Tūkstošiem abortu pretinieku sestdien trijās lielākajās Horvātijas pilsētās piedalījās "Dzīvības gājienā", nesot plakātus ar tekstu "Es neesmu izvēle - es esmu bērns".
Vairāki tūkstoši sieviešu melnās drēbēs otrdien izgāja demonstrācijās Polijas lielpilsētās, aizstāvot tiesības uz abortiem, kuras tiekot ierobežotas pašreizējās konservatīvās valdības laikā, vēsta ziņu aģentūra LETA.
Gadā mākslīgi veikto abortu skaits samazinās par desmit procentiem, un, lai arī piecu gadu laikā tas sarucis pat uz pusi, grūtniecības pārtraukšana tomēr ir daudzu medicīnas iestāžu ikdiena. 2013. gadā tika veikti 5557 aborti, visvairāk sievietēm vecumā no 25 līdz 34 gadiem.
Politiķi, kas vēlas mainīt esošo grūtniecības pārtraukšanas kārtību, atsaucas uz Latvijas Universitātes profesores, ārstes Ilzes Vībergas vadībā veikto pētījumu Nevēlama grūtniecība un kontracepcijas prakse Latvijā (2012./2013), bet pati pētījuma autore datos saredz ko citu. Par to, kāpēc ir vai nav vajadzīga esošās sistēmas maiņa, Neatkarīgās diskusija ar I. Vībergu un vienu no izmaiņu iniciatorēm – Nacionālās apvienības (NA) deputāti Ingu Biti, kas pašlaik nolikusi deputātes mandātu uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, turpinot izskatīt grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, ieslīga diskusijās par diviem jautājumiem – vai ar likumu jānosaka pienākums sniegt informāciju par aborta sekām personai, kura mudina citu personu veikt abortu, kā arī vēlreiz atgriezās pie neatrisinātā jautājuma par mājdzemdību apmaksu, kur joprojām nav panākta vienošanās – vai un kā valsts apmaksātu arī dzemdības mājas.
Lielākā daļa sieviešu, kuras veikušas grūtniecības pārtraukšanu, ir precējušās vai dzīvo kopā ar pastāvīgu partneri. 83 procentiem šo sieviešu ir vismaz vidusskolas izglītība. Vairāk nekā pusei sieviešu tas bijis atkārtots aborts.
Saeimas Demogrāfijas apakškomisija ar piecu deputātu balsīm nolēma virzīt tālākai apspriešanai vairākus grozījumus likumos, kas paredz aizsargāt vēl nedzimušu dzīvību jau kopš ieņemšanas brīža, kā arī būtiski pagarināt obligāto pārdomu laiku pirms grūtniecības pārtraukšanas.
Sekojot līdzi notikumiem Latvijas politikā un sabiedriskajā dzīvē, pretabortu jautājums šogad bijis viens no karstāko diskusiju iemesliem, lielā mērā koncentrējoties tieši parlamentā, kur abortu pretinieki ieguvuši īpaši dzirdīgas ausis.
Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija, pabeidzot izskatīt pretabortu darba grupas priekšlikumus, uz nākamo gadu gan ir atstājusi izšķiršanos par vairākiem svarīgiem jautājumiem – deputātiem būs jāpieņem lēmums par pārdomu laika pagarināšanu pirms grūtniecības pārtraukšanas un likumu grozījumiem, nosakot, ka bērna dzīvība ir aizsargājama no ieņemšanas brīža.
Mums tas ir pagodinājums, ja Sorosa fonds – Latvija (SFL) piešķir kādai organizācijai ievērojamu summu naudas, lai tā varētu cīnīties pret mūsu kampaņu Par dzīvību, saka kampaņas idejas autors Jānis Pļaviņš.
31 gadu vecās indietes Savitas Halapanavaras nāve, ko izraisīja spontānā aborta dēļ notikusī asins saindēšanās, uzjundījusi jaunas diskusijas par tiesībām uz abortiem Īrijā, kur likumdošana šajā ziņā ir viena no konservatīvākajām pasaulē.
95 procentu gadījumā sievietes, atnākot pie speciālista, jau ir izlēmušas, vai grūtniecību vēlas saglabāt un laist pasaulē mazuli, tāpēc īpaši pagarināts pārdomu laiks pirms aborta var tikai pasliktināt situāciju.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule uzsver, ka Pasaules veselības organizācijas (PVO) rekomendācijās noteikts, ka valstīs jābūt nodrošinātai pieejamībai grūtniecības pārtraukšanai pēc sievietes izvēles un valstij jādara viss, lai tas notiktu drošos apstākļos.
Par Saeimas diskusiju krustugunīs nokļuvušo abortu un dzimstības veicināšanu bez politiskās mērces un ieinteresētības Neatkarīgās intervija ar profesionāli – Rīgas Dzemdību nama galveno ginekoloģi, RSU dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāju, RAKUS galveno speciālisti dzemdniecībā un ginekoloģijā, VM galveno speciālisti dzemdniecībā un ginekoloģijā Daci Rezebergu.
Šīs vasaras sākumā Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks ierosināja apspriest tēmu par abortu ierobežošanu un dzimstības palielināšanu, un kā viens no pirmajiem priekšlikumiem bija mainīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu, nosakot, ka katram bērnam ir tiesības uz dzīvību un aizsardzību no ieņemšanas brīža.
Lai gan vairākas organizācijas, arī Latvijas Ginekologu asociācija, un eksperti pirmdienas rītā paziņoja par savu izstāšanos no Saeimas deputāta Imanta Parādnieka (VL!TB/LNNK) vadītās darba grupas par valsts atbalsta programmu krīzes grūtniecības gadījumos, aizsargājot nedzimuša bērna tiesības uz dzīvību, darba grupa turpināja apspriest iesniegtos priekšlikumus un arī balsot par tiem.
Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas izveidotā darba grupa panākusi vienošanos, ka sievietēm, ja viņas izteikušas vēlēšanos veikt grūtniecības pārtraukšanu, ir jāsaņem vispusīga informācija par dažādiem ar abortu saistītiem aspektiem.