VARAM kuģis izrādās tikai iegansts, lai atstādinātu Valsts vides dienesta vadītāju

It kā neveiksmīgi organizētā kuģa iepirkuma procedūra bijis izdomāts iemesls, lai atbrīvotu no amata Valsts vides dienesta līdzšinējo ģenerāldirektoru Vili Avotiņu. Iepirkums pagājušajā nedēļā ir apstiprināts, un nekādas izmaiņas tajā nav ieviestas.

Toties jāatgādina, ka V. Avotiņa atlaišana ļāvusi Reformu partijai ielikt savu cilvēku Ventspils brīvostas valdē, nomainot viņu pret Ģirtu Kronbergu.

Sprūdžs: ar kuģi viss kārtībā

Saskaņā ar oficiālo skaidrojumu lēmumu par kuģa iegādi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apturēja, «lai gūtu pārliecību, ka no visiem aspektiem labākais un ekonomiski izdevīgākais risinājums ilgtermiņā turpmākai zvejas kontrolei un vides monitoringa pasākumu īstenošanai jūrā ir pašreiz izsludinātais publiskais iepirkums par specializēta kuģa iegādi zvejas kontroles un vides monitoringa veikšanai jūrā». Vienlaikus ministrs Edmunds Sprūdžs, pamatojoties arī uz šīm izdomātajām šaubām, apsūdzēja V. Avotiņu neprofesionālismā. Tagad sarunā ar Neatkarīgo ministrs apstiprina, ka viņam vairs neesot nekādu šaubu: ir veikts kvalitatīvs izvērtējums, un gūta pārliecība, ka ar kuģa iepirkumu viss esot vislabākajā kārtībā. Tikmēr atlaistais V. Avotiņš secina: «Droši vien reālais iepirkuma apturēšanas mērķis bija Ventspils brīvosta. Un vēl jau ministram laiku pa laikam vajag tikt pirmajās avīžu lapās. Tad nu viņš uztaisīja kārtējo action. Izrādi.» Zīmīgs fakts, ka iepirkumu, ar ko tika pamatota V. Avotiņa atbrīvošana, organizēja nevis Valsts vides dienests (VVD), bet tieši pati ministrija, un faktiski tā apšaubīja pati savu darbu. Pagājusi jau nedēļa, kopš nolemts kuģi iegādāties, taču ministrija nav uzskatījusi par iespējamu sniegt plašāku ieskatu apjomīgā pirkuma vēsturē. Atliek secināt, ka 1,6 miljonus latu vērtais iepirkums tiešām veikts ne vien nolūkā bargāk kontrolēt zvejniekus, bet arī neafišētu politisku mērķu sasniegšanai.

Vajadzīgs pirkums

Distancējoties no līdzšinējām politiskajām peripetijām, jaunā VVD vadītāja Inga Koļegova Neatkarīgajai apstiprina, ka kuģis Latvijai ir ļoti nepieciešams. Pretējā gadījumā riskējam ar Eiropas sankcijām. Vārds kuģis šai gadījumā gan izklausoties pārspīlēti svarīgs, jo patiesībā – tā tāda paliela laiva vien esot. Dārga gan, jo jūrniecībā viss ir dārgs. Tomēr, izpētot skandalozā iepirkuma vēsturi, I. Koļegova nonākusi pie tā paša secinājuma, kura dēļ iepirkums vispār sākts – pirkt kuģi ir lētāk nekā to īrēt. Iepriekš poļi par atbilstoša kuģa pakalpojumiem prasīja 3000 eiro diennaktī, bet nu jau šī summa sasniegusi 6000 eiro. Saskaņā ar konkursa noteikumiem uzņēmums Baltic Workboats kuģi piegādās 16 mēnešus pēc līguma noslēgšanas. Realitātē – VVD cer, ka agrāk.

Pusi laika jauno kuģi lietos Latvijas Hidroekoloģijas institūts jūras vides monitorēšanai, regulāri apbraukājot noteiktas vietas jūrā un līcī, kur ņemami ūdens paraugi un veicamas analīzes. Pašlaik šis starptautiskajās saistībās noteiktais uzdevums tiek pildīts, sadarbojoties ar armijas vai robežsardzes floti. Savukārt otru pusi darba laika kuģis tiks izmantots zvejas kontrolei jūrā, kas pašlaik vispār netiekot darīts. Tādējādi Latvija nenodrošina pilnu ciklu zivju izsekojamībā, ko pieprasa Eiropas Komisija.

Zvejniekiem jātic mazāk

Esošā kārtība ir šāda: vēl atrazdamies jūrā, zvejnieks reģistrē datus par izvilkto lomu. Savukārt krastā 20% kuģu tiek pārbaudīti, atvestās zivis pārsverot. Taču Eiropas Savienībā ir pieņemts uzskatīt, ka zvejnieki blēdās un zvejo vairāk, nekā atļauts. Tāpēc krastā veicamo pārbaužu skaits esot jāpalielina līdz 40% un regulāri inspekcijas reidi jāveic arī jūrā.

Paradoksāli, bet arī zvejniekiem šobrīd ir pamats bažīties, ka uzraugošās institūcijas vēl par maz skatās viņiem uz pirkstiem. Izrādās, viens no iespējamiem sodiem, ko Latvija var izpelnīties, ja neuzskatīs katru zvejnieku par potenciālu maluzvejnieku, ir vispārējs zvejas aizliegums. Tāpēc arī uzraugiem vajadzīgs kuģis.

VVD priekšniece I. Koļegova paskaidro: «Ja nenodrošināsim šo funkciju, zvejnieki nevarēs zvejot. Pastāv arī tāda ES sankcija.»

Vietā piebilst, ka Eiropas Savienība dod naudu šā kuģa iegādei. Latvijai tas izmaksās vien kādus pārsimt tūkstošus, jo 86% sedz Brisele. Uzturēšanas izdevumi un komandas algas gan jāiezīmē Latvijas valsts budžetā.