Pretenzijas uz Roņa amatu olšteiniešiem

© F64 Photo Agency

Premjera tikšanās ar demisiju pieteikušo satiksmes ministru Aivi Roni notiks tikai rīt, taču jau šobrīd sākušās politisko aizkulišu sarunas par kandidātu uz potenciāli vakanto posteni.

Eksperti gan norāda: ap Satiksmes ministriju virmo lielas saimnieciskās intereses, tāpēc neviena partija, visticamāk, nepieņems konkurentu cilvēku nominēšanu un atkal tikšot meklēts kompromisa kandidāts, kāds bija arī A. Ronis.

A. Roņa gaidāmā demisija joprojām raisa daudz jautājumu, jo ministrs par savas aiziešanas iemesliem ir mazrunīgs. Tiek baumots, ka viņam izteikts pievilcīgs darba piedāvājums kādā ārvalstu kompānijā. Tāpat netiek slēpts, ka bezpartejiskajam A. Ronim jau ilgstoši nav patikuši centieni koriģēt viņa darbību atbilstoši atsevišķu partiju un politiķu saimnieciskajām interesēm. Tiesa, par pēdējo pilienu tiek saukta epopeja ar nesamērīgo algu pieaugumu vairākos Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajos valsts uzņēmumos.

Premjera pārstāvis Mārtiņš Panke sarunā ar Neatkarīgo skaidro: Valdis Dombrovskis respektējot ministra vēlmi un neiebildīšot pret viņa aiziešanu. «Konceptuālas aizķeršanās nevajadzētu būt. Rīt tiks izrunāti tikai termiņi. Tas, vai ir kādi nepadarīti darbi, kas prasītu ilgāku Aivja Roņa palikšanu amatā,» atzina M. Panke.

Savukārt politiskajā vidē lielākas kaislības virmo nevis ap iemesliem, kas likuši A. Ronim pārtraukt darbu valdībā, bet gan par viņa pēcteci. Līdz šim neoficiāli ir izskanējuši gan deputātu Klāva Olšteina un Dzintara Zaķa, gan ar olšteiniešiem saistītā Kaspara Ozoliņa vārdi.

Jau ilgstoši tiek runāts par K. Olšteina lielo ietekmi ministrijā un viņa vēlmi iegūt arvien lielāku kontroli. Pieaugošas ambīcijas Saeimas neatkarīgo deputātu līderis demonstrē jau kopš tā brīža, kad, aizejot no Reformu partijas, viņš ieguva tā dēvēto zelta kārti. Jāatgādina, ka pirms Reformu partijas šķelšanās šā brīža koalīcijai Saeimā bija 56 balsu vairākums, taču pēc K. Olšteina grupas aiziešanas – tikai 50, kas nenodrošināja pārsvaru pār opozīciju. Tādējādi šobrīd tieši K. Olšteina sešnieks ir tas, kurš, nodrošinot koalīcijai atbalstu svarīgos lēmumos, daudzās situācijās var diktēt arī savas prasības. Iespējams, satiksmes ministra krēsls būs viena no šādām prasībām.

Pats K. Olšteins sarunā ar Neatkarīgo norādes par savu lielo ietekmi un ambīcijām SM noraida. Taču portāls pietiek.com ziņo – jau esot panākta vienošanās, ka kāroto posteni iegūs ar olšteiniešiem saistītais Kaspars Ozoliņš, kurš vēl pirms gada bijis Valmieras domes ierindas jurists, bet, pateicoties attiecībām ar olšteiniešiem, īsā laikā strauji nonāca dažādos ar SM saistītos amatos. Pērnā gada 1. decembrī K. Ozoliņš tika iecelts par satiksmes ministra A. Roņa juridisko padomnieku, bet pēc pāris mēnešiem viņš nonāca arī lidostas Rīga valdē.

K. Olšteins saikni ar K. Ozoliņu komentē nelabprāt. Uz Neatkarīgās jautājumu par to, cik liela bijusi viņa protekcija K. Ozoliņa karjerai SM, atbildēja: «Ozoliņš ir ministra, nevis mans padomnieks. Viņu izvēlējās Ronis, tādēļ viņam pašam ir jālūdz komentārs par iemesliem.» Vaicāts par K. Ozoliņu kā nākamo ministru, K. Olšteins uzsvēra: kamēr A. Ronis nav demisionējis, nekādas konkrētas sarunas par kandidātiem nenotiekot.

Latvijā

Pirms divām nedēļām, 7. septembrī, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts ar 50 kilogramu sprāgstvielu lādiņu. Par šo incidentu Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja tikai svētdienas pievakarē. Pirmdienā tika sarīkota preses konference, kurā atbildīgās amat/militārpersonas centās paskaidrot, kas noticis un kāpēc šis drons nav ticis notriekts. Sabiedrības vērtējums par šo skaidrojumu – nepārliecinoši.

Svarīgākais