Imants Vīksne / Autori

Pēc tam, kad divi priekšnieki nākuši klajā ar publiskiem paziņojumiem, lāču mammai Velgai Vītolai ir parādījušās labas izredzes saglabāt darbu, Līgatnes dabas takām – svarīgu zīmolu, bet te mītošajiem zvēriem – savu mīļāko kopēju.

Valsts vadītāju uzrunas tautai shematiski iezīmē gaidāmās aktualitātes. Un šoreiz gan Valsts prezidenta Andra Bērziņa, gan Ministru prezidenta Valda Dombrovska Jaungada runās centrālais akcents tika likts uz eiro ieviešanu.

Traģiski beigušās jaunā gada sagaidīšanas svinības Kotdivuāras ekonomiskajā galvaspilsētā Abidžanā – izceļoties drūzmai un panikai, dzīvības zaudējuši vismaz 60 cilvēku.

Garajās brīvdienās laika apstākļi bija lieliski sēdēšanai mājās, bet ne braukšanai ar mašīnu un staigāšanai par ielām vai ceļiem.

Pildot Reformu partijas priekšvēlēšanu programmu, ministrs Edmunds Sprūdžs lauvas tiesu sava un padoto darba šogad veltīja Aivara Lemberga apkarošanai. Tomēr nevar teikt, ka viņam būtu sekmējies.

Ja likumdevējs un pašvaldība neizdomās, kā regulēt peldošo māju atrašanos publiskajos ūdeņos, pavisam drīz līdzšinējās problēmas ar nelegāliem žogiem un puķupodiem 10 metru tauvas joslā vai pāris mājām gandrīz par svētu pasludinātajā applūstošajā teritorijā šķitīs tīrais sīkums.

«Tā arī uzrakstiet, lieliem burtiem!» cieti nosaka lāču mamma Velga Vītola. Šodien viņai jādodas uz darba pārrunām un jācīnās par darbu, ko viņa jau 32 gadus uzticīgi veikusi, rūpējoties par dabas taku zvēriem – lāčiem, aļņiem, lūšiem, vāverēm, pūcēm, zaķiem... To pašu darbu, par ko tauta viņa tik ļoti mīl un par ko piešķīra titulu Latvijas lepnums.

Eiro ieviešanu Latvijā atbalsta gudri un augsti skoloti iedzīvotāji, kamēr vecajam latam pieķērušies mazizglītoti muļķi. Šis ir jaunākais vēstījums valdošās koalīcijas īstenotajā eiro popularizēšanas kampaņā, un daudzus tas ir aizvainojis.

Saeima šodien apstiprina dokumentu, kas regulēs mūsu turpmāko dzīvi līdz 2020. gadam. Ikviena rīcība valsts pārvaldīšanā un ikviens tēriņš turpmāk jāsaskaņo ar Nacionālo attīstības plānu (NAP).

Konkurss uz politiskām intrigām apvīto Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra amatu ir teju noslēdzies. Jau kopš aizvakardienas aploksne, kurā komisija ievietojusi dokumentu ar uzvarētāja vārdu, atrodas kaut kur ministrijas ēkā.

Pirms svētkiem sūtījumu skaits Latvijas Pastā pieaudzis par 43%, noslēgumam tuvojas arī ikgadējā abonēšanas kampaņa – attiecīgi dubultojies apkalpojamo cilvēku skaits. Taču darbinieku tādēļ nav vairāk, un populārākajās nodaļās rindas brīžiem ir milzīgas.

Līgatnes dabas takas un tajās mītošie dzīvnieki šomēnes mainījuši savu apsaimniekotāju. Lāču krīze Gaujas Nacionālā parka fonda budžetā radījusi ap 20 000 latu lielu robu, un šī sabiedriskā organizācija nolēmusi lauzt 2009. gadā slēgto līgumu.

Turpmākos divus mēnešus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome Latvijas Televīziju pētīs no iekšpuses. Aizejošā ģenerāldirektora Edgara Kota vietā ielikts cilvēks, kas padomē līdzdarbojas jaunā sabiedriskā medija veidošanā, – Gints Miķelsons.

Rīkojumu, ar kuru ministrs Edmunds Sprūdžs atstādinājis no amata pienākumu pildīšanas Ventspils mēru Aivaru Lembergu, tiesa vērtēs labākajā gadījumā pavasarī. Administratīvajā rajona tiesā lietas tiek izskatītas to iesniegšanas kārtībā un pašlaik rinda esot aptuveni līdz aprīlim. Taču bezjēdzīga darbošanās ap šo nekvalitatīvo dokumentu turpinās.

Valsts vides dienestā uz pieņemšanu pie ģenerāldirektores Ingas Koļegovas trešdien bija ieradies kāds trokšņains un nepieklājīgs vīrietis, ko viņa gandrīz izlikusi aiz durvīm. Kaut kāds Artūrs. Atnācis ar sūdzībām par Baltezera krastā iecerētu būvniecību. Galu galā izrādījies, ka iedzīvotāju vārdā vidi atkal ķēries aizstāvēt skandalozais Artūrs Priede – tas pats, kurš šovasar kļuva slavens ar jauna veida šantāžas shēmas ieviešanu Latvijā un paņemts ciet ar iezīmētu 50 000 latu kukuli. Tagad viņa rūpju lokā ir īpašums Zvaigznīši, protams, lieliskā vietā pie ezera.

It kā neveiksmīgi organizētā kuģa iepirkuma procedūra bijis izdomāts iemesls, lai atbrīvotu no amata Valsts vides dienesta līdzšinējo ģenerāldirektoru Vili Avotiņu. Iepirkums pagājušajā nedēļā ir apstiprināts, un nekādas izmaiņas tajā nav ieviestas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža iecere mazināt pašvaldībās ievēlamo deputātu skaitu jau uz nākamā gada vēlēšanām ir populistisks un sasteigts gājiens, ko lāgā neatbalsta pat partneri koalīcijā.

Liepājas uzņēmums Ceļu, tiltu būvnieks, kas šoruden plašāku atpazīstamību izpelnījās ar neparasti slinku pieeju horizontālā ielu marķējuma krāsošanā Pierīgā – līnijas tika vilktas pāri nobirušām lapām un zaru kritalām –, tagad ir sastrīdējies ar Saldus pašvaldību.

Katrā nomaļā miestā novietot bankomātu nav izdevīgi, tāpēc Latvijas laukos jācenšas nevis veicināt skaidras naudas pieejamība, bet jāmazina pieprasījums pēc tās. Tā secinājis par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs Edmunds Sprūdžs un trīs svarīgi baņķieri.

Pazīstamais arheologs Aldis Pravornis un viņa ģimene spaidu kārtā pievērsusies atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izpētei. Strīds ar Carnikavas pašvaldību par Pravorņu vasarnīcā teorētiski iespējamajiem atkritumiem jau sasniedzis tiesu.

Mūsu brūkošajā dzīvē ir vainojama Latvijas un citu Eiropas valstu izaugsme – par to ir cieši pārliecināts kādas nelielas ēdnīcas īpašnieks nomaļā Lisabonas mikrorajonā.

Pašreizējā Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora Edgara Kota nomaiņa tiek organizēta, maksimāli izvairoties no pārmetumiem par politisko ietekmi vai pazīšanos vajadzīgajās aprindās, – tā apgalvo Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).