Uzskatot, ka daudzas pašvaldības nākotnē būs ieinteresētas apvienoties, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādāja un parlaments pirmajā lasījumā apstiprināja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas šādu apvienošanos atvieglos. Pašvaldību vadītāji tajā gan neredz nepieciešamību vai izdevīgumu, gluži pretēji – saskata vēlmi nostiprināt partiju varu reģionos.
Uzsverot, ka līdz ar administratīvi teritoriālās reformas noslēgšanos 2009. gadā izlabotas daudzas iepriekšējās kārtības nepilnības, VARAM atzīst, ka paralēli izveidoti vairāki novadi, kuros nav spēcīgu attīstības centru, un pieaudzis pašvaldību skaits, kur mazās apdzīvotības un nepietiekamo nodokļu ieņēmumu dēļ pietrūkst līdzekļu, lai realizētu funkcijas.
Izstrādājot likumprojektu, ministrija norādīja, ka šobrīd pašvaldības vēl to neapzinoties, bet pēc gadiem pieciem tās būs priecīgas, ka varēs turpināt attīstīties un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus, izmantojot tagad radīto iespēju vienkāršotai pašvaldību apvienošanai.
Tik optimistisks nav Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis. Kurzemnieks skaidro, ka valsts nespējas dēļ pašvaldības nevis netiek galā ar saviem uzdevumiem, bet ir spiestas pildīt arī valsts funkcijas. Piemēram, Nīcas novads labprāt neuzturētu Pašvaldības policiju, taču Valsts policija viena netiekot galā.
Viņš arī atsaucas uz Eiropas valstu pieredzi, kas liecina, ka mazās pašvaldības ir draudzīgākas iedzīvotājam, turklāt apvienojoties pašvaldībām nebūšot arī vairāk naudas. «Saliekot kopā divus, trīs vai desmit nabagus, budžets jau nemainās,» saka novada vadītājs.
Viņš mudināšanā pašvaldībām apvienoties saskata arī valdošo politisko partiju centienus nostiprināt savu varu mazajos novados. «Šobrīd pašvaldībās ar mazāk nekā 5000 iedzīvotājiem var startēt arī vēlētāju apvienības, bet ar šādiem grozījumiem tiek veicināts, lai savas pozīcijas mazajās pašvaldībās nostiprinātu partijas,» norādot, ka, apvienojot divas mazas pašvaldības, vēlētāju apvienības zaudēs tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, saka A. Petermanis.
Arī pēc iedzīvotāju skaita mazākā Latvijas novada – Baltinavas – domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa uzskata, ka apvienošanās neko nemainīs ne iedzīvotāju dzīves līmenī, ne pašvaldības finansēs. «Ja mēs pievienojamies centram, mēs tā vai tā paliekam nomalē un paliekam ar tiem pašiem līdzekļiem,» skeptiska ir L. Siliņa.
Savukārt Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, kurš uzskata, ka katrai pašvaldībai jālemj pašai, vai tai būtu izdevīgi apvienoties ar kaimiņiem, atklāj, ka Rundāles attīstības plānos vismaz līdz 2020. gadam apvienošanās neietilpst.
Reformu partiju pārstāvošais Juris Viļums pamanījis arī citu tendenci, kuru ietver sevī topošais likumprojekts. Proti, saskaņā ar VARAM ieceri katrā novadā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes centram, bet tas novadus mudināšot apvienoties bijušo rajonu teritorijās.
Tiesa, lai pašvaldības neiedomātos apvienoties, kā tām ienāk prātā, likumprojektā paredzēts, ka administratīvo teritoriju grupas, kurās pašvaldības var apvienoties, noteiks Ministru kabinets. Lēmumu par apvienošanos un jaunveidojamās administratīvās teritorijas nosaukumu pieņems apvienošanā ieinteresētās pašvaldības dome. Pieņemtais lēmums būs jāapstiprina VARAM, kas sagatavos attiecīgu likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Galīgo lēmumu par pašvaldību apvienošanu, izvērtējot iedzīvotāju intereses un attiecīgo pašvaldību lēmumus, pieņems Saeima. Plānots, ka pašvaldības varēs apvienoties gan pirms, gan arī pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām.