Neraugoties uz nacionāļu aicinājumu pragmatiski un kritiski paraudzīties uz nozaru ministriju veikumu, valdības gaiteņos tapis kārtējais dokuments ar optimistisku stāstījumu par Latvijas straujo izaugsmi un drīzo iedzīvotāju labklājību.
Vairākums aptaujāto Saeimas politiķu vēlētos eksaminēt labklājības, veselības un izglītības ministrus, kuru līdzšinējais veikums parlamentāriešiem nešķiet pārliecinošs.
Neraugoties uz neveiksmi, vācot 34 Saeimas deputātu parakstus pret Eiro ieviešanas likumu, Iveta Grigule (ZZS) un vairāki viņas kolēģi tomēr grasās šodien nosūtīt vēstuli Valsts prezidentam ar lūgumu rosināt tautas nobalsošanu.
Pēc vairāk nekā gadu ilgiem līkločiem varas gaiteņos izveidots jaunais Fiskālās disciplīnas likums, kas neatkarīgi no valdību un koalīciju maiņas turpmāk novērsīs izšķērdīgu saimniekošanu un nesamērīgus budžeta tēriņus.
Pēc Saeimas balsojuma par jauno Eiro ieviešanas likumu publiskajā telpā uzņem apgriezienus kauja par eiro. Situāciju sarežģī tas, ka ar konstitucionālajām tiesībām saistītie jautājumi prasa specifiskas juridiskās zināšanas, kas savukārt nav politiķu stiprā puse.
Andrejs Dovguško, Nodokļu maksātāju asociācijas pārstāvis jau ir vērsies ar vēstuli pie Valsts prezidenta par likumprojekta "Eiro ieviešanas likums" izsludināšanu.
Kod, kurā pirkstā gribi, visos sāp – tā papildu brīvdienas ieceri komentē Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS), kuras vadībā parlaments nākamnedēļ sāks vētīt plaši apspriesto ieceri.
Rīt Saeima galīgajā lasījumā balsos par Eiro ieviešanas likumu. Spēku samērs ļauj prognozēt, ka atbildīgais lēmums netiks izgāzts, taču svinēt uzvaru eiro virzītāji vēl nevar, jo opozīcija aplēš vairākas citas procedūras, kas varētu kavēt pievienošanos eirozonai.
Parlamentā notikušās ikgadējās ārpolitikas debates ceturtdien izvērtās par plašu diskusiju, kurā ministri un deputāti runāja gan par eiro ieviešanas sekām un Latvijas niecīgo ietekmi Eiropas Savienībā, gan arī par mūsu valsts attiecībām ar Krieviju un nesaticību starp trim Baltijas valstīm.
Nacionālā apvienība uzskata, ka ir jāveic visu nozares ministru darbības izvērtēšana, kas varētu nozīmēt arī izmaiņas valdības sastāvā. Lai gan premjers uzstāj, ka ministru pārbīdei nav pamata, Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK tuvāko nedēļu laikā tomēr nāks klajā ar savu redzējumu par revīziju valdībā.
«Gribu būt derīga savai valstij, gribu būt kopā ar tautu un darīt labu savai tautai,» tā savus nākotnes plānus raksturo Inguna Sudraba. Lai gan konkrētus amatus bijusī valsts kontroliere pagaidām nemin, eksperti uzsver – ir skaidri iezīmējies, ka viņa gluži mājās nesēdēs.
Saeimas Budžeta komisija jau rīt varētu pabeigt skatīt visus 99 Eiro ieviešanas likumam iesniegtos priekšlikumus, lai 31. janvārī parlaments balsotu par šo – pēdējos gados Latvijai vienu no būtiskākajiem – dokumentu.
Premjera tikšanās ar demisiju pieteikušo satiksmes ministru Aivi Roni notiks tikai rīt, taču jau šobrīd sākušās politisko aizkulišu sarunas par kandidātu uz potenciāli vakanto posteni.
A. Ronis vakar paziņoja par vēlmi pārtraukt darbu valdībā. Savu demisiju ministrs komentē lakoniski – viņam esot viedokļu atšķirības ar koalīciju, un, lai noņemtu spriedzi, viņš pieņēmis lēmumu aiziet.
Neraugoties uz bezprecedenta iespēju uzticību zaudējušo parlamentu nomainīt ar jaunu deputātu sasaukumu, tomēr sabiedrība nav apmierināta arī ar 11. Saeimas darbību.
Skandāls, ko raisījis neadekvātais algu pieaugums valsts uzņēmumos, satracinājis ne vien sabiedrību, bet arī politisko vidi. Saeima vainu noveļ uz valdību, kas esot rīkojusies pretēji deputātu gribai, bet koalīcijas partijas viena otru vaino politisko ielikteņu lobēšanā.
Līdz ar Mārtiņa Bondara lēmumu nesadarboties ar zatleriešiem situācija Reformu partijā (RP) ir kļuvusi vēl neskaidrāka, nekā tā bija iepriekš, un rada fundamentālu jautājumu par RP tālāko pastāvēšanu – tā šābrīža situācija tiek vērtēta politiskajās aizkulisēs.
Lai gan nākamā valsts kontroliera nominēšanā partijas līdz šim ir izrādījušas pārsteidzošu kūtrumu, tomēr brīdī, kad līdz izvirzīšanas procesa beigām atlikusi vairs tikai viena diena, politiskā vide pēkšņi ir atdzīvojusies, apliecinot, ka aizkulisēs gaidāma smalka spēle.
Vai par tādu Latviju mēs cīnījāmies pirms 20 gadiem? Beidzot ir jāatzīst, ka Atmodas laika ideāli nav īstenoti – šādi 20. janvārī plānoto manifestāciju Par tautas dzīvību! piesaka tās rīkotāji, kuru pulkam piebiedrojušies gan arhibīskapi Zbigņevs Stankevičs un Jānis Vanags, gan valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Kādam aizgājušais 2012. gads paliks atmiņā ar nulles deklarāciju pildīšanu, kādam - ar mūsu olimpiešu sasniegumiem, bet vēl kādam- tas sastīsies ar nacionālā jautājuma saasināšanos.
2012. gadā ir bijis daudz dažādu zīmīgu notikumu – mums ir bijušas ļoti skaistas uzvaras Londonas olimpiskajās spēlēs, ir noticis skumjais incidents ar lāceni Madi un arī neviennozīmīgais divvalodības referendums. Taču šoreiz atskatīsimies uz politiskās vides norisēm.
2012. gadā ir bijis daudz dažādu zīmīgu notikumu – mums ir bijušas ļoti skaistas uzvaras Londonas olimpiskajās spēlēs, ir noticis skumjais incidents ar lāceni Madi. Taču šoreiz atskatīsimies uz politiskās vides norisēm, proti, politiķu darbiem un nedarbiem.