Šodien ir piecdesmit devītā no 120 likumā noteiktajām Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu aģitācijas dienām, kurās partiju tēriņi ir stingri ierobežoti. Lai partijām netrūktu līdzekļu dārgajai vēlētāju balsu zvejošanai, tām, protams, nepieciešami sponsori, un visaktīvākie jeb devīgākie tie ir šobrīd pie varas esošajai Vienotībai.
Tatjanas Ždanokas izslēgšana no Eiropas Parlamenta (EP) Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupas būtu jūtams trieciens viņas propagandas kampaņām, jo liegtu pieeju grupas finansēm.
Nacionālā apvienība turējusi savu solījumu un nepilnu nedēļu pēc tam, kad premjerministre Laimdota Straujuma atlaida vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski, nosaukusi jauno šī amata kandidātu – Romānu Naudiņu.
Šodien ir pēdējā diena, kad politiskās partijas var iesniegt savu kandidātu sarakstu dalībai Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Līdz trešdienai politiskajai sacīkstei bija pieteikušies 13 saraksti, kuros dominē jau pazīstami personāži.
Krievijas agresijas ēnā Latvijas un Lietuvas prezidenti tiekoties ar ASV viceprezidentu Džo Baidenam Viļņā pauduši vēlmi, lai abās Baltijas valstīs NATO militārās mācības notiktu biežāk.
Eiropas Savienība (ES), sodot Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā, vakar sākusi piemērot sankcijas. Visticamāk, arī Krievija nekavēsies ar atbildes reakciju. Latvija, kurai Krievija ir viena no lielākajām tirdzniecības partnerēm, var ciest vissmagāk. Tai pašā laikā Latvija nevēlas, lai to piemeklētu Ukrainas liktenis.
Saskaņas centra (SC) un tā satelītu ideoloģiskajiem pretiniekiem dots vēl viens brīdinājums par nepieciešamību apvienot spēkus pirms šā rudens Saeimas vēlēšanām.
Nacionālo karavīru piemiņu ekspluatējošajiem indivīdiem nevajadzētu bojāt 16. marta atceres dienu vēl dzīvi palikušajiem leģionāriem un savu patriotismu apliecināt baznīcā vai brāļu kapos, uzskata liela daļa sabiedrības.
No 52 partijām, kas piedalījās pērnā gada pašvaldību vēlēšanās, 24 pārkāpušas partiju finansēšanas noteikumus, bet 20 partijām pārkāpumi bijuši pietiekami nopietni, lai sauktu tās pie administratīvās atbildības, piemērojot naudas sodus.
Situācijā ar Latvijas iekšējo drošību nav nekā tāda, ar ko Iekšlietu ministrija nespētu tikt galā vai kas no iepriekšējiem gadiem būtiski atšķirtos, uzskata iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un politisko norišu eksperti.
Krievijas militārā agresija Ukrainā, kuras neatkarību un teritoriālo integritāti tā Budapeštas memorandā garantēja apmaiņā pret atteikšanos no kodolieročiem, maina spēles noteikumus kodolieroču neizplatīšanas līguma režīmā, uzstājoties Saeimā debatēs par nosodījuma paušanu Krievijai, kas izvērsusi militāru agresiju Ukrainā, brīdināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Nespējot ierobežot Krievijas TV kanālu retranslāciju ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Nacionālā apvienība meklēs atbalstu koalīcijā, lai operatīvi sagatavotu un pieņemtu likumu, kas ļautu ierobežot notikumu Ukrainā atspoguļošanu Krievijas masu mediju interpretācijā.
Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc Nacionālās drošības padomes sēdes paziņoja, ka Latvija pret potenciālu militāro agresiju ir aizsargāta ne sliktāk kā jebkura cita NATO dalībvalsts.
Uz Ukrainas krīzes fona Krievijas televīzijas esot kļuvušas par Maskavas ārpolitikas instrumentu, radot draudus nacionālajai drošībai, ir pārliecināta Nacionālā apvienība, kas aicina ierobežot kaimiņvalsts TV kanālu retranslāciju Latvijā.
Reformu partija vēl pirms vēlēšanām un tajās, visticamāk, ciestā zaudējuma nolēmusi vēlreiz mēģināt atstāt aiz sevis liecību nākamajām paaudzēm, mēģinot ieviest Satversmē jau ilgi lolotos grozījumus par deputāta imunitātes mazināšanu un Valsts prezidenta vispārējām vēlēšanām.
Visā pasaulē asu reakciju izraisījis Krievijas parlamenta augšpalātas lēmums atbalstīt valsts prezidenta Vladimira Putina lūgumu nepieciešamības gadījumā ievest Ukrainā Krievijas bruņotos spēkus.
Uzskatot, ka daudzas pašvaldības nākotnē būs ieinteresētas apvienoties, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādāja un parlaments pirmajā lasījumā apstiprināja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas šādu apvienošanos atvieglos. Pašvaldību vadītāji tajā gan neredz nepieciešamību vai izdevīgumu, gluži pretēji – saskata vēlmi nostiprināt partiju varu reģionos.
Atzīstot Latvijas sportistu izcilos sasniegumus Soču olimpiskajās spēlēs, Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi mainīt pastāvošo kārtību, ka sportisti naudas balvu saņem tikai par vienu – augstāko – izcīnīto vietu.
Novēlots, taču augstu vērtēts ir Latvijas un tās tautas sniegtais atbalsts Ukrainai cīņā par demokrātisko vērtību nostiprināšanu valstī, saka Latvijas Ukraiņu kongresa (LUK) valdes priekšsēdētājs Mikola Pavļuks.
Zolitūdes traģēdijas upuru skaits un Krimināllikuma panta, saskaņā ar kuru ierosināts kriminālprocess, paredzētais sabiedrībai nepieņemami zemais sods par iespējamo nolaidību ēkas projektēšanas un būvniecības laikā rosinājis Saeimas deputātu Andreju Judinu izstrādāt grozījumus Krimināllikumā, par līdzvērtīgiem nodarījumiem paredzot bargākus sodus.
Sekojot likumu pieņemšanas noteiktajai kārtībai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pretēji nozaru speciālistu rekomendācijām imigrācijas likumā apstiprināja grozījumus, kas praktiski likvidēs iespēju reģioniem piesaistīt investīcijas no trešo valstu pilsoņiem, kas, iegādājoties nekustamo īpašumu, vēlas saņemt uzturēšanās atļaujas.
Traģiskie notikumi Ukrainā politiskajām partijām sniedz vēl vienu izdevību, lai pirms vēlēšanām pozicionētos savu vēlētāju acīs, uzskata ārlietu speciālisti. Neapmierinātību parlamentā izraisījis Saskaņas centra deputātu lēmums neatbalstīt Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) paziņojumu, ar kuru tā nosoda vardarbību Ukrainā.