsardzībai nekavējoties atvēlēs 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tas nenozīmēs, ka alianse automātiski kļūs drošāka, šādu viedokli pauda Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Hiršs norādīja, ka Tramps ar skaļiem paziņojumiem mēģina radīt vēlamo iespaidu par sevi, ASV un NATO. "Tramps ir krīžu prezidents - viņš runā par to, kas viss ir slikti, visi ir apdraudēti. Trampam vajag krīzes, lai izskatītos labi, tāpēc viņš pats arī tādas rada," sacīja pētnieks.
Pētnieks atgādināja, ka ASV prezidents jau ilgu laiku kritizē ārvalstīs notiekošo, tostarp aizsardzības nozari un tēriņus tai, piebilstot, ka Trampam neesot dziļas izpratnes par ārpolitiku un diplomātiju, kas neļaujot saprast, ka, piemēram, attiecībās ar Krieviju ASV varētu runāt daudz drošām, ja tā nebūtu viena, bet ar sabiedrotajiem Eiropā.
Neskatoties uz Trampa skaļajiem paziņojumiem NATO samitā, ir maz ticams, ka ASV varētu izstāties no alianses. "ASV visdrīzākais no NATO neizstāsies," teica Hiršs, gan piekodinot, ka tomēr šādu retoriku pilnībā nedrīkst ignorēt.
Trūkstot izpratnei par ārpolitiku, diplomātiskajiem procesiem, kā arī drošības politiku, Tramps uzskata, ka galvenokārt aizsardzības tēriņu palielināšana stiprinās alianses drošību, taču, "ja visi samaksās 2% no IKP, tas nenozīmē, ka būsim drošāki", uzskata Hiršs.
"Ir jāsadarbojas un jāattīsta savstarpējās spējas," pārliecināts pētnieks. Tramps Hirša ieskatā neredzot, ka Eiropa, raugoties no diplomātikas perspektīvas, pasaules drošībai pienes ļoti daudz. Vienlaikus Hiršs uzsvēra, ka Trampa pasaules redzējums un retorika saistībā ar NATO ir līdzīga Krievijas pozīcijai.
Kā ziņots, Briselē turpinoties NATO samitam, Tramps pieprasījis, lai sabiedrotie nekavējoties nepalielinātu aizsardzības izdevumus, aģentūrai DPA paziņojuši avoti, kas informēti par sarunu gaitu. Tāpat Tramps pārējo dalībvalstu līderiem paziņojis, ka viņiem aizsardzības izdevumi jāpalielina līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nevis līdz 2% no IKP, par ko bija panākta vienošanās iepriekš.