Sorosa fonds steigā piešķir līdzekļus cīņai pret abortu aizlieguma aizstāvjiem

 

Mums tas ir pagodinājums, ja Sorosa fonds – Latvija (SFL) piešķir kādai organizācijai ievērojamu summu naudas, lai tā varētu cīnīties pret mūsu kampaņu Par dzīvību, saka kampaņas idejas autors Jānis Pļaviņš.

Pašlaik sabiedrībai ir redzami gan – plakāti par nedzimuša bērna aizsardzību pilsētas ielās, gan akmens skulptūru instalācija un arī plašās diskusijas Saeimā par abortu ierobežošanu. Saskaņā ar oficiālo informāciju SFL piešķīris organizācijai Papardes zieds 19 000 eiro, lai tā «varētu reaģēt uz negaidīti masveidīgo kampaņu Par dzīvību, kas būtībā ir vērsta uz abortu aizliegumu un tālāku seksuālo un reproduktīvo tiesību ierobežošanu». Papardes zieda valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle uzsver, ka organizācijai šis piešķīrums nav domāts, lai pret kādu cīnītos, bet lai aizstāvētu Latvijas iedzīvotāju reproduktīvās un seksuālās tiesības, kuras ar masveida kampaņu, būtiski šīs tiesības apdraud.

Saeimā nav rimušas diskusijas par izmaiņām likumos saistībā ar abortu ierobežošanu. Šonedēļ Saeimas Demogrāfijas apakškomisija izskatījusi vairākus priekšlikumus, par kuriem iepriekš vienojusies tā dēvētā pretabortu darba grupa, un deputāti konceptuāli vienojās par atbalstu priekšlikumam, ka pirmās grūtniecības gadījumā, ja sieviete izteikusi vēlmi veikt abortu, konsultācija ir obligāta. Diskusijas par turpināsies, deputātiem būs jāpieņem lēmums, vai mainīt likumu, nosakot, ka pārdomu laiks pirms grūtniecības pārtraukšanas ir 120 stundas pašreizējo 72 stundu vietā. Diskutējot parlamentā, iezīmējas divas viedokļu grupas, kuras pie kopsaucēja praktiski nenonāk. Neatkarīgā jau rakstīja, ka vairākas organizācijas – Papardes zieds, resursu centrs Marta, krīzes centrs Skalbes un citas izstājās no darba grupas, protestējot pret darba grupas vadības stilu.

Aizstāvēsim tiesības

Darba grupas priekšlikumus tagad turpina skatīt jau Demogrāfijas apakškomisija, kur par tiem balso deputāti, un sēdēs piedalās dažādu organizāciju pārstāvji (pēdējā sēdē piedalījās arī centrs Marta un citi). Papardes zieda vadītāja I. Ķelle skaidro, ka finansējumu organizācijas darbībai Sorosa fondam lūgusi pati organizācija, lai turpinātu to darbu, ko «dara ikdienā», proti, iedzīvotāju reproduktīvo un seksuālo tiesību aizstāvību. «Mūsu darba pamatā ir pētījumi, zinātniski atzinumi, ekspertu viedokļi dažādās jomās, mūsu uzdevums ir dot šo izpratni gan deputātiem, ierēdņiem un sabiedrībai kopumā,» saka I. Ķelle. «Pašreiz mēs patiešām saskatām apdraudējumu cilvēka tiesībām izvēlēties un esam pret reproduktīvo tiesību ierobežošanu. Šīs organizācijas, kuras tagad teic, ka nav par aborta aizliegumu, vēl gada sākumā bija iesniegušas Saeimā priekšlikumu likuma izmaiņām, lai abortu aizliegtu.»

SFL mājaslapā teikts, ka šis piešķīrums ir domāts, «lai varētu reaģēt uz negaidīti masveidīgo kampaņu Par dzīvību, kas būtībā ir vērsta uz abortu aizliegumu un tālāku seksuālo un reproduktīvo tiesību ierobežošanu. Organizācija strauji reaģēja uz pro-life organizāciju mēģinājumiem caur Saeimas Demogrāfijas komisiju izbīdīt likumu grozījumus, kas noteiktu, ka valsts aizsargā dzīvību no ieņemšanas brīža, līdz ar to paverot ceļu abortu aizliegumam un tālākai seksuālo un reproduktīvo tiesību ierobežošanai». I. Ķelle precizē, ka šī nauda ir nepieciešama regulāram darbam – ne lai pret kādu cīnītos, bet par iedzīvotāju tiesībām zināt, kas notiek parlamentā.

Cilvēkiem jāzina

Kustības Par dzīvību idejas autors Latvijā Jānis Pļaviņš zināmā mērā esot pat pagodināts, ka SFL finansējums tiek piešķirts, lai reaģētu pret viņa un domubiedru veidoto kustību. «Mēs ar trīs reizes mazāku summu esam panākuši tādu pretreakciju. Neredzu, ka vispār kādam pret kādu jācīnās. Mēs nevēlamies aizliegt abortus, bet vēlamies, lai cilvēki Latvijā zina, kas ir aborts un kādas ir tā sekas. Mēs vēlamies izglītot sabiedrību, ar kuru brīdi sākas cilvēks, pacelt šo jautājumu pēc iespējas skaļāk. Mēs aicinātu Sorosa fondu naudu piešķirt par kādu projektu, nevis pret, piemēram, tām pašām konsultācijām, lai abortu izvēlētos pēc iespējas mazāk sieviešu, vai labāk tad jau prezervatīviem, lai gan tas arī neatrisina problēmu būtībā, kad runa ir par cilvēka dzīvību.» Jautāts, kā tiek finansēta kustība, J. Pļaviņš atbild – no brīvprātīgiem ziedojumiem. Neviens cilvēks, kurš strādā kampaņas labā, nesaņemot nevienu santīmu – citādi tās izmaksas būtu vismaz 100 000 eiro. Protams, reāla nauda ir nepieciešama, piemēram, drukas darbiem, kur tiek izlietoti ziedojumi.

Strādājam idejas vārdā

Asociācijas Ģimene, kas aktīvi iesaistījusies Saeimas darbā par abortu tēmu, vadītāja Ilona Bremze nebrīnās, ka SFL piešķir naudu tieši Papardes ziedam, jo viņus vieno liberāla pasaules uztvere. «Es pat nezinu, par ko Saeimā tagad drīkst runāt, cik saasināti viss tiek uztverts. Piemēram, konsultācijas sievietēm, kuras pieļauj abortu – vai tur būtu daudz dažādu viedokļu, ka tādas nevajag? Tāda šūmēšanās, šķiet, par tik pašsaprotamu jautājumu. Jāuzvar taču veselajam saprātam kādreiz!» Asociācija nav prasījusi SFL finansējumu saviem projektiem. «Domāju, mums arī nedotu,» saka I. Bremze. Viņa un citi asociācijā strādājot idejas vārdā, un ienākumu avots ir ziedojumi. «Mums nav neviena kapeika no Rietumiem. Kad tika sākta kampaņa Par dzīvību, pavērās brīnumainas lietas, daudzi ziedoja šim mērķim,» apliecina I. Bremze. «Es varu tikai Sorosa fondu aicināt vairāk cīnīties par to, lai dzimtu vairāk bērnu, nevis apklusināt kādas organizācijas.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!