Atzīstot Latvijas sportistu izcilos sasniegumus Soču olimpiskajās spēlēs, Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi mainīt pastāvošo kārtību, ka sportisti naudas balvu saņem tikai par vienu – augstāko – izcīnīto vietu.
Šobrīd Ministru kabineta noteikumi nr. 26 noteic, ka Andris un Juris Šici, kas izcīnīja divas olimpiskās bronzas medaļas, naudas apbalvojumu saņem tikai par vienu medaļu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi, ka nepieciešamie grozījumi valdības noteikumos un Sporta likumā varētu tikt pieņemti līdz septembrim. IZM Sporta departamenta direktora vietnieks Edgars Severs skaidro: kārtība, kas paredz sportistam naudas balvu piešķirt tikai par vienu – augstāko – sasniegumu kalendārā gada laikā, ieviesta pēc satriecoši veiksmīgā BMX velobraucēja Māra Štromberga starta 2008. gadā, kad izcilais sportists kļuva par Eiropas, pasaules un arī olimpisko čempionu.
«Toreiz tika runāts, ka valstij vienam sportistam būs jāizmaksā nesamērīgi lielas naudas summas,» atceras E. Severs, piebilstot, ka arī spēkā augošā krīze mudināja tērēt pēc iespējas mazāk.
Tagad IZM Sporta departaments nācis pie secinājuma, ka šos noteikumus neesot pareizi attiecināt arī uz olimpiādē startējošajiem sportistiem, jo „«šie sasniegumi ir jāvērtē četru gadu kontekstā». Tāpēc arī nākotnē, ja pēc noteikumu grozīšanas kāds sportists vai komanda kļūs gan par pasaules, gan Eiropas čempionu, viņam godalga pienāksies tikai par pasaules čempiona titulu.
Zinot, ka par pirmo vietu olimpisko spēļu komandu disciplīnās visai komandai, ieskaitot to pavadošo personālu, paredzēta 426,9 tūkstošu eiro (individuālajos 142 288 eiro) liela prēmija, bet katrai nākamajai vietai tiek piemērots koeficients 0,6, brāļi par bronzu kamaniņu divniekos savas komandas starpā sadalīs 153,7 tūkstošus eiro. Identiska summa viņiem būs jāsadala arī ar Elīzu Tīrumu un Mārtiņu Rubeni, ar kuriem tika kaldināta bronzas medaļa kamaniņu stafetē.
Skeletonā sudraba olimpisko medaļu izcīnījušais Mārtiņš Dukurs no valsts prēmijā saņems 85,3 tūkstošus eiro, bet otro vietu iekarojušais bobsleja četrinieks ar saviem treneriem un mediķiem dalīs 256,11 tūkstošus eiro.
Katrai olimpiskajai medaļai tajās iekalto dārgmetālu dēļ ir konkrēta cena. Zelta medaļas vērtība, piemēram, ir 411,54 eiro, sudraba – 236,62, bet bronzas – 2,18 eiro. Šī vērtība ir sīkums, salīdzinot ar to, kāda emocionālā vērtība tai piemīt katra olimpieša sirdī. Tomēr valstis, kuras sūta savus sportistus uz olimpiskajām spēlēm, tām pievieno arī reālu, taustāmu vērtību prēmijās, un Latvija šajā topā ne tuvu nav skopāko valstu trijniekam.
Augstāko prēmiju par zelta medaļu individuālajās disciplīnās apsolījusi Singapūra – 582,45 tūkstošus eiro, taču šī valsts vasaras olimpiskajās spēlēs nav saņēmusi nevienu zelta medaļu, bet ziemas – nekad nav piedalījusies.
No Soču spēlēs startējušajām valstīm visdārgākā zelta medaļa bija Azerbaidžānai, kas par tās izcīnīšanu solīja 371,31 tūkstoti eiro, bet arī šī valsts ziemas olimpiskajās spēlēs nav spējusi izcīnīt kaut vienu medaļu. Jāatzīst, labāk tai sokas vasarā.
Trešo lielāko prēmiju par olimpisko zelta medaļu solīja Kazahstāna – 182 tūkstošus eiro. Šīs valsts pārstāvji, startējot sešās ziemas olimpiskajās spēlēs, izcīnījuši septiņas medaļas, to starpā arī vienu zelta. Šajās spēlēs Kazahstāna izcīnīja vienu bronzas godalgu.
Latvija šajā sacensībā par dārgāko zelta medaļu ar 142,28 tūkstošiem eiro Sočos ieņem trešo vietu, aiz muguras atstājot Itāliju.
Viena no skopākajām valstīm ir ASV, kas par zelta medaļu saviem sportistiem izmaksās 18,2 tūkstošus eiro, bet Lielbritānija, Norvēģija un Zviedrija par olimpiskajiem sasniegumiem prēmijas neizmaksās vispār. Tiesa, prēmiju apjomi neliecina par to, cik daudz valstis palīdz saviem atlētiem treniņu procesā.