Valsts aizsardzības mācību (VAM) no nākamā gada īstenos 12 vidusskolās kā pilotprojektu, no 2020. gada – kā obligāti piedāvājamu izvēles priekšmetu, bet no 2024. gada to iecerēts ieviest kā obligātu 10. un 11. klasēs, – paredz Izglītības un zinātnes un Aizsardzības ministriju izstrādāts plāns. Tā ieviešana prasīs no valsts budžeta ap 17 miljonu eiro.
VAM paredzēts sākt 10. un turpināt 11. klasē, attiecīgi - profesionāli tehniskajās skolās 2. un 3. kursā. Saturā ietverti četri bloki: valstiskās audzināšanas, dzīves skolas, fiziskās sagatavotības un militārais. Zinību apguvei mēnesī tiks atvēlētas astoņas nodarbības. Savukārt vasarā rīkos 11 dienu nometnes, kurās gan piedalīšanās būtu brīvprātīga, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pa punktiem uzskaitīja Aizsardzības ministrijas Jaunsardzes un informācijas centra vadītājs Aivis Mirbahs. Viņš norādīja, ka 2024. gads kā starta laiks izvēlēts tāpēc, ka līdz tam būs apmācīti nepieciešamie instruktori, savesta kārtībā infrastruktūra un nodrošināts finansējums. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis piebilda, ka vēl šis gads ir nozīmīgs ar to, ka, cerams, tad būs optimizēts arī skolu tīkls. Jo diez vai līderības prasmes, ko paredz VAM, būs apgūstamas, ja klasē būs trīs skolēni. Vismaz desmit būs vajadzīgi grupu darbam, viņam pievienojās arī A. Mirbahs.
Viena no problēmām, kas būs jārisina, ir instruktoru nepietiekamība. Pašlaik ar augstāko izglītību ir tikai 40 speciālistu, kas ir krietni par maz.
Tā kā klātesošie neslēpa bažas, vai pašvaldības atsauksies šādam jaunievedumam, jaunsargu vadītājs centās tās gaisināt. Pērn aptaujas liecinājušas: no 119 vietvarām trešdaļa neatbalstījušas šādu priekšlikumu. Šogad tās bijušas vien sešas, kas pieļāvušas, ka neizdosies sagatavot infrastruktūru. Taču pēc pārrunām izdevies pārliecināt visas pašvaldības par VAM nepieciešamību.
Viena no problēmām, kas būs jārisina, ir instruktoru nepietiekamība. Pašlaik ar augstāko izglītību ir tikai 40 speciālistu, kas ir krietni par maz. Mācības Sporta un pedagoģijas akadēmijā uzsākuši 12 jaunsargu instruktori, un drīzumā viņiem pievienosies vēl 20, tātad kopumā tie esot jau 72. Ja jauniešu skaits saglabājas ap 10 000, tad līdz 2024. gadam pavisam vajadzēs 350 instruktoru, teica A. Mirbahs, piebilstot, ka viens pasniedzējs varētu strādāt vairākās vietās, tās būtu vidēji septiņas klases. Tāpat turpinās pastāvēt interešu izglītība, proti, Jaunsardze, tā ka arī tā būs instruktoru pārziņā. Viņš pieļāva, ka šajā darbā, iegūstot papildu kvalifikāciju, būtu iespējams piesaistīt arī esošos pedagogus un atvaļinātos bruņoto spēku karavīrus. A. Mirbahs akcentēja, ka šā plāna īstenošanai būs nepieciešams papildu finansējums - apmēram 17 miljonu eiro, taču tas būs divdesmit reižu lētāk, nekā ieviešot obligāto militāro dienestu.
Komisija atbalstīja Aizsardzības un Izglītības un zinātnes ministriju sagatavoto plānu, un Saeima drīzumā lems, vai aicināt Ministru kabinetu iekļaut VAM kā obligātu priekšmetu vidusskolās.
Rīgas 28. vidusskola ir viena no tām, kas piedalīsies pilotprojektā. Tajā VAM jau desmit gadu tiek piedāvāts apgūt vidusskolas posmā un arī 7. līdz 9. klasēs. Skolas direktors Guntars Jirgensons abām rokām atbalsta šādu ministriju ierosinājumu: «Tas būtu neprāts paļauties, ka valsti spēs aizsargāt tikai profesionāla armija vai algotņi. Ja tā būtu noticis Latvijas Brīvības cīņu laikā, tad neatkarīgu valsti tā arī mēs nebūtu izcīnījuši.»
Viņa skolā VAM ir daudz augstākas prasības nekā tās, ko paredz projekts, kas vairāk orientēts uz civilo aizsardzību, nevis militarizēto virzienu. Viņš gan cerot, ka izdosies atrast kompromisu un turpināt skolas programmu.
Arī Alūksnes novada vidusskolā jau sešus gadus 10. līdz 12. klasē visi mācās VAM. Ir tikai daži izņēmumi, kas to nedara, piemēram, pacifistisku apsvērumu vai veselības problēmu dēļ.