Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija, pabeidzot izskatīt pretabortu darba grupas priekšlikumus, uz nākamo gadu gan ir atstājusi izšķiršanos par vairākiem svarīgiem jautājumiem – deputātiem būs jāpieņem lēmums par pārdomu laika pagarināšanu pirms grūtniecības pārtraukšanas un likumu grozījumiem, nosakot, ka bērna dzīvība ir aizsargājama no ieņemšanas brīža.
Arī kārtējā Demogrāfijas apakškomisijas sēde šonedēļ noritēja saspringtā gaisotnē, kam pirmsākumi meklējami vēl abortu jautājumu darba grupas izveidē un darbībā, kur saspīlētas attiecības valdīja starp apakškomisijas vadī
tāju Imantu Parādnieku
(VL!TB/LNNK) un deputāti Dainu Kazāku (RP). Pēdējās divās apakškomisijas sēdēs raisījās karstas diskusijas par diviem jautājumiem – vai konsultācijas gadījumā, ja sieviete izteikusi vēlmi veikt abortu, būtu obligātas, kā arī – vai ir nepieciešams dažādu jomu ekspertu viedoklis par likuma grozījumiem, kas paredzētu nedzimuša bērna aizsardzību jau no ieņemšanas brīža. Līdz šim lielāko daļu jautājumu apakškomisijā izlēma konceptuāli, balsojumi par konkrētām likuma izmaiņām vēl nav notikuši un, visticamāk, gaidāmi jau nākamajā gadā.
Visvairāk diskutētais jautājums, kurā deputāti pieņēma konceptuālu lēmumu, bija – noteikt, ka pirmās grūtniecības gadījumā meitenei vai sievietei būs obligāti jāapmeklē konsultants, ja viņa vēlēsies grūtniecību pārtraukt. Darba grupas priekšlikumos kā arguments, kāpēc tam jābūt obligātam, norādīts, ka neauglības risks pēc pirmās grūtniecības pārtraukšanas ir vislielākais. Veselības ministrija atzinusi, ka būtiskākais ir sievietei piedāvāt iespēju saņemt konsultāciju. Praktiski visi apakškomisijas sēdes dalībnieki atbalsta ideju par konsultāciju pieejamību sievietēm, taču liela daļa ekspertu tomēr bija pret ideju, ka šāda konsultācija būtu obligāta. «Aicinu nediskutēt par obligātumu, cilvēkam jādod iespējas izvēlēties,» teica Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (Vienotība). Arī resursu centra Marta speciālistes sacīja, ka nevar to uzlikt par pienākumu, tas ir pret cilvēka tiesībām, jo sieviete pati var izvēlēties, vai viņai apmeklēt konsultantu vai ne. A. Ašeradens bija arī tas, kas vaicāja, vai vispār ir iespējams pateikt, ka sievietei ir pirmā grūtniecība, kuras gadījumā konsultants būtu obligāts. Ginekologi atzina, ka to nevar pateikt, ārsti tic uz vārda, ja nav citu pierādījumu. Līdz ar to deputāts aicināja šo jautājumu par obligātumu neapspriest, taču apakškomisijas deputāti tomēr ar balsu pārsvaru nobalsoja, ka konsultācijām jābūt obligātām.
Šīs nedēļas sēdē deputāti vēl nesprieda par priekšlikumu – vai pagarināt pārdomu laiku pirms aborta veikšanas līdz 120 stundām pašreizējo 72 stundu vietā. Priekšlikumu neatbalsta ne Latvijas Ginekologu asociācija, ne Veselības ministrija, jo gadījumā, ja sieviete izlēmusi par abortu, tas no sievietes veselības viedokļa būtu veicams pēc iespējas ātrākā laika periodā.
Asas diskusijas izraisīja it kā tāds pašsaprotams ierosinājums – lemjot par Latvijas Universitātes profesores Valentijas Liholajas priekšlikumu par nedzimuša bērna aizsardzību no ieņemšanas brīža, pieaicināt dažādu jomu ekspertus (Labklājības, Veselības un Tieslietu ministriju, Tiesībsargu, Ginekologu asociāciju) izteikt viedokli par šo ierosmi. «Neredzam iemeslu, kāpēc te jājautā vairākus un dažādus viedokļus,» sacīja deputāte Inguna Rībena (Vienotība), arī deputāts Jānis Dombrava (VL!TB/LNNK) teica: tas ir politisks jautājums, mums ir jāizšķiras, kurā virzienā ejam, jo skaidrs, ka viedokļi būs diametrāli pretēji.