Neatkāpjas no idejas par obligātu pirmsaborta konsultāciju

Gadā mākslīgi veikto abortu skaits samazinās par desmit procentiem, un, lai arī piecu gadu laikā tas sarucis pat uz pusi, grūtniecības pārtraukšana tomēr ir daudzu medicīnas iestāžu ikdiena. 2013. gadā tika veikti 5557 aborti, visvairāk sievietēm vecumā no 25 līdz 34 gadiem.

Satraucoši ir dati, ka piecos gadījumos grūtniecība pārtraukta ārpus medicīnas iestādes, kā arī ir zināms par 181 neskaidras izcelsmes abortu. Taču tā vietā, lai domātu, kā samazināt abortu skaitu, kā izglītot cilvēkus par iespēju izsargāties no nevēlamas grūtniecības, politiķi būtībā koncentrējas uz sievietes tiesību ierobežošanu. To apliecina, piemēram, vēlme nodrošināt nevis brīvprātīgas konsultācijas pirms lēmuma pieņemšanas par abortu, bet obligātas – ja tādas netiktu apmeklētas, norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu sieviete saņemt nevarētu.

Abortu skaits samazinās

Nenoliedzami – abortu skaits ir augsts, to atzīst arī ginekologi, taču pēdējos gados vērojamas pozitīvas tendences. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka kopējais abortu skaits 2013. gadā samazinājies par 5,6% un vēl būtiskāk samazinājies mākslīgo abortu skaits (tie ir aborti pēc sievietes vēlēšanās līdz 12 grūtniecības nedēļai) – par 10,3 procentiem. Statistika par 2014. gadu vēl nav apkopota.

Tāpat kā iepriekšējā Saeimā (tobrīd Demogrāfijas apakškomisijā), arī šajā sasaukumā (Sociālo un darba lietu komisijā) turpinās diskusijas par priekšlikumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, un, tā kā parādās arvien jauni priekšlikumi, nav iespējams prognozēt, kad likumu varētu izskatīt parlamenta sēdē un kādas izmaiņas reāli varētu stāties spēkā. Galvenie atslēgas vārdi aktuālajām diskusijām ir konsultācijas pirms grūtniecības pārtraukšanas un pārdomu laiks pirms norīkojuma saņemšanas aborta veikšanai.

Jāliek obligāti konsultēties

Sešu deputātu (aktīvākie diskutētāji – Imants Parādnieks un Inga Bite) sagatavotie priekšlikumi paredz likumā noteikt iespēju mātei un tēvam (sievietei grūtniecības stāvoklī un vīrietim) saņemt krīzes grūtniecības speciālista konsultāciju. Deputāti vēlas noteikt, ka norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu mātei, kura izteikusi vēlēšanos mākslīgi pārtraukt grūtniecību, drīkst izsniegt tikai tad, ja saņemts apliecinājums par dalību konsultācijā. Tas apliecina deputātu vēlmi noteikt šādas konsultācijas neizbēgamas, obligātas, neņemot vērā sievietes vēlmi. Pamatojot šādu priekšlikumu, deputāti norāda, ka no valsts puses tiek pilnībā ignorēts pēcaborta sindroms, ar ko saskaras teju ikviena sieviete, kura izdarījusi abortu. «Mākslīga grūtniecības pārtraukšana ir procedūra, kas būtiski apdraud sievietes emocionālo un fizisko veselību. Bieži pēc mākslīgas grūtniecības pārtraukšanas konstatējami gadījumi, kad sieviete fizioloģisku vai psiholoģisku iemeslu dēļ vairs nevar ieņemt un iznēsāt bērnu,» skaidro deputāti. I. Parādnieks norāda, ka vēlme bijusi sniegt atbalstu sievietēm šādā situācijā un, ja ir kāda informācija, ko sievietei var sniegt konsultācijā un kas var viņas lēmumu mainīt, ieguvēji būs visi. Katrai sievietei situācija ir citāda, jo vienai būs nepieciešama sociāla rakstura, citai – juridiska vai psiholoģiska palīdzība. Vēl viens priekšlikums ir pagarināt pārdomu laiku pirms aborta veikšanas no pašreizējām 72 stundām līdz 120 stundām jeb piecām dienām.

Visām sievietēm psihoterapeitu?

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija iebilst pret visām šīm iecerēm, jo ārsti uzskata, ka nepareizi ir pašreizējā situācijā mākslīgi paildzināt laiku līdz aborta veikšanai – ja sieviete par to jau ir izšķīrusies. Šādos gadījumos arī starptautiskie dokumenti iesaka grūtniecību pārtraukt pēc iespējas agrāk, lai neradītu draudus sievietes veselībai. Ginekoloģe Dace Melka saka: kopumā pozitīvi, ja valsts vēlas nodrošināt konsultācijas sievietēm, taču tam jānotiek brīvprātīgi! «Ginekologs sievietei sniedz visu informāciju no medicīniskā viedokļa, taču ginekologi nebūs tie, kuri varēs sniegt šādu padziļinātu konsultāciju. Ar konsultācijas obligātumu un ar ilgāku pārdomu laiku mēs ļoti samazinām sievietes iespējas izvēlēties, no sievietes veselības viedokļa vajadzētu to darīt pēc iespējas ātrāk. Mani satrauc, kā tas darbotos reālajā dzīvē, jo mēs redzam no pieredzes, ka sievietes jau tagad internetā meklē iespējas veikt abortu, un, ja būs vēl lielāki šķēršļi, kas notiks tad?» Aizstāvot sievietes tiesības izvēlēties, pret grozījumiem likumā ir virkne nevalstisku organizāciju Papardes zieds, sieviešu resursu centrs Marta, Medicīnas studentu asociācija, savukārt Krīzes grūtniecības centrs atbalsta grozījumus.

«Mēs esam par brīvprātīgām konsultācijām un visām grūtniecēm,» saka Papardes zieda vadītāja Iveta Ķelle. Galu galā – kāpēc konsultācijas ir nepieciešamas tikai tām sievietēm, kuras pieļauj grūtniecības pārtraukšanu? Palīdzību vajag arī sievietēm, kuras gaida bērnu, sievietēm, kuras zaudējušas mazuli vai dzīvesbiedru. Diskusijās pat dzima ideja, ka visām sievietēm, kuras gaida bērnu, būs jāiet uz konsultāciju pie psihoterapeita. Veselības ministrija atturīgi vērtē šīs idejas, jo labi apzinās, ka šādi grozījumi prasīs būtiskus finanšu resursus, kuri nav aprēķināti, kā arī no šāda viedokļa ierosmes ir tālu no reālās dzīves – pašlaik uz jebkuru valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu ir mēnešiem garas rindas. Labklājības ministrija diskusijā pagaidām vispār nav iesaistīta. Jautājumu sabiedrība uzdod arī par to, kas ir krīzes grūtniecības speciālists, kuram būtu ekskluzīvas tiesības konsultēt sievietes un kuram valsts uzticētu veikt šo pienākumu?

Pētījums Nevēlama grūtniecība un kontracepcijas prakse Latvijā, 2012./2013. gads

Vidējais mākslīgi grūtniecību pārtraukušo sieviešu vecums – 29,2 gadi

9% sieviešu mācās, 54% jeb 399 strādā un 8% jeb 54 apvieno mācības un darbu

84% sieviešu ir pastāvīgas partnerattiecības ar vīrieti, no kura iestājusies grūtniecība

53% nereģistrētā kopdzīvē, 31% sieviešu ir precējušās

15% sieviešu ir pēcdzemdību jeb bērna kopšanas atvaļinājumā

21% nav lietojis nekādu kontracepciju, vairākumu pievīlis prezervatīvs vai pārtrauktais dzimumakts

60% pētījuma dalībnieču zina, ka hormonālās kontracepcijas tablete ir lietojama katru dienu; 6% sieviešu uzskata, ka pietiek, ja hormonālo kontracepcijas tableti iedzer tikai pirms dzimumakta

31% grūtniecības pārtraukšanas iemeslu saistīti ar partneri – nav stabilu attiecību vai partneris šobrīd bērnu nevēlas. Tikai kā vienīgos iemeslus tos min 5%

75% sieviešu konsultējās ar kādu personu, pirms pieņēma lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu

29 sievietes (4%) pārtrauca grūtniecību, jo ģimene bija pret tās turpināšanu

36% sieviešu pārtrauc grūtniecību, jo domā, ka nespēs apvienot bērna audzināšanu ar darbu vai mācībām; 36% – baidās, ka nevarēs bērnu uzturēt

27%  atzīst, ka lēmumu varētu mainīt finansiāla palīdzība, un 23% uzskata, ka būtiskas būtu sociālas garantijas

55% sieviešu nezina, kādu kontracepcijas metodi lietos nākotnē

25% sieviešu lēmumu pārtraukt grūtniecību varētu mainīt finansiālu vai sociālu garantiju ietekmē

85% lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu uzskata par negrozāmu jau pirms došanās pie ārsta