Turpmākos divus mēnešus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome Latvijas Televīziju pētīs no iekšpuses. Aizejošā ģenerāldirektora Edgara Kota vietā ielikts cilvēks, kas padomē līdzdarbojas jaunā sabiedriskā medija veidošanā, – Gints Miķelsons.
Pēc lēmuma pieņemšanas padome paziņoja, ar ko tad īsti pagaidu vadītājs nodarbosies: «Līdzās LTV operatīvajai pārvaldībai prokūrista pienākums būs veikt LTV lietvedības revīziju, lai sagatavotu LTV jaunajai valdei pilnīgu informāciju par LTV finanšu un juridisko stāvokli.»
Miķelsons bija vienīgais kandidāts šim darbam. Padomes loceklis Gints Grūbe skaidro: «Citu variantu uz šo amatu nav, jo tas ir amats uz diviem mēnešiem, un svarīgi tajā iecelt cilvēku, kurš pārzina esošo LTV situāciju un spēj veikt kontroles funkcijas.»
G. Miķelsons zinot, kas notiek televīzijā, jo pēdējos mēnešos ir strādājis pie jaunā sabiedriskā medija koncepcijas organizācijas, finanšu un tehnoloģiju jautājumiem.
Pašā televīzijā par viņu gan ir visai miglains priekšstats un darbinieki pa kaktiem kurn, kāpēc ģenerāldirektora pienākumus uz laiku nevarēja uzticēt E. Kota vietniecei vai kādam citam administrācijā.
Klātienē Zaķusalā G. Miķelsons ir redzēts vienu reizi – kad televīzijas darbinieku kopsapulcē kopā ar otru koncepcijas izstrādātāju Zani Čulkstēnu prezentēja sagatavotos materiālus. «Izsvilpt viņu neizsvilpām,» atminas Aija Krolle, LTV biroja vadītāja. Jebkurā gadījumā darbinieki saprotot, ka šis ir pagaidu variants un jaunā – īstā priekšniecība televīzijai vēl jāgaida. Bet kolektīva viedoklis par vēlamajiem cilvēkiem vadībā padomei nekad neesot īpaši interesējis, un tā ir arī šoreiz.
LTV prokūrists savus pienākumus sāks pildīt no 29. decembra un veiks tos līdz LTV jaunās valdes apstiprināšanai, kas paredzēta 1. martā.
G. Miķelsona CV vēsta, ka iepriekš viņš vairāk nekā desmit gadus darbojies vadošos amatos SIA Lattelecom, rūpējoties par biznesa klientu apkalpošanu un tehnoloģiju attīstības projektiem. Vēlāk viņš bijis telekompānijas LNT valdes loceklis interneta medija attīstības jautājumos. Ieguvis augstāko izglītību uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Biznesa skolā un Latvijas Universitātē, kā arī studējis uzņēmumu vadību Zīgenes augstskolā Vācijā.
Neatkarīgā vēlējās noskaidrot, vai G. Miķelsons iecerējis kādas tūlītējas saturiskas izmaiņas LTV kanālos un vai viņš pats arī startē konkursā uz kādu no trīs valdes locekļu amatiem, tomēr atbildes uz rakstiski uzdotajiem jautājumiem līdz darbdienas beigām nesaņēma.
Jāatgādina, ka līdzšinējais LTV ģenerāldirektors Edgars Kots 28. decembrī pārtrauc darba attiecības ar LTV. Šāds solis ir likumsakarīgs, jo padomes vadība jau ilgstoši paudusi neapmierinātību ar esošo situāciju televīzijā un jauno valdes locekļu meklēšana ir veids, kā atbrīvoties no Kota. Tikmēr pats ģenerāldirektors par vienu no galvenajiem iemesliem savai aiziešanai minējis nespēju pārliecināt politiķus par to, ka sabiedriskajam medijam nepieciešams lielāks budžets. Turklāt viņš arī neatbalsta no politikas aizkulisēm atnākušo ideju par sabiedrisko mediju apvienošanu. To neatbalsta arī lielākā daļa Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio darbinieku.