Liepājas uzņēmums Ceļu, tiltu būvnieks, kas šoruden plašāku atpazīstamību izpelnījās ar neparasti slinku pieeju horizontālā ielu marķējuma krāsošanā Pierīgā – līnijas tika vilktas pāri nobirušām lapām un zaru kritalām –, tagad ir sastrīdējies ar Saldus pašvaldību.
Paziņojot, ka pilsēta neprofesionāli administrē Robežu ielas rekonstrukcijas darbus, uzņēmums vienpusēji atkāpās no līguma izpildes. Tas notika vēl 2011. gadā, bet tagad firma saskaras ar šīs rīcības sekām, jo 14. novembrī apķīlāti tās konti bankā. Pašvaldības skaidrojums notikušajam ir lakonisks – firma konkursā dempingojusi cenas, plānojot vēlāk izspiest no pašvaldības it kā notikuša sadārdzinājuma apmaksu. Šī ir klasiska profesionālās korupcijas shēma būvniecībā. Taču konkrētajā gadījumā shēma nav darbojusies. Būvnieks pieprasīja palielināt finansējuma apjomu un pārtrauca strādāt, kamēr pilsēta neparakstīs līguma grozījumus. Pilsēta savukārt neko neparakstīja, bet iesūdzēja būvnieku tiesā.
Stratēģiski nozīmīgs objekts
Turpinoties tiesvedībai, nupat pieņemts lēmums apķīlāt uzņēmuma līdzekļus vairāk nekā 800 000 latu vērtībā. Novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa skaidro, ka šo summu veido pašvaldības zaudējumi, pamatā – starpība starp pirmo un otro iepirkumu.
Jāpaskaidro, ka Robežu iela Saldus satiksmē ir nozīmīga transporta artērija, jo ļauj apbraukt pilsētas centru un tikt uz Rīgas šoseju. Te ir arī daudzas privātmājas, arī veloceliņš. Kad Ceļu, tiltu būvnieks darbus atstājis pusdarītus, tika izsludināts jauns iepirkums, un tajā savukārt uzvarēja kompānija Saldus ceļinieks. Šobrīd būvniecība turpinās. Firmas birojā Neatkarīgā noskaidroja, ka darbu nodošanas termiņš ir februāris, bet, vai būvnieki iekļausies, tas lielā mērā atkarīgs no ziemas bardzības. Turklāt priekšgājēju sagatavotajā ielas apakšzemes daļā esot atklāti šādi tādi defekti.
Interneta avoti liecina, ka dažādus pārmetumus Ceļu, tiltu būvniekam nācies uzklausīt arī līdz šim. Un tie neattiecas tikai uz jau pieminēto līniju krāsošanu pāri zariem un lapām, ko varētu norakstīt uz vienu slinku vai pusaklu strādnieku. Tā, piemēram, Liepājā stipri ieilga Stacijas laukuma rekonstrukcija, un pilsēta termiņu kavēšanā vainoja tieši Ceļu, tiltu būvnieku. Mērs Uldis Sesks pat paziņoja, ka šīs kompānijas darbs ir vissliktākais piemērs, kā būvnieks var strādāt. Objekts Liepājā galu galā nodots ekspluatācijā un pilsētniekiem patīk. Taču tagad tikpat trokšņaina vārdu apmaiņa izvērtusies starp šo pašu firmu un Saldus pilsētu.
Tiesvedība var iznīcināt
Rīt, trešdien, Kurzemes apgabaltiesa plānojusi skatīt firmas Ceļu, tiltu būvnieks pieteikumu par piemērotā prasības nodrošinājuma atcelšanu. Paziņojumā presei un netieši arī tiesai uzņēmums norāda: «Kontu apķīlāšana liedz uzņēmumam veikt saimniecisko darbību, tostarp veikt norēķinus par materiālu piegādēm, izmaksāt algas un veikt nodokļu nomaksu valstij, kas savukārt liedz uzņēmumam piedalīties būvniecības iepirkumos.»
Valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Gatis Zvirbulis neapstrīd pašvaldības tiesības risināt strīdu juridiskā ceļā. Taču nepieņemama esot neadekvāta apjoma naudas līdzekļu apķīlāšana. «Šis ir bezprecedenta gadījums, kad valsts pašvaldības personā apzināti vēlas iznīcināt stabilu un augošu uzņēmumu, kas ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem un 14 gadu garumā godprātīgi pildījis savas saistības gan pret valsti, gan klientiem un uzņēmuma darbiniekiem,» norāda G. Zvirbulis. Viņš ir darba devējs apmēram 200 cilvēkiem. Strīda izskatīšana pēc būtības nolikta uz 9. janvāri. Taču uzņēmumam jau tagad ir ārkārtīgi svarīgi atgūt iesaldēto naudu. G. Zvirbulis Neatkarīgajai skaidro, ka jāmaksā apakšuzņēmējiem. Tie draudot ar maksātnespējas pieprasīšanu, un līdz janvāra sākumam uzņēmums var vienkārši neizvilkt dzīvību.
Tagad pārmaksā vairāk
Iesaistoties publiskā diskusijā ar uzņēmumu, Saldus pašvaldība atbildes paziņojumā pavēstījusi, ka aizstāv sevi no 862 155 latu un77 santīmu zaudējumiem, «kurus ir nodarījusi uzņēmēja tīša negodprātīga rīcība, vienpusēji bez jebkāda līgumiska vai likumiska pamata atsakoties pildīt līguma noteikumus». Taču G. Zvirbulis apgalvo, ka patiesībā pati pilsēta savas nekompetences dēļ izvēlējusies iet dārgāko ceļu. Nevis nedaudz piemaksājot trūkstošo, bet stipri pārmaksājot par atlikušajiem būvdarbiem.
Saskaņā ar pašvaldības publiskotajiem aprēķiniem Ceļu, tiltu būvnieks pieprasījis kompensēt 43,2% sadārdzinājumu no kopējās līguma summas. Taču uzņēmējs to noliedz – šāda summa esot izdomājums. Viņa versijā klāt pielīgtajiem 820 000 prasīti vēl 200 000 latu, jo nekvalitatīvi sagatavotajā projektā pazemes daļā bija jāveic apjomīgi papildu darbi. Projekta pārskatīšanas dēļ firmai bijusi arī dārga dīkstāve. Tomēr G. Zvirbulim nesaprotamu apsvērumu dēļ pašvaldība piemaksāt piektdaļmiljonu Ceļu, tiltu būvniekam nepiekrita, toties piekrita maksāt 1,6 miljonus Saldus ceļiniekam – par to pašu atlikušo darbu apjomu. Un tas ir astoņas reizes vairāk.